“Viņš nevarēja atrast citu darbu…” Strādnieki viens pēc otra turpina izdarīt pašnāvību laikā, kad Indijas dimantu apstrādes nozare cīnās par izdzīvošanu 0
Darbinieks Nikunj Tank, kurš bija nodarbināts dimantu apstrādē pasaules dimantu slīpēšanas galvaspilsētā Suratā, Indijas rietumos, bija izmisis jau kopš darba zaudēšanas šā gada maijā, līdz galu galā viņš izdarīja pašnāvību, tā šonedēļ vēstīja ārvalstu medijs “BBC“.
Uzņēmums, kurā šis vīrietis bija nostrādājis septiņus gadus, saskārās ar finanšu grūtībām un tika slēgts, atstājot viņu un vēl vairāk nekā duci tādu pašu bēdu brāļu bez darba. Diemžēl Tanks bija vienīgais ģimenes apgādnieks – viņš uzturēja savus vecākus, sievu un meitu, un viņam nebija uzkrājumu. “Viņš nevarēja atrast citu darbu un nespējot izturēt šo pārbaudījumu, spēra galēju soli,” sacīja viņa pensionētais tēvs Džajanti Tank. Tanks izdarīja pašnāvību šā gada augustā.
Lejupslīdes skartajai Indijas dimantu apstrādes nozarei pēdējie gadi ir bijuši sevišķi smagi. Suratā, kura atrodas Gudžaratas štatā, tiek apstrādāti 90% pasaules dimantu. Tur kopumā vairāk nekā 5000 uzņēmumos tiek nodarbināti vairāk nekā 800 000 dimantu slīpētāji. Pilsētā ir 15 lieli dimantu apstrādes uzņēmumi, kuru gada apgrozījums pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru (75 miljonus mārciņu).
Indijā apstrādāto briljantu eksports samazinājās no 23 miljardiem ASV dolāru 2022.gadā līdz 16 miljardiem dolāru 2023.gadā, un sagaidāms, ka 2024.gadā tas turpinās sarukt līdz aptuveni 12 miljardiem dolāru. Apstrādātu dimantu (briljantu) cena 2023.gadā samazinājās vēl par 5%, mazāka pieprasījuma un neizpārdotas produkcijas pārpalikuma dēļ sasniedzot vien 27% no 2022.gada cenām, norāda analītiķi. Mahesh Virani no “Star Gems” paskaidroja, ka briljantu pārprodukcija radusies tāpēc, ka krīzes skartie dimantu apstrādes uzņēmumi izvēlējās turpināt darbību, neskatoties uz krītošo pieprasījumu pēc briljantiem, kas galu galā vēl vairāk palielinājis apstrādātāju zaudējumus.
Štata Dimantu apstrādes darbinieku arodbiedrība – grupa, kas pārstāv dimantu slīpētājus, sacīja “BBC”, ka pieprasījuma krituma dēļ pēdējo sešu mēnešu laikā vien darbu nozarē zaudējuši vairāk nekā 30 000 cilvēku.
Arodbiedrība norāda, ka saskaņā ar viņu datiem, kuri iegūti no upuru ģimenēm, policijas ziņojumiem un citiem avotiem, pusotra gada laikā krīzes izraisītā bezdarba dēļ štatā pašnāvību ir izdarījuši 65 strādnieki. “BBC” gan nevarēja neatkarīgi pārbaudīt šī nosauktā skaitļa patiesumu.
Eksperti saka, ka Covid-19 ierobežojumi un mājsēde (lockdown), Krievijas-Ukrainas un Izraēlas-“Hamās” kari, kā arī pieprasījuma kritums galvenajos eksporta tirgos ir ļoti negatīvi ietekmējuši Indijas dimantu apstrādes nozari. “Globālās lejupslīdes dēļ briljantu pārdošanas apjoms ir samazinājies par vairāk nekā 25-30%,” sacīja Vallabh Lakhani, vadoša dimantu apstrādes uzņēmuma “Kiran Gems” valdes priekšsēdētājs.
Indijas dimantu apstrādātāji importē 30% neapstrādātos dimantus no Krievijas raktuvēm, kuras tagad ir pakļautas Rietumu sankcijām, tad Suratā tos griež un slīpē, bet apstrādes rezultātā iegūtos briljantus pēc tam pārdodot galvenokārt Rietumu tirgos. Problēma ir tāda, ka šī gada martā Eiropas Savienība un G7 valstis ieviesa jaunu aizliegumu ievest to teritorijās Krievijas izcelsmes dimantus, tostarp arī tos, kuri tiek apstrādāti Indijā un pārdoti Rietumos ar trešo valstu palīdzību.
