Māris Antonevičs: Sudraba partiju vēl nesola 7
Līgavaiņi stāv rindā, vedēji jau sarunāti, rēķini apmaksāti, tikai līgava nenāk un nenāk. Tā varētu raksturot situāciju ap it kā vēl vienas jaunas partijas tapšanu, kuras priekšgalā būšot neviens cits kā bijusī valsts kontroliere, dažādu popularitātes reitingu karaliene Inguna Sudraba. Tiesa, par Sudrabas iesaistīšanos politikā mēles tiek trītas jau vismaz gadu, bet nekas tā arī nav noticis.
Ja ņem vērā Latvijas tradīciju, ka pēdējais laiks jaunas partijas pieteikumam ir 9 – 12 mēneši līdz parlamenta vēlēšanām, tad tā kā būtu īstais laiks paziņojumam. Un tāds tiešām parādās, bet… ne no Sudrabas. Par jaunas partijas dibināšanu paziņo uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. “… uzskatu, ka ir jānāk jaunam spēkam, kam cilvēki spēj noticēt. Spēkam, kura uzstādījumi būs godīgums un, kas svarīgi, arī valstiska un patriotiska domāšana, kas cilvēkos viesīs uzticēšanos. Esmu pārliecināts, ka tāda politiskā spēka līderis mums jau ir, un to labi pazīst Latvijas tauta,” uzņēmējs klāstījis intervijā avīzei “Diena”, dodot skaidru mājienu, ka viņš būs gan līgavainis, gan vedējs, gan naudas devējs.
Krūmiņa izteikumi ir kā starta šāviens, lai mediju telpā izplatītos informācija, ka tūlīt pēc 18. novembra svētkiem I. Sudraba paziņošot par jaunas partijas veidošanu. “Jaunā partija būs centriski liberāla, jo šī niša vēlēšanu laikā faktiski būs brīva – Reformu partija, kas to centusies aizņemt, faktiski pārtraukusi savu dzīvi,” ziņo krievvalodīgā avīze “Vesti segodņa”. Pagaidām vēl neesot izdomāts partijas nosaukums, bet, visticamāk, tajā būšot ietverts bijušās valsts kontrolieres uzvārds. “Sudraba partija” – skan tīri labi.
Tomēr, šķiet, ka šoreiz J. Krūmiņam izgājis kā pašpārliecinātam “mačo”, kurš paguvis vēlamo uzdot par esošo. Liela nauda ne vienmēr nozīmē sajūsmā spiedzošas meitenes, kā to pēdējā laikā mēdz rādīt televīzijas reklāmās, nevajag I. Sudrabu novērtēt tik zemu. Bijusī kontroliere jau paziņojusi, ka nekāda paziņojuma par partijas dibināšanu nebūs. “Es neesmu cilvēks, kas iet un kaut ko pa kaktiem un stūriem organizē. Ja man būs kaut kas paziņojams, tad to darīšu pati,” asi norādījusi I. Sudraba. Arī J. Krūmiņš, sapratis savu kļūdu, aši cenšas glābt, kas vēl glābjams. Nu viņš taisnojas, ka jaunajai partijai varot būt arī cits līderis, bet Sudrabu viņš pat gribētu pasargāt no “šīs mēslu bedres”.
Varbūt pļāpīgajam uzņēmējam taps piedots, bet diez vai no Sudrabas puses būtu prāta darbs sevi saistīt ar šā kunga pakalpojumiem, kurš, kā pats atzīst, “kļuvis bagāts, pateicoties starpniecības pakalpojumiem starp Eiropas valstīm un Krieviju” (“Vesti” ziņo, ka nesen esot izdevīgi pārdevis savu firmu “Man–Tess” Krievijas investoriem). Tas arī noteicis viņa politisko orientāciju. Tāpat kā Šlesers, viņš ir sašutis par Nacionālo apvienību un uzskata, ka tai nav vietas valdībā. (Krūmiņa sauklis: “Pietiek gremdēt Latviju ar nacionāļu rokām!”) Kas vietā? Mēs jau nojaušam.
