“Viņš kliedza no sāpēm!” Madonā par īpašuma izkrāpšanu no seniora un viņa nobadināšanu aizdomās tiek turēta sociālā dienesta darbiniece 147
LTV raidījumā “4.studija” demonstrēts patiešām pārsteidzošs video par kādu kungu, kurš nonācis neapskaužamā dzīves situācijā. Šis skaudrais stāsts ir kā atgādinājums, cik vērīgiem mums jābūt pret saviem kaimiņiem un tuvumā esošajiem..
Madonas Sociālais dienests mediju redzeslokā nonāk ne pirmo reizi. 2019.gadā kāda seniora tuvinieki vainoja sociālo darbinieci dāvinājuma pieņemšanā. Radinieki šo dāvinājumu apstrīdēja pēc cilvēka nāves. Šoreiz stāsts arī ir par sociālās dabinieces ģimenes un kāda teju 93 gadus veca kunga savstarpējām attiecībām – viņa māja un citi īpašumi pēkšņi tika pārrakstīti uz vietējās Sociālā dienesta darbinieces vīra vārda, tikmēr pats seniors, pateicoties nevienaldzīgiem cilvēkiem, nonāca Madonas slimnīcā, vēsta “4.studija”.
Sižetā redzamas nodegušas mājas krāsmatas. Tieši ar šo nodegušo namu sākas stāsts par madonieti Jāni. Šajā namā līdz 3.septembrim, kad notika ugunsnelaime, dzīvoja kāda sieviete vārdā Ņina, un viņa bija vienīgā, kura Jānim regulāri nesa siltu zupu. Ņina šajā ugunsnelaimē, diemžēl, gāja bojā.
Jānim, kuram Ņina nesa zupu, šī gada decembrī apritēs 93. dzīves gads. Kaimiņienes, sapratušas, ka tagad viņš palicis viens, jo draudzene gājusi bojā, nolēmušas senioru apciemot, lai pārliecinātos, ka ar Jāni viss ir kārtībā. Tur ieraudzītais šokējis – Jānis bijis bezpalīdzīgā stāvoklī antisanitāros apstākļos, nevarējis izdvest ne vārda un atstāts uz nomiršanu. To esot varēts saprast.
Kaimiņiene stāsta: “Viņam nebija pilnīgi nekā, viņam nebija nevienas kripatiņas. Viņam stāvēja netīra “pīle” blakus pie galda. Viņam bija bundžiņa ar cukuru nomesta un “Pepsi” pudele, kuru viņš nevarēja ne pacelt, ne padzerties, pilnīgi nekā.”
Sievietes Jāņa mājā ieraudzījušas arī dokumentu, ka seniors savu zemi 1369 kvadrātmetru platībā, dzīvojamo māju un saimniecības ēku par 3000 eiro ir pārdevis. Jaunais īpašnieks, pamatojoties uz 2023.gada 20.decembrī noslēgto draudzības pirkuma līgumu, tagad ir kaimiņš, taču bez Jāņa rakstiskas piekrišanas viņš nedrīkst ar īpašumu rīkoties, jo šīs tiesības līdz mūža galam ir tikai pašam Jānim. Tātad – ar māju, saimniecības ēku un zemi jaunais īpašnieks varēs brīvi rīkoties tikai tad, kad Jānis būs aizgājis viņsaulē.
Sievietes stāsta, ka Jāņa pēdējā griba esot bijusi aiziet no dzīves pašam savā mājā. To viņš jaunības gados cēlis savām rokām.
Pie Jāņa atsteidzās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests no Gulbenes. Mediķi nedrīkst stāstīt, kā tika novērtēts pacienta veselības stāvoklis un kā viņš jutās, kad tika vests uz slimnīcu..
Kaimiņiene stāsta: “Sapratām, ka mēs viņam nevaram pieskarties, jo viņam viss sāp. Viņš bļāva. Smagi. Un izrādījās, ka viņam tur ir tie izgulējumi ļoti lielā apmērā. Un tad mēs uz auduma nestuvēm iznesām viņu ārā un tad pat kaimiņi bija dzirdējuši, kā kungs bļāva.”
