Vīns lidojuma laikā: vai tiešām laba ideja? 18
Jūs esat ērti iekārtojies savā tālajā starptautiskajā lidojumā. Kabīnes spiediens ir stabilizējies, drošības jostas zīme ir izdzisusi, un dzērienu ratiņi lēnām virzās pa eju. Beidzot ir pienācis laiks atslābināties – un nekas nešķiet tik vilinošs, kā Asiņainā Mērija vai glāze vīna, lai palīdzētu jums aizmigt uz dažām stundām, vai ne? Iespējams, jūs domājat, ka alkohols ir nepieciešams, lai mazinātu lidojuma radīto diskomfortu vai trauksmi.
Taču, lai cik relaksējoši tas varētu šķist, alkoholisks dzēriens var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Jauni pētījumi liecina, ka alkohols pastiprina liela augstuma ietekmi uz cilvēka organismu, radot papildu slodzi sirds un asinsvadu sistēmai, samazinot skābekļa līmeni asinīs, veicinot dehidratāciju un pasliktinot miega kvalitāti. Gaidītais efekts var izrādīties gluži pretējs, vēsta “National Geographic”.
“Kāpēc gan apzināti izvēlēties kaut ko, kas vēl vairāk noslogo organismu situācijā, kas jau tā rada stresu?” jautā pētījuma autore Eva-Maria Elmenhorst.
Tomēr joprojām pastāv jautājumi par to, kā tieši alkohols ietekmē lidojuma pieredzi, īpaši miegu, un kuri cilvēki ir visvairāk pakļauti šim riskam. Eksperti apspriež šī pētījuma atklājumus un sniedz ieteikumus pasažieriem, kā izvairīties no negatīvām sekām.
Alkohola un augstuma kombinētā ietekme uz organismu, līdzīgi kā kāpjot kalnā, lidojums rada papildu slodzi organismam. Palielinoties augstumam, samazinās gaisa spiediens, kas savukārt samazina skābekļa koncentrāciju gaisā, ko sauc par hipobarisku hipoksiju, un samazina skābekļa daudzumu mūsu plaušās un asinīs (hipoksēmija).
Lai gan lidmašīnās tiek uzturēts noteikts spiediens, lai samazinātu diskomfortu, lidojot standarta kruīza augstumā (aptuveni 9 līdz 12 kilometri), kabīnē joprojām būtu spiediens, kas atbilst aptuveni 2,4 kilometru augstumam virs jūras līmeņa, skaidro Pīters Hakets, augstkalnu eksperts un ārkārtas situāciju ārsts. Veseliem cilvēkiem šāds augstuma pieaugums parasti nav jūtams, jo mūsu organismam ir dabiskas pielāgošanās spējas.
“Sirdsdarbība paātrinās, elpošana kļūst dziļāka un biežāka,” skaidro ārsts un Vašingtonas Universitātes profesors Endrjū Luks. “Tās ir tikai dažas no daudzajām fizioloģiskajām reakcijām, kas palīdz organismam pielāgoties zema skābekļa apstākļiem.”
Tomēr alkohols var traucēt šo pielāgošanos, skaidro Hakets. Lai gan precīzi mehānismi vēl nav pilnībā izpētīti, eksperti uzskata, ka alkohols nomāc elpošanu un tādējādi arī skābekļa uzņemšanu.
“Alkohols ir elpošanu nomācošs līdzeklis,” saka Hakets. Kamēr vesels organisms reaģēs uz augstumu, palielinot elpošanas ātrumu, alkohols šo reakciju samazina.
Pētījumā tika konstatēts, ka dalībnieki, kuri pirms gulēšanas simulētā lielā augstumā lietoja alkoholu, pieredzēja paaugstinātu sirdsdarbības ātrumu (par 15 sitieniem minūtē vairāk nekā tiem, kas nedzēra) un pazeminātu skābekļa līmeni asinīs (par 3% zemāku nekā tiem, kas nedzēra). Abi šie faktori rada papildu slodzi sirds un asinsvadu sistēmai.
Kāpēc miegs lidojumā ir tik traucēts pat bez alkohola?
Pat veseli cilvēki pieredz miega traucējumus lielā augstumā, skaidro Luks. “Cilvēki pavada mazāk laika dziļā miegā un REM fāzē,” viņš skaidro. Zemāks skābekļa līmenis izraisa biežāku pamodināšanos un elpošanas traucējumus.
Protams, arī troksnis, turbulence, neērti sēdekļi un biežie lidojuma pārtraukumi veicina nemierīgu miegu. “Ir daudzi citi faktori, kas kopumā pasliktina miega kvalitāti,” piebilst Luks.
Lai gan glāze vīna var šķist nomierinoša, alkohols patiesībā pasliktina miega kvalitāti, skaidro Piano. Pat jūras līmenī alkohols paātrina sirdsdarbību, kas var traucēt REM miegu un pasliktināt sirds un asinsvadu sistēmas darbību. “Sākotnēji alkohols var izraisīt miegainību, taču vēlāk, kad alkohola līmenis asinīs samazinās, tas var kļūt stimulējošs un izraisīt pamošanos.”
Sausais un vēsais gaiss lidmašīnā jau tā atūdeņo organismu, un alkohols šo efektu pastiprina. Alkohols kavē antidiurētisko hormonu darbību, kas liek biežāk urinēt un vēl vairāk dehidrē organismu. Kombinācijā ar augstuma ietekmi uz elpošanu un atpūtu, tas rada apstākļus nemierīgam lidojumam.
Alkohols un augstums ietekmē dažādus cilvēkus atšķirīgi. Veselām personām alkohola un augstuma kombinācija var izraisīt tādu pašu slodzi sirds un asinsvadu sistēmai, kā neliela fiziska piepūle, piemēram, pastaiga, skaidro Hakets. Tomēr dažiem cilvēkiem var rasties galvassāpes vai reibonis, lai gan veselām personām šie simptomi parasti ir viegli un pārejoši.
Luks piekrīt, ka jauni un veseli cilvēki parasti labi panes nelielu skābekļa trūkumu. Tomēr ilgstošs skābekļa trūkums var bojāt audus. Par laimi, lidojuma laikā šī ietekme parasti ir maza un pārejoša.
Tomēr cilvēkiem ar hroniskām slimībām, piemēram, sirds vai plaušu slimībām, šī kombinācija var būt bīstamāka, brīdina Marianna Piano, vielu atkarības eksperte. Teorētiski, paaugstināts sirdsdarbības ātrums un samazināts skābekļa līmenis var izraisīt nopietnākas veselības problēmas.
Praktiski padomi
Ja jūs nevarat atteikties no alkohola lietošanas lidojumā, eksperti iesaka ierobežot sevi līdz vienam dzērienam. Vislabāk to lietot kopā ar ēdienu un papildināt ar ūdeni. Tāpat kā uz zemes, alkohola ietekme ir spēcīgāka tukšā dūšā.
Visbeidzot, atcerieties, ka atslēga ir mērenība: “Vienmēr jāatceras, ka daudzums ir svarīgs,” skaidro Luks. “Varat atļauties alu vai glāzi vīna, bet nevajadzētu pārspīlēt.”
