Neziņa. Kailais karalis 8
Sporta karalis futbols Latvijā ir kails jau ilgu laiku, bet nupat vairs nevar noslēpt arī spilgtos izsitumus, kuru dēļ durvis parādītas valstsvienības galvenajam trenerim Aleksandram Starkovam.
Pat pēc zaudējuma pasaules rangā pēdējo vietu dalošajam Gibraltāram viņš pats nepratās. Varbūt pietrūkst vīrišķības, bet varbūt tas ir aprēķins, jo varēs saņemt kompensāciju, kuras apjoms varētu būt rakstāms pat ar sešciparu skaitli. Minējuma izteiksme tāpēc, ka Latvijas Futbola federācijas (LFF) vadība to nemācēja nosaukt, bet ir skaidrs, ka simboliska tā nav. Un Starkovs nav vienīgais, ar ko LFF noslēgusi ilgtermiņa līgumu. Laikam jau “vērtīgi kadri”, tikai žēl, ka darbi par to neliecina. Šobrīd labs arguments kritiķu apslāpēšanai ir U-19 izlases veiksmīgākais starts vēsturē, tiesa, ar vienu turnīru visas gadu gaitā sakrātās neizdarības nevar notušēt.
Varbūt gaismu tuneļa galā nesīs aprīļa izskaņā gaidāmās LFF prezidenta vēlēšanas. Atšķirībā no iepriekšējām pirms diviem gadiem šoreiz biedriem ir reāla izvēle un norit pieklājīga cīņa, kandidātiem mēģinot sevi pozicionēt gan kā politiķu, gan uzņēmēju draugu. Izskatās, ka turīgais Latvijas Telpu futbola asociācijas prezidents Vadims Ļašenko pārtrumpos izlases ilggadējo kapteini Kasparu Gorkšu, par Krišjāni Kļaviņu nemaz nerunājot. Jo mākot prasmīgāk piesolīt pa kādam labumam. Taču pirms balsojuma svarīgi atcerēties, ka, airējot katram uz savu pusi, kuģis diez vai izkustēsies un mēs arvien stabilāk nogruntēsimies starp Eiropas punduriem.
