“Viņš iedeva iesmaržinātu kreklu. Domāju, ka centās atstāt iespaidu!” Kā Švans ieskatījās igaunietē Kāsikā 2
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas volejbola izlases kapteinis Toms Švans (28) ģimenes ligzdiņu ievijis Pērnavā – pirms pieciem gadiem viņš pirmo reizi devās uz šo Igaunijas pilsētu leģionāra gaitās un sezonas laikā radās simpātijas ar komandas fani Elerīnu Kāsiku.
Iesmaržināts krekls
Elerīna ir Pērnavas volejbola fane ar stāžu, pirmo reizi spēles sākusi skatīties pamatskolas laikā, kad vēl spēlēja Avo Kēls – tagadējais Latvijas izlases galvenais treneris. Tad sekoja vairāku gadu pauze, bet, uzlabojoties Igaunijas izlases rezultātiem, interese atdzima arī par vietējo komandu. Zinedina Zidāna karjeras laikā sekojusi futbolam, bet, kad francūzis Pasaules kausa finālā 2006. gadā izcēlās ar slaveno sitienu itālietim Marko Materaci, sadusmojusies un novērsusies no kājbumbas.
“Nezinu, kāpēc aizrāva tieši volejbols. Domāju, ka nemaz nezinu visus noteikumus, taču mīlu šo spēli, jo viss ātri mainās,” “Latvijas Avīzei” saka Elerīna.
Tomu Elerīna pirmo reizi pamanījusi 2014. gadā, kad subatnieks sāka spēlēt Latvijas izlasē, divus gadus vēlāk viņš noslēdza līgumu ar “Parnu”. Pirmā satikšanās notikusi kopīgā draugu pasākumā saunā. “Toreiz atcerējos, ka zinu dažus vārdus latviski un jautāju – kā tev iet? Viņš paskatījās, bija kluss un teica: labi. Man tajā sezonā nebija komandas jaunā spēļu krekla, pirms Igaunijas kausa fināla cita spēlētāja draudzene ieteica uzjautāt Švanam, viņš iedeva, turklāt iesmaržinātu. Domāju, ka centās atstāt iespaidu, jo parasti taču tā nedara. Komanda finālā uzvarēja, braucām atpakaļ kopā autobusā, sēdējām blakus, pēc tam bija ballīte,” attiecību sākumu atminas Elerīna.
Nu viņu ģimenē aug divas atvases – dēlam Rubenam ir trīs gadi, meitai Elisabetei – astoņi mēneši.
Toms Švans jau vairākus gadus ir Latvijas izlases kapteinis. Elerīna saka, ka viņš par uzticību ir pagodināts, taču nemēģina izdomāt ko jaunu un spēlē, kā līdz šim: “Iecelšana par kapteini nav vairojusi Toma ego. Man patīk, ka viņš pirms katras spēles ir kaujiniecisks – visi cīnīsimies līdz beigām. Daudzi spēlētāji cīnās, bet, ja spēle neaiziet, tad sašļūk. Tomam tā nav,” norāda pērnaviete.
Laukumā Švans ir emocionāls, bet dzīvē? Elerīna no apkārtējiem dzirdējusi viedokļus, ka kluss puisis, taču draugu un ģimenes lokā patiesībā ir ļoti komunikabls. “Dēls runā ļoti daudz, un tas, manuprāt, ir no tēva. Reizēm vakaros, kad ejam gulēt, Toms runā, runā, un es iemiegu,” smejas Elerīna. “Viņam ir ļoti laba sirds, nekad neesmu dzirdējusi, ka aprunā kādu aiz muguras. Priecājas par ļoti mazām lietām, var būt laimīgākais cilvēks, vienkārši pastaigājoties pa mežu, dzied.”
Jūt līdzi divām izlasēm
Eiropas čempionātā Tallinā Toma Švana dzīvesbiedre jūt līdzi gan igauņiem, gan latviešiem. Atklāšanas mačā abas komandas tikās savā starpā, latviešiem pārsteidzoši uzvarot četros setos. “Igaunija bija šokā, mediji iztirzāja, kāpēc tā notika. Es arī biju pārsteigta, man tā bija sarežģīta spēle, jo tiešām vēlu visu labāko latviešu puišiem.
Neesmu Tomu redzējusi ilgu laiku, visu vasaru viņš trenējies Latvijā, tikai vienu reizi ar Avo Kēlu bija atbraukuši uz Pērnavu. Pēc uzvaras pār Igauniju teicu Tomam – ieguldītais darbs atmaksājies. Biju laimīga, nevaru teikt, ka bēdājos. Latvijas spēles man ir kā Igaunijas spēles. Uztraucos pirms Latvijas mačiem, viņš mani nomierina.”
Toms Švans nāk no Subates – pilsētiņas Sēlijā pie Lietuvas robežas, viņa tēvs ir lietuvietis, un volejbolists runā arī lietuviešu valodā. Ar igauņu valodas apgūšanu pagaidām iet grūti, savā starpā viņi sarunājas krieviski. “Atradu vienu sievieti, kas nāk no Latvijas un jau ilgus gadus dzīvo Pērnavā, iespējams, viņam pamācīs igauņu valodu.
Es gribētu iemācīties latviešu valodu. Rubens saprot visu latviski, bet atbild viņam igauniski. Šovasar abi bija Subatē pie Toma tēva, dēls pēc tam jautāja, kad atkal dosimies pie vectēva, tagad saprotot latviski. Diemžēl vectēvs nesaprot mazdēla teikto,” teic Elerīna.
Toms Švans volejbolu trenēties sāka 17 gadu vecumā, un ir pateicīgs par šo likteņa pavērsienu – pirms vidusskolas pēdējā gada pārcēlās uz Daugavpili, tad iekļuva “Daugavpils Universitātes” komandā un vienlaikus arī ieguva augstāko izglītību. “Bez volejbola universitātē diez vai būtu ticis budžeta grupā. Pēc tam sekoja došanās uz Igauniju, attiecību izveidošana. Kā ķieģelītis pie ķieģelīša viss saliekas,” teic Švans.
Latvijas volejbola izlase grupu turnīru vakar noslēdza ar spēli pret Franciju. Ja nenotiek kāda sensācija, mūsējo liktenis, visticamāk, pirms tam izšķīrās Horvātijas un Slovākijas cīņā, Latvijai vajadzēja horvātu uzvaru. Visām teorijām punkts tiks pielikts līdz ar grupu turnīra pēdējo spēli šovakar – Igaunija pret Franciju.
Uģa Krastiņa vadītā Ukraina iekļūšanu izslēgšanas turnīrā nodrošināja līdz ar uzvaru 3–1 pār Beļģiju, izcīnot trešo panākumu četros mačos, bet vakar vēl tikās ar Poliju.
