“Viņš nomira tāpēc, ka jūsu mājās ir negatīva enerģija” – sieviete sašutusi par dīvainībām kaķu audzētavās 35
Raksta autore: Agita Ezeriņa
“Viņš nomira tāpēc, ka jūsu mājās ir negatīva enerģija!” Tik ciniski Elīnai (vārds mainīts) atbildēja sieviete, no kuras reģistrētās audzētavas Rīgā viņa bija iegādājusies slimus Burmas škirnes kaķēnus. Pūkainais mājas mīlulis savu dzīvi beidza lielās mokās, izgaistot satriektās saimnieces un viņas bērnu acu priekšā. Pēc dažiem mēnešiem Elīnai nācās noraudzīties, kā mirst nākošais kaķēns.
Audzētavas Latvijā ir reģistrētas, bet ne kontrolētas
Liels bija Elīnas prieks, kad Rīgā kādā audzētavā viņa atrada kārotos Burmas šķirnes kaķēnus. Elīna atveda mājās veselus trīs – sev un mammai. Lai gan audzētāja neielaida mājā apskatīties, kādos apstākļos aug mazie, kā izskatās mamma un tētis, jo nedrīkstot “vīrusu dēļ”, Elīnai tas nelikās aizdomīgi. Arī pirkuma līgums tobrīd Elīnai nešķita svarīgs.
Jau nākamajā dienā pēc pārvešanas mājās kaķēniem parādījās pirmās slimības pazīmes – šķaudīšana un asinis no deguna.
“Vēl pēc dažām dienām vienam no brālīšiem sākās smagas komplikācijas, kas ātri progresēja nākamo nedēļu laikā, līdz noveda līdz koordinācijas traucējumiem un paralīzei. Kad zvanījām audzētājai un informējām par kaķu slimošanu, viņa atrunājās, ka mājās pie mums esot “putekļains, kaķiem stress un galu galā – mūsu mājās esot pārāk negatīva enerģija”.
“Trīs mēnešus mēs cīnījāmies par kaķēnu dzīvībām. Ārsti veica visu iespējamo, kā arī cilvēciski palīdzēja pieņemt lēmumu, kad slimākā brālīša mocības bija jāizbeidz,” Elīna joprojām nespēj to atcerēties bez asarām acīs.
“Ārsti nebija pārsteigti, jo konkrētās audzētāajas vārds ne reizi vien viņu klīnikas telpās izskanējis. Tas jau vien tagad palīdzot uzstādīt diagnozi. Bet diagnoze ir skarba – kaķu infekciozais peritonīts. Visbiežāk fatāla infekcija. Diagnozi vēlreiz apstiprināja Bior laboratorijā veiktā kaķēna sekcija.”
Kad Elīnas trešajam kaķēnam pēc vairākiem mēnešiem sākās tie paši simptomi, ārsti savlaicīgi ieteica saīsināt dzīvnieciņa ciešanas un iemidzināt.
“Ir pagājuši 4 gadi. Mums ir palicis viens kaķītis, kam smagā saslimšana ir atstājusi sekas uz visu dzīvi. Pirms divām dienām, asinīm gāžoties pa viņa degunu (vīrusu sekas no hroniska gļotādas iekaisuma), kārtējo reizi nakts tumsā vedam savu burmieti uz diennakts klīniku. Tur rinda ir gara – tik daudz cietušo, nobraukto… un arī kāds burmas kaķis – gadu jaunāks un no “mūsu” audzētavas. Ar asiņojošām acīm, bet joprojām dzīvs,” turpina Elīna.
Elīnas sāpīgā pieredze ir tikai viens no stāstiem par problēmām ar reģistrētajiem kaķu pavairotājiem Latvijā. Apzinīgi pircēji izvēlas reģistrētās audzētavas, jo ir pārliecināti, ka kaķu pavairošanas apstākļus tajās kontrolē valsts iestādes un kaķu klubi.
Tomēr kaut kas nav kārtībā ar kontroli, ja konkrētā audzētāja var turpināt tirgot smagi slimus kaķēnus bez tālejošām sekām.
