E. Līcītis: – Partijām taču vajag sakopot spēkus, cilvēkus. Igaunijas lielākajā partijā esot desmit tūkstoši biedru. 10
– Pat vairāk, gandrīz piecpadsmit tūkstoši biedru. Mums pa visām partijām kopā ir nepilni divdesmit divi tūkstoši biedru. Jā, igauņi ir tā mērķtiecīgi nostiprinājušies, audzinājuši jaunus kadrus.
– Kāpēc mūsējās partijas neaudzina?
– Mazskaitlīgā partijā konkurence ir neliela. Izveidojas “virsotne”, bet apakšā nav stipra pamata. Tā tas veidojies, un es nevaru izcelt nevienu Latvijas partiju, kurai būtu kaut mazliet labāka situācija. Būtu normāli, ka partijas vadītājs ir gatavs ieņemt atslēgas pozīcijas valdībā un būtu piemērots ministru komplekts. Taču te atkal ir problēma – ja tu centies kaut ko reāli mainīt, uzņemties līderību, tad gandrīz droši, ka tevi nepārvēlēs. Izsvītros.
V. Krustiņš: – Jūs esat ieminējies par uzlabojumiem valsts pārvaldē. Ka tur esot butaforiskas iestādes, mākslīgas, sadomātas funkcijas, kas jānovāc. Premjeru kandidāti neviens diskusijās nevēra muti vaļā par pārvaldes pārkārtošanu! Pūces kungs, jauns cilvēks, uz pārmaiņām tendēts, mums intervijā daudz stāstīja, ka kabineta sēdēs guļ, viens ierēdnis kaut ko runā, un viņā reizēm klausās tikai premjers. Visi visam nemaz nevarot izsekot, jo darba kārtībā iekļauti nez cik punktu un valstiskus jautājumus nav laika izskatīt.
– Diemžēl caur Ministru kabinetu iziet gandrīz viss, ko ierēdņi saraksta. Te bija tas slavenākais piemērs par kurmju slaktēšanu un vēl citi līdzīgi valdības sēdes darba kārtībā. Šādām lietām būtu jānoslēdzas ministru līmenī, bet tā tas nav deleģēts, visu “šķūrē” uz Ministru kabinetu, kur divās stundās jāizlemj pat 400 jautājumu. Tādai pieejai nav jēgas, kurš tam spēj sekot līdzi. Satversmē ierakstīts, ka valdība sastāv no premjera un viņa uzaicinātiem ministriem, bet vai praksē tā notiek? Tāpēc es piedāvāju izmaiņas, kas paaugstinātu Ministru prezidenta ietekmi un reizē arī atbildību, kas viņam liktu stingrāk prasīt arī no paša izraudzītajiem valdības locekļiem. Tad amatos nokļūtu cilvēki, kuri vismaz saprot, kas nozarē notiek,, un neparaksta visu, ko viņam aparāts noliek priekšā.
– Kas traucē konkrētiem ministriem palielināt tiesības un atbildību?
– Jāizdara attiecīgas izmaiņas likumdošanā, bet gudrās galvas ne visai grib tās lietas kustināt.