Pēc jaunā aizlieguma ieviešanas Indija publiski pauda savas bažas par tā ietekmi ārlietu ministram S Jaishankaram aprīlī paziņojot, ka šādi aizliegumi vairāk kaitē tiem, kuri atrodas piegādes ķēžu zemākajos posmos, jo tādas dimantu ieguves valsts kā Krievija parasti atrod alternatīvus pārdošanas kanālus. Tirgotāji Suratā to apstiprina, ziņoja “BBC”.
“Indija atrodas dimantu nozares piegāžu ķēdes zemākajā galā. Valsts ir ļoti atkarīga no globālā tirgus gan izejvielu, gan gala pārdošanas apjomu ziņā,” sacīja Kirti Šaha, kura nodarbojas ar dimantu eksportu. Arī ekonomikas lejupslīde G7 valstīs, kā arī AAE un Beļģijā — Indijas galvenajos eksporta galamērķos — ir būtiski ietekmējusi šo uzņēmējdarbības sektoru. Pieprasījuma kritums ir saistīts arī ar pieprasījuma pieaugumu pēc laboratorijā audzētiem dimantiem, kas tomēr ir lētāka alternatīva dabiskajiem dimantiem, kā arī ar Izraēlas izvērsto karu pret “Hamās” Gazā, jo līdz tam dārgakmeņi bija veidojuši ievērojamu daļu no Indijas tirdzniecības ar Izraēlu.
“Suratas dimantu sektors piedzīvo sliktu fāzi,” stāstīja Kumars Kanani, deputāts no štata valdošās partijas “Bharatiya Janata” (BJP). Viņš apstiprināja, ka policija izmeklē pašnāvību gadījumus, kuri saistīti ar darba zaudēšanu dimantu apstrādē. “Valdība ir gatava sniegt visu iespējamo palīdzību slīpētājiem, tirgotājiem un uzņēmējiem,” viņš teica.
Taču vismaz deviņu pašnāvību veikušo strādnieku ģimenes locekļi sacīja, ka no valdības nav saņēmuši pat nelielu palīdzību. Lielākā daļa atlaišanas gadījumu notikuši mazās un vidējās dimantu apstrādes biznesa struktūrvienībās, kurās parasti tiek pieņemti darbā darbinieki neapstrādātu dimantu kvalitātes pārbaudēm un to formēšanai, kā arī slīpēšanai.
Taču krīze ietekmē arī lielākus spēlētājus. Pagājušajā mēnesī “Kiran Gems” lūdza saviem 50 000 darbiniekiem doties 10 dienu atvaļinājumā, kā iemeslu minot apgrozījuma kritumu.
Šī gada jūlijā Dimantu apstrādes darbinieku arodbiedrība izveidoja palīdzības telefona līniju, kas saņēma vairāk nekā 1600 ārkārtas zvanu no dimantu apstrādes darbiniekiem, kuri meklē darbu vai finansiālu palīdzību. Bet acīmredzot ir bijuši arī tādi cilvēki, kuri nav varējuši laikus saņemt palīdzību. 38 gadus vecā Vaišali Patela pirms diviem gadiem zaudēja savu vīru Nitinu. Dimantu apstrādes kompānija, kurā viņš strādāja, bija atlaidusi lielāko daļu darbinieku briljantu pieprasījuma samazināšanās dēļ.
Taču cieš ne tikai dimantu apstrādes strādnieki. Arī brokeri un tirgotāji saskaras ar grūtībām. “Mēs vairākas dienas esam nosēdējuši bez darba, dīkstāvē. Dimantu pārdošana vai pirkšana gandrīz vairs nenotiek,” atzina Dilips Sojitra, kurš ir viens no 5000 Suratas brokeriem Indijā, kas pārdod dimantus klientiem, tirgotājiem un citiem brokeriem.
Pārprodukcijas dēļ arī laboratorijā audzēto dimantu cenas ir samazinājušās no 300 ASV dolāriem līdz 78 dolāriem par karātu, tadējādi vēl vairāk ietekmējot tirgu. “Surat Diamond Brokers Association” prezidents Nandlals Nakrani uzskata, ka situācija uzlabosies tikai tad, kad neapstrādātu dimantu cenas samazināsies, bet pārdošanai gatavu briljantu cenas pieaugs.
Neskatoties uz patreiz vērojamo palēnināšanos, daži tomēr cer, ka šī nozare atgūsies, kā tas notika arī pēc 2008.gada lielās lejupslīdes, kad tika izslēgtas simtiem dimantu pulēšanas iekārtu un tūkstošiem darbinieku palika bez darba. Sojitra kungs sacīja, ka viņš uzskata, ka gaidāmā svētku sezona, tostarp Diwali, Ziemassvētki un Jaunais gads, palīdzēs veicināt uzņēmējdarbību. “Arī šī krīze kaut kad pāries,” viņš uzskata.