Kaķu bizness vēršas plašumā
Pēc Lauksaimniecības Datu centra sniegtās informācijas Latvijā ir reģistrētas 345 kaķu audzētavas. Pēdējo gada laikā saražoto kaķēnu daudzums ir pat dubultojies. 2022.gadā dzimuši un reģstrēti jau 6177 šķirnes kaķēni. Parasto mājas jeb bezšķirnes kaķu skaits vispār netiek uzskaitīts. Bet arī škirnes kaķu reģistrācija un čipošana nav obligāta, tā kā reāli saražoto kaķēnu skaits var būt arī divreiz lielāks.
“Kā jauna krīze, tā katrs, kam vajag naudu, sāk audzēt kaķēnus. Es to esmu pieredzējusi jau 2009. gadā. Kovida laiks vispār bija zelta bedre kaķu pavairotājiem. Parādījās daudzi jauni pavairotāji,” stāsta kaķu kluba “Mooncat” vadītāja Irēna Krēsle.
Kaķu klubi ir biedrības, kurās apvienojas šķirnes kaķu audzētāji. Klubi izglīto par kaķu labturību, šķirnes tīrību, organizē izstādes. Tomēr reāla iespēja ietekmēt atsevišķus pavairotājus klubam ir ļoti ierobežota.
Uz jautājumu, kura iestāde kontrolē, kādos dzīves apstākļos tiks pavairoti kaķi pirms pavairotāja reģistrēšanas, saņemu atbildi, ka kaķu klubiem tādu tiesību neesot. “Kāda apsekošana? Tagad katrs dzīvoklis ir privātīpašums. Mums nav tiesību ierasties pie kāda dzīvoklī un kontrolēt. Klubs izglīto, un pēc tam darbojas, paļaujoties uz mūsu kluba biedru godaprātu un sirdsapziņu. Mēs kontrolējam kaķu ciltsrakstus, ne labklājību,” turpina Irēna Krēsle.
Lauksaimniecības Datu centrs ir iestāde, kas cita starpā veic arī kaķu klubu un audzētāju reģistrēšanu. Izrādās, ka arī LDC audzētavu apstākļu kontroli neveic, jo nodarbojas ar reģistrēšanu attālināti.
Arī Pārtikas un Veterinārais dienests dara zināmu, ka pirms kaķu audzētāju reģistrēšanas, ar audzētavu apsekošanu nenodarbojas. Tikai tad, ja tiek saņemta sūdzība par iespējamiem labturības vai tirdzniecības pārkāpumiem dzīvnieku turēšanas vietā, PVD veic pārbaudi par konkrēto sūdzību audzētavā.
Secinājums – Latvijā pašlaik nav nevienas uzraugošās institūcijas, kas pārbaudītu kaķu audzētavu pirms reģistrēšanas, kādos apstākļos tad tiks turēti un pavairoti dzīvnieki, un vai tiks ievēroti dzīvnieku labturības likumi!
Aiz skaistajām kaķēnu bildēm “Facebook” bieži slēpjas ilgstošas dzīvnieku ciešanas
Kamēr valsts institūcijas un kaķu klubi veļ atbildību par audzētavu apsekošanu viens uz otru, realitātē kaķu pavairošana ļoti bieži tiek uzsākta saspiestos, mazos padomju blokmāju dzīvokļos, kuros jau iepriekš paredzams, ka nebūs iespējams nošķirt nesterilizētos pieaugušos kaķus un nodrošināt viņiem likumā paredzētos 5 kvadrātmetrus un dienas gaismu.
Kristīne (vārds mainīts) nopirka Britu īsspalvainā šķirnes kaķēnu no kādas pavairotājas Rīgā, Pļavniekos: “Biju šokā, ka reģistrēta audzētava ar skaistu mājas lapu internetā, patiesībā ir mazs, saspiests dzīvoklītis blokmājā. Iegājusi dzīvoklī, vienā istabā saskaitīju 8 kaķus – lielus un mazus. Kad vaicāju pēc nolūkotā kaķēna mammas, audzētāja kļuva nervoza. Izrādījās, ka mamma un vēl viena kaķene mitinās vannas istabā – bez logiem, bez svaiga gaisa. Cita kaķenīte bija ieslēgta tualetē. Tā hruščovkā ir mazāka par vienu kvadrātmetru!
