“Viņš man stāstīja par ceļmallapām un tulznām…” Sabiedrībā zināmu cilvēku atmiņas par Jāni Peteru 0
Jau vēstījām, ka 85 gadu vecumā mūžība aizgājis izcilais latviešu dzejnieks, ievērojams sabiedriskais darbinieks un diplomāts Jānis Peters. Pēc šīs ziņas daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki dalījās savās atmiņās un skumjās par diženā dzejnieka aiziesaņu. Katram ir savs mīļākais Petera dzejolis un skaitākā kopīgā atmiņa. Pieminot Jāni Peteru, ieskatāmies šajos stāstos.
Žurnālists Arnis Krauze atceras: “Intervēju dzejnieku 2022.gada janvārī. Pirms sarunas Liepājas avīzē atradu pašu pirmo viņa publicēto dzejoli “Kaist pīlādzis sniegā” (1961) un palūdzu Maestro uzrakstīt mūziku. Jau nākamajā dienā Raimonds Pauls uz radio atnesa notis, sakot “Jānītis ir mans uzticamākais draugs”. Studijā tobrīd bija Gundars Grasbergs un tapa dziesma. Dzejnieks skanējumu novērtēja atzinīgi.”
Dziļi sāpināta ir dziedātāja Marija Naumova: “Ir grūti un pat neiespējami šodien atrast īstos vārdus…. JĀNIS PETERS …. Sirdscilvēks, viedais filosofs, vismīļais dzejnieks… Mans, tik ļoti… ļoti mans… Jūs vienmēr spējāt pašu sakrālāko, svarīgāko, noslēpumaināko un svētāko pateikt visvienkāršākajiem vārdiem, tik viegli un ar tik neizsakāmu mīlestību… Katrs vārds ir mazs stāsts, katra saruna ar Jums – vesela dzīve. Katrs dzejolis – absolūts Mūžības pieskāriens. Esmu pateicīga par uzticību, par cieņas augstāko izpausmi, par Jūsu beznosacījuma Mīlestību… Paldies par Jūsu vārdiem dziesmām, kas Visumā ierakstītas un kļuvušas par daļu no manis. Lai miers jūsu Dvēselei… Jūs, kā neviens cits, esat tas, kam Gaismas ceļš Mūžībā ir spozmes un mīlestības pilns…. Gaišā piemiņā….”
Žurnālists Kārlis Streips Peteram ir pateicīgs par kādu konkrētu dziesmu: “Ļoti žēl uzzināt, ka mūžībā aizgājis Jānis Peters. Es ar viņu iepazinos pašos pirmajos gados, kad dzīvoju Latvijā, tajā skaitā pāris naktis pavadīju Latvijas vēstniecības viesnīcā Maskavā tad, kad viņš tur bija vēstnieks. Par viņa daiļradi zinu mazāk, bet konkrēti par “Mēmo dziesmu” būšu pateicīgs līdz sirds dziļumiem un līdz mūža beigām. Vieglas smiltis Petera kungam, un paldies par izcili nodzīvotu mūžu!”
Rakstniece Gundega Repše raksta: “Nedz lādēs, nedz rijās, ne sentēvu prievītēs… Nenovērtēts, politikāņu izmantots visos laikos. Krietns cilvēks. Domāja un darīja Latvijai. Lai nu šodien revanšisti pietur mutes.”
Kinorežisore Vija Beinerte publicējusi garāku stāstu. Lūk, fragments no tā: “Viņš ir cilvēks, kas pārstāv veselu laikmetu, gandrīz vai gadsimtu, lai cik dramatiski tas skanētu. Viens no tiem, kas pārmainīja Latvijas likteni. Tagad bez viņa nav iedomājama ne latviešu dzeja, ne trešā atmoda. Dzejnieks, sabiedrisks darbinieks, diplomāts, publicists – viņa biogrāfijā šis izpausmju saraksts parasti ir garumgarš. Tomēr, lai arī ko viņš darītu, viņš ir un mūžam būs dzejnieks. Un latvietis. Jānis Peters.”
