30
“Potomac Foundation” prezidents Filips Kārbers paudis uzskatu, ka Krievijas agresijas gadījumā Zemessardze, visticamāk, zaudētu 80 procentus savu aktīvu. Kas jums kā ierindas zemessargam sakāms?
Esmu lasījis Kārbera secinājumus. Zemessardzē esmu ne jau ar domu, ka kritīšu pirmajās divās stundās, bet cīnīšos. Ja mūsu pretinieks ar milzīgu pārspēku mēģinās okupēt Latviju, tad mums kā valstij būs lielas problēmas, tomēr arī šim scenārijam ir maza ticamība. Skaidrs, ka pretinieks grib Krimas scenāriju ar nevienu šāvienu – tas ir ideālākais teritorijas ieņemšanai. Neviens negrib mirt. Mēs netiekam trenēti par lielgabalgaļu. Jābūt gataviem, drosmīgiem un ar apziņu, ka esam izdarījuši visu, lai vajadzības gadījumā atbildētu pretiniekam.
Saka, ka “ģenerāļi gatavojas iepriekšējiem kariem, bet ne nākamajiem”. Vai tiešām pieļaujat, ka Krimas scenārijs var atkārtoties?
Mūsu potenciālajam pretiniekam kā uzbrukuma iesācējam ir priekšrocība, tomēr scenārijs ar “zaļajiem cilvēciņiem” otrreiz neies cauri. Varētu tikt īstenots kāds cits oportūnistisks scenārijs.
Jūs pieminējāt, ka karus uzvar nevis armijas, bet gan tautas. Paskaidrojiet šo domu…
Mūsu uzdevums ir panākt sajūtu, ka Baltijas valstis pretiniekam ir lielas problēmas, un mums spēcīga griba cīnīties, kā arī maksimāli sadārdzināt iespējamo uzbrukumu gan pretinieka personālsastāva, gan tehnikas zaudējumu ziņā. Esmu iesaistīšanās piekritējs – vai tās būtu nevalstiskās organizācijas, partijas vai dienests Zemessardzē. Katram jāatrod lieta, kur viņa pienesums ir noderīgākais valstij.
Cik liela nozīme, jūsuprāt, ir zemessargu ekipējumam?
Apgalvojums žurnālā “Sestdiena”, ka zemessargs ir lupatlasis, ir skaļš un nepatiess. Tas liecina par mūsdienu mediju laikmetu, kurā izdevēju mērķis ir ģenerēt klikšķus. Raksts bija līdzsvarots, tomēr virsraksts gan nevietā. Nav zemessargs nekāds lupatlasis. Par savu ekipējumu varu teikt – tas nav ideāls, taču ir daudz labāks, nekā biju gaidījis. Man ir divi formastērpu komplekti un ķiveres, lāpstiņa, siltās apakšveļas komplekts, ūdens blašķe. Jā, daļa no ekipējuma ir zviedru dāvinājums. Blašķes nebojājas, funkciju pilda. Man arī ir tā pati mugursoma, kas minēta publikācijā. Lietojot šo somu, dažiem cilvēkiem ir vismaz ko vainot, ja ir grūti skriešanas pārgājienos ar pilnu ekipējumu. Ar jauno varbūt būtu vieglāk, taču tas nav izšķiroši. Ja nespēj noiet pārgājienu ar slikto somu, tad ar labo arī nespēsi. Protams, ekipējums varētu būt labāks, piemēram, zābaki. Nesaprotu, kāpēc mums formas ir pelēkas, nevis zaļā meža krāsā kā sabiedrotajiem. Cimdus ieguvu līdz ar paaugstinājumu, pirms tam gan biju tos sev nopircis – tie man izmaksāja 20 eiro, bet par apmēram 30 eiro sev iegādājos nazi. To nepirku Zemessardzei vien, bet arī kā noderīgu lietu pārgājieniem. Nazis zemessargam nav obligāta lieta, bet tas noder. Kad iestājos Zemessardzē, nolēmu, ka naudu, ko man maksā par uzturdevām un atrašanos mācībās, veltīšu ekipējuma iegādei.
Interneta blogeris “Ivars Čiekurs” kritizējis Zemessardzes vadību par to, ka tā nestāsta patiesību, cik reāli sagatavoti ir zemessargi. Daudzi esot izgājuši tikai pamatapmācību, kas ir nepietiekami kaujas situācijām. Kāda ir jūsu sagatavotība?