Tualetē atradās neliela kastīte ar smiltīm un ēdiens kaķim. Varēja redzēt, ka tas nav pagaidu risinājums, bet ilgstošs. “Kaķenes nevar atrasties kopā ar puišiem, jo runči nav sterilizēti, un man nepietiek istabu,” taisnojās audzētāja.”
Kristīnes nopirktajam britu skaistulim drīz parādījās veselības problēmas – ārsti viņam diagnosticēja smagu gūžu displāziju. Priekšā ir smagā gūžu amputācijas operācija. Audzētāja atteicās no jebkādas atbildības par kaķa veselības problēmām.
Vēl citā audzētavā Rīgā pircēji novērojuši dzīvnieku labturības likumu pārkāpumus: “Pavairotāja tur vienu no jaunajiem vaislas runčiem ieslodzītu nelielā būrī jau vairāk nekā gadu. Nekad neaizmirsīšu šī runcīša skumjās acis, kas pauda pilnīgu bezcerību. Cits kaķis bija iespundēts vannas istabā. Šiem cilvēkiem kaķi nav dzīvas būtnes, tikai priekšmets naudas iegūšanai. Tas gan netraucē viņiem izlikt visskaistākos foto un video “Facebook” un “Instagram” un izlikties par dzīvnieku draugiem.”
Kāda cita pircējai bija problēmas ar kaķēna dokumentiem, kas tai pienākas pēc likuma: “Par kaķēnu samaksāju skaidrā naudā. Audzētāja teica, ka līgums un ciltsraksti būšot gatavi vēlāk. Pēc tam atteicās dot ciltsrakstus un pārdošanas līgumu. Kad sūdzējos kaķu klubam, kas parasti izsniedz ciltsrakstus, man atbildēja, ka man pašai jātiek galā ar konfliktsituāciju. Klubs nepalīdzēja. Ciltsrakstus nedabūju.”
Kļūdījos – iemīlējos kaķī no fotogrāfijas
Lai gan kā aktīvistei kaķu glābšanas biedrībā Annai ir liela pieredze ar kaķiem, arī viņa kļuva par reģistrētas audzētavas krāpšanas upuri: “Jau sen sapņoju par Devon Rex šķirnes kaķi, tomēr augstās cenas dēļ ilgi nespēju sadūšoties uz pirkumu,“ savu stāstu sāk Anna.
“Kād uzzināju par iespēju lēti tikt pie Devon Rex kaķa pieaugušā vecumā, es nekavējos. Saņēmu kaķa bildi, un es burtiski iemīlējos kaķenītē no fotogrāfijas vien. Mani neinteresēja ne līgums, ne ciltsraksti, ne vakcīnas. Audzētājai samaksāju skaidrā naudā, un pēc pāris dienām kaķenīte tika atvesta.
Lai gan pārdevēja mutiski solīja, ka kaķis ir vesels, ātri vien atklājās visu iespējamo slimību buķete – seboreja, zobakmens, alerģijas, akmeņi urīnpūslī un stipri pazemināts svars. Pat sterilizācijas šuves vēl nebija izņemtas. Kaķenīte bija dzīvojusi izolācijā – iespējams iespundēta būrī, arī piedzīvojusi fizisku vardarbību. Viņai bija paniskas bailes no cilvēkiem, un viņa nemācēja spēlēties. Viņa uzvedās kā psihiski smagi traumēts kaķis. No savas pieredzes saku, ka no ielas var adoptēt kaķi ar veselīgāku psihi nekā šo kaķeni, kuru bija dziļi iespaidojuši nežēlīgie dzīves apstākļi reģistrētā audzētavā.
Kad sapratu, ka dzīvnieks izgājis cauri ellei, aktīvi ķēros pie kaķenītes ārstēšanas. Bija nepieciešama operācija, daudzi izmeklējumi. Kopējās ārstēšanas izmaksas jau mērāmas tūkstošos.
Ko es ieguvu ar šo “lēto un izdevīgo” darījumu? Nebeidzamas sirdssāpes par to, ka kaķenītei tik daudz bijis jācieš cilvēku alkatības dēļ. Milzīgas izmaksas un iztērētu laiku. Arī mācību uz mūžu – nekad nepirkt kaķi no fotogrāfijas, attālināti, bez pirkuma līguma, bez iepazīšanās ar apstākļiem, kādos dzīvnieki tiek turēti!”