Patlaban Jānis no pārdzīvotā atgūstas Madonas slimnīcā. Viņš ar katru dienu jūtas arvien labāk, taču apciemot senioru nedrīkst, jo slimnīcā ir karantīna.
Kaimiņiene nav vienaldzīga par notikušo: “Kā sociālais darbinieks var strādāt tādā amatā, ja viņa ir uzņēmusies tādas rūpes, ja tā var teikt? Ja īpašums ir norakstīts uz viņiem nelikumiskā ceļā, jāpiemin tas ir, ka nevar parūpēties par cilvēku! Mums pastāv šeit biedrība “Samarieši”, ko var piesaistīt, noteikti atrastos cilvēks, kas par naudiņu atnāktu un cilvēku aprūpētu, uzturētu kārtību mājā, bet šeit nekas tāds netika darīts! Šeit tikai atnāca, apskatījās un aizgāja. Tā arī vecais kungs to teica.”
Sociālā dienesta darbiniece Rita, kuru kaimiņienes vaino nolaidībā un arī īpašuma izkrāpšanā, skaidro, ka Jāni pazīst kopš bērnības. Lai gan viņš esot atteicies no Sociālā dienesta pakalpojumiem, Rita viņu tāpat vien apciemojusi. Par sociālo darbinieci viņa strādā citā pagastā, un Jānis esot tikai kaimiņš un sen pazīstams cilvēks.
RITA KROMĀNE – Madonas sociālā dienesta darbiniece: “Tad viņam sāka aktualizēties jautājums, ko ar māju darīt? Viņš piedāvāja mums viņu vienkārši uzdāvināt. Mēs ilgi ar vīru par to domājām, vai tiešām vajag, lai nesanāk atkal kaut kādas tur šausmas, vai viss. Jā, varbūt tas nebija pareizs lēmums, ka izdomājām izmantot šo iespēju, ka Jānis piedāvāja iegādāties māju. Ēst mēs viņam nesām. Es viņam aiznesu ēst. Nu, es nevaru piespiest cilvēku. Mana vaina varbūt, jā, varbūt man tiešām, kā kaimiņienes uzskata, vajadzēja ar karoti bāzt rosolu mutē vai zupiņu. Es to nedarīju, jo uzskatīju, ka cilvēks spējīgs pats par sevi parūpēties. Ja viņš var aiziet līdz tualetei pats, tad viņš pats par sevi var parūpēties. Jā, piekrītu, tas, ka viņam cukurs, kola un kefīrs bija pirmajā vietā, jā, tas nav normāli, bet viņš ir visu mūžu nodzīvojis un arī slimnīcā mani rausta, ka viņš grib to “pepsi”. Diemžēl tāda viņam tā izvēle bija.”
Rita uzsver, ka Jāni neviens cits nav apciemojis vismaz pusotru gadu. Tikai vienīgi viņa ar dzīvesbiedru un Jāņa draudzene Ņina.
Par kunga ēšanas paradumiem, izlietiem zupas spaiņiem, kurus Jānis nebija ēdis, vien dzēris saldinātu limonādi, Rita neesot iedomājusies pastāstīt savā darba vietā – Madonas Sociālajā dienestā. Arī, kad Jāni pirms pāris nedēļām – 2.septembrī atraduši gulošu savos izkārnījumos uz grīdas, nav ziņojuši nevienam.
Pārsteidzoši, taču sociālā darbiniece, kurai ir nepieciešamās profesionālās zināšanas un kura ir apmācīta, kā rīkoties līdzīgās situācijās, ilgstoši nav piesaistījusi nekādu – ne sociālu, ne medicinīsku palīdzību bezpalīdzīgam sirmgalvim. Un… turpina vainot kaimiņienes!
Rita: “Kur tās dāmas bija iepriekš, ja viņas saka, ka viņas tur ir bijušas un tādi apstākļi tur visu laiku bijuši? Kāpēc viņi sagaida tik briesmīgas situācijas un tad taisa “haju”?”
Valsts policijā 4.studija noskaidroja, ka uzsākta resoriska pārbaude un notiek materiālu apkopošana.
Rita Kromāne patlaban paņēmusi darbnespējas lapu. Savukārt Jāni slimnīcā pēkšņi uzmeklējuši tuvi radinieki. Tas, iespējams, mainīs tālāko gaitu notikumiem.