Maestro Raimonds Pauls bija Jāņa Petera draugs, kurš tagad raksta: “85 gadu vecumā mūžībā devies dzejnieks Jānis Peters.
“Lai, draugi, šodien mēs cits citu nebaidām –
Tā diena atnāks pati, ko mēs negaidām..”
Mēmā dziesma, Laternu stundā, Griezīte, Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet, Manai Dzimtenei, Lana, Pāri dzelmei, Kurzeme, Kā senā dziesmā, Rudens ogle, Kerijas dziesma, Tā diena… un vēl, un vēl…”
Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete raksta: “Mūžībā aizgājis latviešu tautas dižgars, dziļi nacionāls dzejnieks Jānis Peters. Viņa vadībā tika ielikts pamatakmens, uz kura tapa Latvijas vēsturē lielākā un saliedētāka tautas kustība, kas atjaunoja Latvijas valsts neatkarību.”
Mūžībā aizgājis latviešu tautas dižgars, dziļi nacionāls dzejnieks Jānis Peters. Viņa vadībā tika ielikts pamatakmens, uz kura tapa Latvijas vēsturē lielākā un saliedētāka tautas kustība, kas atjaunoja Latvijas valsts neatkarību.🇱🇻
Visdziļākā līdzjūtība ģimenei un draugiem! pic.twitter.com/h3k56xSmgr
— Sandra Kalniete (@Kalniete) January 27, 2025
Kādreizējais Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ar Jāni Peteru bija pazīstams kopš padomju laikiem: “Biju viņa uzticamības persona PSRS tautas deputātu vēlēšanās. Kopš tā laika mums bija sirsnīgas, cieņpilnas attiecības ar ne biežām, bet ļoti interesantām un piepildītām tikšanās reizēm. Sajūta, ka aizgājis tuvinieks. Skumjās un cieņā noliecu galvu!”
Jānis Peters. Biju viņa uzticamības persona PSRS tautas deputātu vēlēšanās. Kopš tā laika mums bija sirsnīgas, cieņpilnas attiecības ar ne biežām, bet ļoti interesantām un piepildītām tikšanās reizēm. Sajūta, ka aizgājis tuvinieks. Skumjās un cieņā noliecu galvu !
— Vents A Krauklis (@VentsAKrauklis) January 27, 2025
Guntars Račs raksta: “Kā tajā Paula / Petera dziesmā dzied…
“…Tā diena atnāks pati, ko mēs negaidām…”
Skumstu kopā ar piederīgajiem un talanta cienītājiem.
Bija gods pazīt, un bija un būs no kā mācīties.”
Aivars Markots atminas bērnību: “Man Jānis Peters sākās 1973.gadā, dažas dienas pēc Dziesmu svētku simtgades, manu vecāku dzīvokļa kaimiņienes, leģendārās teātra un kino zinātnieces Maijas Augstkalnas dzīvoklī, kur parasti pulcējās tā laika latviešu bohēma – Čaklais, Vācietis, Pauls, Dzene, Jakubāns, Savisko un daudzi citi, kurus tad nemaz nepazinu.. Man tolaik Peters bija tas onkulis, kurš sarakstījis vārdus pirmajām populārajām Raimonda Paula dziesmām, kuras es nepārtraukti griezu uz riņķi.. jo nekā cita, ko griezt, tolaik vnk nebija.. Biju iegājis pie Maijas tantes ciemos.. kājas šausmīgi sāpēja pēc Dziesmu svētku gājiena.. jaunās sandales bija tik ļoti saberzušas tulznas, ka atpakaļ no Mežaparka gāju basām kājām… Tieši Peters bija tas, kas man tajā vakarā kko stāstīja par ceļmallapām uz tulznām.. neko citu vairs neatceros…”