Dzīvnieku labturības pārkāpumi Latvijas reģistrētajās kaķu audzētavās nav reta parādība.
Sekas tam, ka kaķu audzētavās dzīvnieku dzīves apstākļi netiek kontrolēti, ir daudzās sūdzības, ko katru gadu saņem Pārtikas un Veterinārais dienests. PVD preses dienests informē, ka līdz šī gada 20. septembrim ir saņēmts jau 800 sūdzību par iespējamiem kaķu un suņu labturības prasību pārkāpumiem un cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Līdz šī gada 12. septembrim par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem ierosināta 41 lieta, par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku – 44 lietas. 39 dzīvnieki šo lietu ietvaros izņemti.
Kas attiecas tieši uz kaķiem, biežāk izplatītie pārkāpumi ir kaķa turēšana nepiemērotos apstākļos – pieaugušam dzīvniekam pienākas vismaz piecu kvadrātmetru platība. Kaķi nedrīkst turēt uz balkona aukstumā un karstumā, nedrīkst turēt būrī vai laist laukā bez sterilizācijas, kaķi nedrīkst atstāt vienu pašu ilgāk par 48 stundām.
PVD aicina neklusēt visos gadījumos, kad kaķu pircēji audzētavās novēro dzīvnieku labturības prasību pārkāpumus un kad tiek tirgoti slimi dzīvnieki. Rakstiska sūdzība PVD ir vienīgais kontroles mehānisms, lai ierobežotu kaķu pavairotāju patvaļu: “Lai PVD varētu pārbaudīt sūdzību, pieteicējs nevar palikt anonīms, taču PVD garantē, ka visa sniegtā informācija, tostarp sūdzības pieteicēja personas dati, ir drošībā un netiks atklāti pārbaudāmajam objektam”, skaidro Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa.
Arī kaķu kluba “CFCA” valdes locekle Anžela Fomičeva uzsver, ka svarīgi būt aktīviem: “Tas ir šausmīgi, ja audzētavas pieaugušos vaislas kaķus tur ieslēgtus tualetē, vannas istabā vai krātiņos. Viņiem zūd muskuļu tonuss, trūkst socializācijas. Tās ir morālas ciešanas dzīvniekam. Daudziem negribas iejaukties, ir bailes no kaimiņiem. Tomēr es neticu, ka kaimiņi nedzird, ja kaķis regulāri ņaud tualetē vai vannas istabā. Ir jāziņo PVD! Ir jāreaģē, ja mēs visi kopā gribam pārtraukt dzīvnieku ciešanas!
Ziņojums PDV jau arī neatrisina visu. Viņi laicīgi paziņo audzētājiem, kad brauks, saskaņo laiku. Tā ir iespējams novākt pierādījumus. Tomēr tas ir signāls, ka audzētaja nelikumīgā darbība ir pamanīta. ”
Veterinārie ārsti redz daudz, bet runā maz
Veterinārie ārsti ir tie, kuri savā darbā redz patieso ainu, ar kādām veselības problēmām sastopas audzētavās dzimušie šķirnes kaķēni. Tomēr Latvijā nav izveidota trauksmes cēlāju sistēma, kas uzliktu par pienākumu veterinārajiem ārstiem ziņot PVD, ja atkārtojas kāda smaga diagnoze kādā konkrētā audzētavā. Pat letālais vīruss, no kura nomira Elīnas divi kaķēni, nav reportējamo vīrusu sarakstā.
“Esmu redzējusi pietiekoši daudz nopietnu un grūtu dzīvnieku diagnožu savā darbā. Tomēr izstāstīšu jums vienu traģisku stāstu, kuru nespēju aizmirst: par kaķi, kuram bija smaga ģenētiska mutācija – viņš nekad nebija spējis nokārtoties pats. Visu savu mūžu reizi nedēļā saimnieki viņu veda uz klīniku, lai veiktu klizmu. Kaķis bija vājš, vienmēr sarāvies čokurā no sāpēm, slikti ēda… Kaķa saimnieki viņu bija ļoti iemīlējuši. Viņi apmaksāja ārstēšanu, pirka vislabāko ēdienu. Tomēr kaķa nākotne prognozēja tikai sāpes un ciešanas. Ja īpašnieki būtu nabadzīgi, tā kaķa jau sen vairs nebūtu…”, sarunā pauda veterinārā ārste, kura vēlējās palikt anonīma.
