“Viņš man atsūtīja lietotu apakšveļu…” Kas seksā vienus šokē, citiem ir ierasta prakse 0
Mēs viegli lietojam vārdu “perversija”, ne vienmēr aizdomājoties par to, ko tas patiešām nozīmē. Ko var uzskatīt par normu un kas jau ir novirze, kura var iznīcināt divu cilvēku attiecības?
Tas, kas seksā vienus šokē, citiem ir ierasta prakse. Apjukums lielā mērā saistīts ar to, ka mūsu izpratne par pieļaujamo strauji mainās. Prezervatīvi, kas reiz tika pārdoti tikai dažās aptiekās, tagad atrodami jebkurā lielveikalā. Intīmos lubrikantus un vaginālās bumbiņas nesen varēja iegādāties tikai seksa veikalos, bet tagad tie pārcēlušies uz aptiekām.
“Norma mainās atkarībā no laika un vietas,” spriež seksoloģe Naida Dobajeva. “To, ko vienā sabiedrībā uzskata par amorālu vai slimības izpausmi, citā par pieļaujamu novirzi.”
“Šīs robežas pakāpeniski paplašinās,” piekrīt seksologs Sergejs Agarkovs. “Pirms dažām desmitgadēm vispārpieņemts bija uzskats, ka cilvēks ir heteroseksuāla būtne. Tagad mēs uzskatām, ka cilvēkam ir trīs iespējamās seksuālās orientācijas: hetero, homo un biseksuāla. Un visi šie varianti tiek uzskatīti par normu. Vienkārši cilvēku ar heteroseksuālu orientāciju ir vairāk nekā citu. Varbūt kādu dienu arī sadomazohisms tiks uzskatīts par seksuālās izvēles variantu.”
Ir arī pretēja tendence: tas, kas tika uzskatīts par dabisku lielākajai cilvēku daļai, nu jau ir pagātne. Piemēram, ģimenes sistēma, kas paredzēja pilnīgu sievietes pakļaušanos vīrietim, viņas fiziskas sodīšanas iespēju. Šodien par to varbūt atgādina “pakļaušanās” (submission) – viens no BDSM veidiem.
Mēs vairs neizvēlamies – saņemt seksuāla rakstura informāciju vai nē – mūsu apkārtne ir ar to piesātināta. Mūs ieskauj vide, kas veicina seksuālās aktivitātes. Bet izvēle vienmēr ir mūsu rokās.
30 gadus vecā M. šo izvēli izdarīja spontāni: “Mēs ar A. bijām pazīstami vairākus mēnešus, kad kādu rītu aizejot viņš atstāja pie gultas kārbu. Iekšā atradās melnas un sarkanas zeķes, augstpapēžu kurpes, apakšbikses ar izgriezumiem un vīriešu stringi no ādas. Es to joprojām atceros ar dusmām. No apakšveļas oda pēc sviedriem – tā bija jau valkāta. Es ar kurjeru nosūtīju viņam šo kārbu atpakaļ. Viņš man vairs pat nepiezvanīja.”
“A. tādā veidā darīja zināmu M. par savām nestandarta vēlmēm,” skaidro Sergejs Agarkovs. Šajā gadījumā mēs runājam par fetišismu – ar seksu saistīto apģērbu kultu. Tas, ka veļa bija valkāta, ir tikai dabiski, citādi tā nevar kļūt par fetišu. Varbūt viņš gaidīja, ka M. spers soli pretī, izjautās viņu un tad viņš paskaidrotu, par ko ir runa.
Kā to sauc?
Pēc mūsu ekspertu domām, par perversijām saucamas šādas seksuālas nodarbes.
- Mazohisms – bauda no sāpēm, ko rada cits cilvēks.
- Sadisms – bauda no sāpju nodarīšanas citam.
- Transvestītisms – bauda no pārģērbšanās pretējā dzimuma drēbēs.
- Fetišisms – bauda, ko izraisa lieta, kas tieši vai netieši saistīta ar seksuālo jomu (biksītes, kurpes).
- Ekshibicionisms – bauda no sava kailā ķermeņa demonstrēšanas citiem bez viņu piekrišanas.
- Vuārisms – bauda no slepenas kailu cilvēku vērošanas.
Kuram tas patīk?
Seksuālā dzīve ir vislielākās atvērtības zona otram un līdz ar to arī mūsu neaizsargātības zona. Šeit nevajadzētu steigties ar spriedumiem un vēl jo vairāk – nosodījumu. Naida Dobajeva atgādina, ka nav vispārēju noteikumu visiem, jo mums ir darīšana ar daudzām rakstura īpašībām un iezīmēm. Par perversu seksuālo uzvedību viņa sauktu tādu, kurā cilvēks rūpējas tikai par savu seksuālo vēlmju apmierināšanu un izmanto partneri, nevis pievērš uzmanību viņa jūtām un noskaņojumam.
“Par izvirtību, perversiju var runāt tad, ja cilvēks var apmierināt savu seksuālo vēlmi tikai vienā vienīgā veidā. Bieži vien tam vajadzīga noteikta, īpaši izveidota atmosfēra un vide. Pārējā seksuālā prakse – tikai novirze no parastā, tradicionālā,” precizē Sergejs Agarkovs.