Vispirms izgāju pamatapmācību, kas ilgst desmit dienas. Tev iedod ieroci, tu pierodi pie tā. Šim kursam bija liela nozīme, jo tas iedod sajūtu, ka saproti ieroci, iegūsti drošību ar to rīkoties. Piemēram, Ukrainā bija problēmas ar to, ka sašāva savējos, jo nebija pieredzējuši, kā lietot šo “instrumentu”. Vēlāk Zemessardzē izgāju sakaru mācību, kas noder gan Zemessardzē, gan arī ikdienā, jo tā lieliski iemāca, kā visu konkretizēt. Tad man bija apmācība ar tuvās darbības pretgaisa raķešu sistēmu “RBS-70”. Tagad, ieraugot lidmašīnas attēlu ziņu portālos, tā vairs nav tikai lidmašīna, tai ir konkrēts nosaukums, numurs, pielietojums un sapratne, kuras valsts armija tādas izmanto.
Emuāram “Ivars Čiekurs” nav ne vainas, autori tam pieiet profesionāli, arī bildes ar dīvainajām uzkabēm un citu ekipējumu ir autentiskas. Emuāra veidotāji ir iedziļinājušies un situāciju smalki aprakstījuši. Ap blogu ir sacelta lieka histērija, nepamatoti tika vilktas paralēles, ka autori darbojoties Putina Krievijas interesēs. Taču pretiniekam jau sen viss ir skaidrs par situāciju NBS, un par to vispār nav šaubu. Bloga autori nodarbojas ar faktu konstatāciju, bet iztrūkst risinājums. Bija akcija “zemessargam.lv”, kurā tika vākti līdzekļi nakts redzamības iekārtu iegādei, un to darīja Juris Ulmanis un LATO, aiz kura ir mazāka vilkme nekā pašlaik “Ivaram Čiekuram”. Labprāt ar bloga autoriem sadarbotos, varbūt varam ko jēdzīgu izdarīt Zemessardzei, piemēram, sākt jaunu ziedojumu kampaņu, jo blogs ir populārs. Varētu atrisināt kādu no tām problēmām, kuras emuāra autori kritizē. Gada beigās privātpersonas un uzņēmēji ir gatavi ziedot, lai iegūtu nodokļu atlaides. Piesaistīsim šos līdzekļus Zemessardzei! Esmu runājis ar uzņēmējiem – daudzi gatavi ziedot lielas summas. Arī NBS komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš medijos uzsvēris, ka viņš ir atvērts sabiedrības iniciatīvām.
Kāds, jūsuprāt, ir labākais modelis Latvijas aizsardzībai?
Šajā jautājumā esmu par konsekvenci. Esmu lasījis gan par obligāto militāro dienestu, gan profesionālo militāro dienestu. Man nav sajūtas, ka viens par otru būtu labāks. Ja reiz esam izvēlējušies profesionālo dienestu, tad uzturam to kvalitatīvu, spēcīgu, veidojam par uzticamu organizāciju. Ja mēs tagad mainītu esošo modeli uz citu, tā būtu raustīšanās. Jēdzīgs profesionālais dienests ilgtermiņā mums dod labi apmācītus karavīrus savās specialitātēs. Mācībās esmu saticis lieliskus profesionālā dienesta karavīrus, kuri izceļas jebkurā jomā. Bijušais NBS komandieris Raimonds Graube arī uzsvēris – ja nebūtu profesionālā dienesta, daudzi strādātu ārzemēs. Šādi mēs cilvēkus noturam savā tautsaimniecībā, viņi maksā nodokļus. Zemessardzei jābūt lielākai, atbalstītākai, jāceļ tās reputācija. Nevis jāskandē, ka zemessargi ir lupatlaši. Bija NBS pētījums, kurā vairāk nekā 50 procentu iedzīvotāju apgalvoja, ka būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās. Taču visiem ieročus nedos, tas jāsaprot. Ja vēlaties to darīt jēdzīgi, tad stājieties Zemessardzē! Kad cilvēks pirmo reizi paņem slotu, viņš nemāk ar to rīkoties. Līdzīgi ir ar ieročiem.