“Kad šo kaķi atnesa uz manu klīniku, viņam bija jau 3 gadi. Viņš bija pieredzējis simtiem sāpīgu, nepatīkamu klizmu. Mēs ārsti, darījām, ko varējām, bet pienāca diena, kad man bija jāsaka: “Ja jūs šo dzīvnieku pa īstam mīlat, tad jāļauj viņam iet. Viņu ir jāiemidzina, un viņa mokas ir jāizbeidz.”
Lai cik sāpīgi, reizēm vislielākā palīdzība ir iemidzināšana.
Kaķēns bija nopirkts caur sludinājumu portālu, jo “kamdēļ jums ciltsraksti, ne jau jūs uz izstādēm iesiet”. Kaķēns skaitījās vesels. Skaisto viltus šķirnes kaķēnu atnesa uz automašīnu. “Māte ir britu īsspalvainā, tēvs – čempions”. Samaksa notika skaidrā naudā. Pēc tam audzētāja nomainīja telefona numuru, un viņu pat nevarēja sazvanīt. Tā bija zīme, ka visi “čempiona” bērni no metiena bija izpārdoti.
Cilvēki vēlējās ietaupīt naudu, bet ieguva kaķa un savas ciešanas daudzu gadu garumā. Mans ieteikums visiem kaķēnu pircējiem – nekādā gadījumā nepērciet kaķēnu no nelegālajiem pavairotājiem, tomēr arī tie, kas ir reģistrēti audzētāji, nereti pārkāpj dzīvnieku labturības likumus kā arī gadās, ka pārdod ļoti slimus kaķēnus. Izpētiet konkrēto audzētavu kārtīgi, pirms lemjat par kaķēna pirkšanu. Esiet gudri – neuzķerieties uz skaistām bildēm soctīklos!”
Veterinārās ārstes padomi pirms šķirnes kaķēna iegādes:
1. Nepērciet kaķēnu jaunāku par 3 mēnešiem. Pārbaudiet, vai ir veiktas visas vakcīnas.
2. Nepērciet pat visskaistāko kaķi, ja audzētājs nav ar mieru uzaicināt jūs ciemos, lai jūs varētu satikt gan kaķu mammu, gan tēti, un paši varētu izvēlēties no metiena. Biedēšana ar vīrusiem/baktērijām kaķēniem, kas sasnieguši 3 mēnešu vecumu, ir tikai atrunas.
3. Ja audzētavā redzat kaut vienu no kaķiem iespundētu vannas istabā, tualetē vai būrī, apgriezieties uz ejiet prom! Neatbalstiet ar savu naudu audzētājus, kas pārkāpj likumu – pieaugušam kaķim pienākas vismaz 5 kvadrātmetru liela platība dzīvei.
4. Nemaksājiet par kaķēnu, ja pirkšanas brīdī jums netiek iedoti trīs dokumenti:
– kaķēna pase ar ierakstu par vakcīnām,
– Pirkuma līgums,
– ciltsraksti.
Ja Pirkšanas līgumā ir pants, ka saņemsiet ciltsrakstus tikai tad, kad kaķēns būs sterilizēts, tad meklējiet citu kaķēnu un citu kaķu klubu.
5. Nepērciet kaķēnu, aplūkojot vien attēlu vai skaistu video internetā! Jūs var viegli piekrāpt, un tas notiek bieži.
6. Nepērciet kaķēnus no audzētavas, kurā kaķu mammas regulāri spiež dzemdēt vairāk kā vienu reizi gadā.
7. Uzziniet visu par audzētavu. Piezvaniet kaķu klubam, kurš atbild par konkrēto pavairotāju. Kaķu klubu un audzētavu saraksts pieejams Lauksaimniecības Datu centra vietnē. Izlasiet attiecīgā kaķu kluba nolikumu. Dažos klubos audzētāji pēc kaķa nopirkšanas nenes nekādu atbildību par dzīvnieka veselības stāvokli, un tas skaidri un gaiši ir ierakstīts kluba nolikumā. Pircēji to parasti izlasa tikai tad, kad jau sākušās problēmas.
