“Viņš ir melojis no Saeimas tribīnes!” Olafs Pulks uzskata, ka pret Rosļikova izteikumiem ir jārīkojas drastiski
0
Vakar daudzus latviešus visnepatīkamākajā veidā pārsteidza Latvijas Saeimas deputāta Alekseja Rosļikova ieraksts soctīklos, kurā viņš skaidri norāda, ka Rīgā dominējošā valoda esot krievu, tāpēc neesot ko “cepties”, tiem, kam kaut kas nepatīk, varot krāmēt koferus.
Arī portālā LA.LV pēc tam publicējām aptauju, cenšoties noskaidrot sabiedrības viedokli. Absolūtais vairākums uzskata, ka šādus izteikumus nedrīkst atstāt bez ievērības un Saeimai ir jāvērtē šis gadījums.
Bet ko par to domā Rīgas valstspilsētas pašvaldības deputāti? Kā, viņuprāt, vajadzētu rīkoties šādā situācijā un vai to drīkst atstāt bez ievērības? Sazinājāmies ar vienu no Rīgas valstspilsētas pašvaldības deputātiem, kurš allaž iestājas par latviskām vērtībām – Olafu Pulku. Nelielā ekspresintervijā uzzinājām viņa viedokli par situāciju.
Visticamāk, pamanījāt Rosļikova vakardienas izteikumus. Kādas sajūtas jūs pārņēma, tos dzirdot?
Sajūtas bija ļoti nepatīkamas, es pat teiktu, ka bija pretīgi to lasīt. To saka Saeimas deputāts, kurš ir zvērējis, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda un ka viņš ir uzticīgs Latvijai. Šie izteikumi ir pretrunā viņa zvērestam, jo tagad sanāk, ka viņš no Saeimas tribīnes ir melojis. Uzskatu, ka tas būtu jāvērtē Valsts Drošības dienestam.
Tiem, kas izskata iespēju par šo cilvēku balsot, vajadzētu pārdomāt, kādu Latviju viņi vēlas. Šobrīd mēs ejam uz stipru valsti ar iekļaujošu sabiedrību, kuras pamatā kā vienīgā valsts valoda ir latviešu. Skolās mācības notiek tikai latviski.
Pēdējās aptaujas arī rāda, ka esam uz pareizā ceļa. Piemēram, šobrīd jau krietni vairāk cilvēku nekā iepriekšējās aptaujās norāda, ka būtu gatavi savu valsti aizstāvēt ar ieročiem rokās. Arī to cilvēku vidū, kuri ģimenēs sarunājas krievu valodā, šis skaits ir dubultojies. Bet šādi Putina “zaldāti”, kas atskaņo te Kremļa runas par to, ka Rīga ir krievu pilsēta… Viņos ir pretīgi klausīties, un tas ne pie kā laba nenovedīs. Tas ir arī pretrunā ar viņa partijas nosaukumu, jo šis ved tikai uz nestabilitāti.
Kā šajā gadījumā vajadzētu reaģēt, piemēram, Saeimai?
Manuprāt, ir iemesls diskutēt, vai šis ir Saeimas deputāta cienīgs izteikums. Ja ir iespējams noņemt mandātu, tad Saeimai to jādara. Šis ir ceļš uz nekurieni, jo šobrīd šis deputāts cilvēkiem iedod viltus cerības, kas ir ļoti slikti. Savukārt politikas jomā viņš izslēdz jebkādas iespējas citiem sadarboties ar šo spēku. Saeimā jau viņi ir dziļā opozīcijā, ja viņiem tomēr izdosies iekļūt Rīgas domē, šeit notikt tāpat. Ja tas bija šī cilvēka prāta aptumsuma izteikums, tad lai pats arī godīgi to atzīst.
Cik tas vispār ir vienkārši ikdienā – sastrādāties pašvaldības vai valsts līmenī latviski un krieviski domājošiem cilvēkiem? Te es nedomāju par valodas, bet gan ideoloģiskām atšķirībām.
Pilsētā tas ir mazāk jūtams, jo mums vairāk jādomā par saimnieciskiem jautājumiem, kuri lielākoties tiek atbalstīti vienprātīgi, taču reizēm, protams, veidojas arī ideoloģiskas pretrunas. Piemēram, tādas bija par nesen nogāzto “kauna stabu” [Red.piezīme – okupācijas pieminekli], kad balsojums nebija vienprātīgs. Ik pa brīdim Krievu savienība cenšas pagriezt atpakaļ tēmu par mācīšanos tikai latviešu valodā, arī jautājumos par atbalstu Ukrainai, kur vairākumam viss ir skaidrs, dažiem tomēr mēdz būt kādi iebildumi.
Ik pa brīdim jau ir šie jautājumi, kad ir jāatgādina, ka mūsu virziens ir uz Rietumiem un Eiropas Savienību, jo daži deputāti grib to stūri pagriezt pret savu draugu Putinu.
Vai sevi uzskatāt par patriotu?
Es esmu patriots, man šādi gājieni un izteikumi nav pieņemami. Šķelšanās pēc etniskā principa ne pie kā laba nenovedīs. Mums ir šis vienojošais elements – Satversme -, kur skaidri ir pateikts, ka vienīgā valoda mūsu valstī ir latviešu. Pie tā ir jāturas visiem.
Rīgā gan vairs nav tikai latviešu un krievu valodas vien, arvien vairāk te redzami arī cilvēki no citām valstīm. Kā mums visiem veiksmīgi pastāvēt līdzās?
Mums ir svarīgi noturēt pamata principus un mūsu kultūru. Arī šogad no domes esam piešķīruši budžetu skolēnu dziesmu svētkiem. Mums ir jākopj sava valoda un kultūra, liekot tās visa centrā. Jā, mēs varam viens no otra bagātināties, taču nekad nedrīkstam aizmirst savus pamata principus un vērtības.