Vai mums ir iespēja iepazīšanās sākumā uzzināt, ka potenciālajam partnerim ir kādas īpašas prasības seksā? “Nē, jo to, kas sabiedrībā nav pieņemami, ierasts sākumā slēpt. Mēs varam tikai pievērst uzmanību netiešām pazīmēm: kas iepriecina vai apbēdina cilvēku, kas dara laimīgu vai skumju, vai bez redzama iemesla ir garastāvokļa svārstības,” saka Naida Dobajeva.
Ko darīt, sastopoties ar acīmredzamu, tiešām izvirtušu attieksmi pret seksu? Tikai vienu – bēgt prom no šāda cilvēka, iesaka mūsu speciālisti. Jūs nevarat pāraudzināt partneri, mainīt viņu. Tā ir ilūzija.
“Seksuālā orientācija, izvēles veidojas pusaudža gados, kad seksuālā enerģija ir tik liela, ka mērķēta “visos virzienos” un var pārvietoties jebkurā virzienā. Vēlāk seksuālās vēlmes, to, kam tiks dota priekšroka seksā, nevar mainīt. Seksologs var tikai iemācīt realizēt neparastas vēlmes, nenonākot konfliktā ar kultūru un likumu,” skaidro Sergejs Agarkovs.
Atkarīgs no mums
Normas robežas ir izplūdušas, kas nozīmē, ka mūsu personīgās atbildības zona ir liela. Jautājuma vietā “Vai tas ir normāli?” nāk “Vai es to gribu? Vai man būs patīkami vai varbūt tas man kaitēs?” Ko darīt, ja jūtam, ka mūsu vēlmes ir neparastas? Vai ir vērts runāt par to ar partneri?
“Vislabāk būtu sākumā izsvērt visus plusus un mīnusus,” uzskata Naida Dobajeva. “Mēģiniet saprast, vai partneris ir gatavs dzirdēt, ko vēlaties viņam pateikt. Uz jūsu atklātību viņš var atbildēt ar to pašu, bet var to arī nepieņemt.”
Sergejs Agarkovs ir izlēmīgāks: “Dalīšanās slēptākajās vēlmēs arī ir intīmā komunikācija. Atklājot tās, mēs atklājam iekšējo pasauli un kļūstam ļoti neaizsargāti, ievainojami. Bet, ja mēs to nedarīsim, mēs demonstrēsim neuzticēšanos partnerim vai pat maldināsim viņu.”
M. pieredze to apstiprina. “Ja A. lūgtu mani pārģērbties, varbūt tas mani pat iekārdinātu. Bet jau lietotas drēbes… Tas bija pārāk rupji, es jutos izmantota.” Varbūt M. aizvainoja šī rīcība, jo viņi pārāk maz zināja viens par otru.
Piekrišanas princips
Brīvprātība – drošība – saprātīgums. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai visas seksuālās vēlmes būtu iepriekš apspriestas un visi dalībnieki piedalītos brīvprātīgi. Vardarbība ir absolūti nepieļaujama. Gan pret citu cilvēku, gan sevi. Vai viens no partneriem var pārtraukt eksperimentu, nebaidoties no tā, ka tāpēc viņu atraidīs, nepieņems? Ja tā, tad tiek ievērots brīvprātības princips.
29 gadus vecais A. saņēma atteikumu, kas lika viņam aizdomāties: “Man patika orālā seksa laikā filmēt savas partneres. Ne jau lai rādītu video citiem, bet tāpēc, ka tas palielināja manu uzbudinājumu. Un tad satiku Ž. Kad karstākajā mirklī es izvilku mobilo tālruni, viņa vienkārši nakts vidū izdzina mani pa durvīm. Nākamajā dienā es atvedu viņai ziedus, lai atvainotos. Mēs dzīvojam kopā jau gadu. Es izmetu no galvas domu par video. Bet tas neliedz mums demonstrēt izdomu!”
Dažreiz seksuālās attiecības ar mīļoto cilvēku nozīmē atteikties no dažām savām vēlmēm. Tāda ir tuvības cena – gan seksuālas, gan cilvēciskas.
Perversiju pasaules atklājējs
Varētu šķist, ka perversijas jēdziens pastāv tikpat ilgi kā pats sekss. Bet patiesībā par seksuālām perversijām mēs zinām, pateicoties baronam Kraftam-Ebingam. Stāsta seksologs Sergejs Agarkovs.
“Barons Rihards fon Krafts-Ebings ir Austrijas psihiatrs un seksologs. Neviens pirms viņa neuzdrošinājās tik atklāti runāt par seksualitāti. Viņam pieder šodien plaši izmantotie termini “sadisms”, “mazohisms”, “zoofīlija.” Deviņpadsmitā gadsimta beigās viņš pirmo reizi aprakstīja nekrofīliju un fetišismu. Sabiedrībai radās priekšstats par perversijām.
Bet neaizmirsīsim, ka vēl tagad populārās Krafta-Ebinga grāmatas “Seksuālā psihopātija” apakšvirsraksts ir “Tiesu medicīnas skice ārstiem un juristiem.” Krafts-Ebings bija tiesu psihiatrs, un pie viņa uz ekspertīzi ieradās cilvēki ar nopietnām patoloģijām.”
Avots: psychologies.ru
