– Piebalga kungs ir no Valmieras… 10
– Tad jau norādiet uz Saeimā iekļuvušiem valmieriešiem Boķi un Kučinski arī! Man tāda “radu būšana”, novadnieku izcelšana nestrādā.
M. Antonevičs: – Kā jūs varētu novērtēt iekšlietu ministra Kozlovska darbu?
– Ziniet, man ir vērtējums par katru bijušo ministru, bet tas lai paliek pie manis. Tas man dos iespēju labāk novērtēt partiju izvēli nākamajiem valdības posteņiem.
V. Krustiņš: – Bet jūs kritiski izteicāties par mūsu drošības dienestiem. Tie esot reorganizējami, uzlabojami…
– Neatteikšos no saviem vārdiem, ka šobrīd drošības iestāžu loma ir tik būtiska kā nekad iepriekš. Agrāk bija strikti novilkta, kontrolēta valsts robeža. Redzēja, ko ielaiž, kas izbrauc. Bija iedzīvotāju saraksts. Tagad situācija ir krasi mainījusies. Uzliesmojušos konfliktos Sīrijā kādā no karotāju pusēm ir daudzi ES valstu pilsoņi, kas brīvi var pārvietoties arī Šengenas zonā, un ne vienmēr ar labākajiem nodomiem. Tā ir liela bīstamība, un arī NATO samitā Velsā viens no jautājumiem bija, kā nodrošināt precīzāku sadarbību starp drošības un izlūkošanas iestādēm.
E. Līcītis: – Kas tieši darāms mūsu drošības iestādēs, lai uzlabotu darbu?
– Nesaukšu konkrētus pasākumus, bet skaidrs, ka apstākļos, kad drošība kļūst par stūrakmeni, dienestu kapacitāte jāpalielina.
V. Krustiņš: – Mums Latvijā nav Iekšlietu ministrijas. Būtu laiks tādu dibināt. Darbojas Policijas ministrija. Ļoti labi, ka rūpējas par policistu algām un aprīkojumu, bet vajag Iekšlietu ministriju, jo cilvēkiem apnicis lasīt un avīžniekiem rakstīt, ka valsts drošības lietas atduras pret klusēšanu un iecietību. Ko vainot policiju – ja politiķi nevēlas, lai dara, tad policija neskries. Kad ždanokieši parakstīja līgumus ar neatzītās Krimas republikas vadoņiem pilnīgi pretēji mūsu ārpolitikas līnijai, kad taču atbalstām Ukrainu, ārlietu ministrs ieteica nelikties ne zinis. Ja tā saka ietekmes un svara cilvēks valdībā, tad jau Drošības policijai nav nekas jādara. Un viņš ir vienā partijā ar iekšlietu ministru. To arī sākumā negribēja redzēt, ka vāca “ziedojumus”.
– Par to mums ir pilnīgi vienādas domas, bet jautājums atkal ir sarežģīts. Mums ir tik daudzas neatkarības latiņas, ka zem tā lozunga dažas iestādes dara, ko grib un kā grib.
– Iekšlietu ministrs taču ir augstāks par Drošības policijas ģenerāli Reiniku.
– Nu jā, Drošības policija ir IeM struktūrvienība.
– Un debatēs viscaur kandidāti runāja par drošību, bet ne ar vārdu konkrēti neminēja, kā iekšējā drošība būtu uzlabojama.
– Es teicu, ka šai ziņā jums piekrītu. Iekšējā drošība ir ļoti aktualizējusies, un mēs neesam vajadzīgajā līmenī. Bet situācija ārpusē arī ir sarežģījusies vairāk nekā agrāk. Tāpēc iestādēm nāksies dot daudz vairāk naudas, modernizēt tehnisko aprīkojumu.
– Vai jums kā prezidentam ir pārliecība, ka mums apkārt staigā vilki, gaudodami un grasīdamies nupat klupt te iekšā?
– Nav man tādas informācijas.
– Nav?
– Nav.
– Labi, bet tas nenozīmē, ka varam atstāt novārtā valsts drošības lietas vai aizsardzības spēju stiprināšanu. Mums taču vajag reāli kaujas spējīgas vienības, es domāju zemessargus ar šauteni un moderniem ieročiem rokā, nevis parādēs staigātājus.
– Jā, taču zemessardzei, manuprāt, ir lielāka nozīme kā stabilizējošam iekšējam spēkam, kas atbild par zināmu teritoriju, aizsargā novadu. Pēdējā laikā it sevišķi jaunsardze attīstās. Krāslavā, Alūksnē, Smiltenē – it visur esmu sastapis jaunsargu vienības, un visur ir arī gados jauni zemessargi, ģimnāziju absolventi vai studenti. Viņiem ir ļoti nopietna apmācību programma, tāpēc sagatavotība – labā līmenī. Sevišķi pierobežā ir svarīgi, ka veidojas šī jaunā ZS paaudze, pieaug viņu organizētība, bruņojums.
