– Nesen Straumes kungs no Šlesera k-ga partijas atgādināja vēsturi – ka 1991. gada 3. martā pret Latvijas neatkarību balsojuši 400 000 iedzīvotāju. “Tādu cilvēku, kuri arī šodien nav Latvijas patrioti, ir gana daudz,” apgalvo Jānis Straume, brīdinādams, ka šā gada oktobrī šādi cilvēki var nokļūt arī Latvijas parlamentā. 10
– Es nedomāju, ka tagad šī “nepatriotu” bāze ir tik liela kā pirms 25 gadiem. Ja runa ir par lojalitāti – manuprāt, nelojālais slānis ir ļoti plāns. Braucot uz dažādām vietām, tiekoties ar dažādiem cilvēkiem, man nerodas sajūta, ka ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju ir pret mūsu neatkarību, valstiskumu.
– Brīnišķīgi! Tāpat patiešām jāpriecājas, ka vismaz Ždanokas piekritēji nav iekļuvuši Saeimā.
– Jā, tas ir rādītājs. Es nesaku, ka Latvijā nemaz nav valstij nelojālu cilvēku, taču šis slānis ir plāns. Te nu gan varam atzīmēt drošības dienestu nopelnu, jo gadu gaitā pār viņiem ir paturēta kontrole.
– Paliek vēl viena pietiekami liela opozīcijas daļa – “Saskaņa”. Un politiķus nepārtraukti eksaminē: iesiet kopā ar “Saskaņu”? Pieņemsiet “Saskaņu” savā valdībā”? Kā jūs, prezident, domājat – kas jādara?
– Politiķiem vajadzētu tiekties meklēt sadarbības ceļus. Ja tos neatrod, pieaug politiskās spriedzes bīstamība. Būtībā jāšķiro – tie, kas grib būt kopā, un tie, kas vēlas jebkādā veidā pretdarboties.
– Un ko jūs ieteiksiet “Saskaņas” runasvīriem, kuri pie jums pirmdien ieradīsies? Viņi jau neslēpj savus nodomus, ka arī gribētu iesaistīties valdības veidošanā. Turkāt viņiem visvairāk deputātu.
– Domāju, ka “Saskaņas” politiķi jau kontaktējas ar pārējiem ievēlētajiem spēkiem. Tas ir viņu pašu ziņā, kā šīs attiecības tiek kārtotas. Savā prezidenta darbībā esmu mēģinājis rast sapratni arī starp ļoti dažādi domājošām sabiedrības grupām, piemēram, 8. maijā aicinot uz Brāļu kapiem karotājus, lai kuros ierakumos tie bijuši.
M. Antonevičs: – “Saskaņa” runā, ka atbilstoši starptautiskai praksei viņiem kā vēlēšanās uzvarējušai partijai esot priekšroka premjera nominācijai.
– Mana atbilde ir vienkārša. Partijām dots laiks apspriesties, izrunāt lietas, meklēt kopīgos ceļus. Es viņu vietā to nedarīšu. Ja partija grib virzīt savu kandidātu uz premjera amata nomināciju, vajadzīgi divi noteikumi. Pirmais – lai būtu šis premjera kandidāts. Otrais, lai tie, kas grib vadību uzņemties, parāda, ka viņiem ir vismaz 51 balss vairākums Saeimā. Ja to nevar pierādīt, es viņiem nevaru šo vairākumu atrast.
