Vīns būs, labības nebūs… lauksaimnieki Balkānos cīnās ar rekordlielu karstumu 3
Karstums un sausums ir sasprindzinājis Balkānu reģiona trauslo elektrotīklu, samazinājis galvenās ūdens rezerves un izraisījis ražas zudumus.
Tas ir arī radījis bažas par klimata pārmaiņām, tostarp nepastāvīgiem nokrišņiem un augstāku temperatūru, ko jau izjūt liela daļa Dienvideiropas.
Balkānu vīnogu audzētāji apgalvo, ka viņi varētu būt reti ieguvēji, jo karstie laika apstākļi ir palielinājuši cukura saturu vīnogās. Bet tikmēr kukurūza, soja, saulespuķes un daži dārzeņi, visticamāk, cietīs postījumus, tā stāsta lauksaimnieki.
Rastislavam Pucovskim, 48 gadus vecam lauksaimniekam no Serbijas, pieder lauksaimniecības zeme Serbijas ziemeļos. Šovasar viņa audzētās sojas pupiņas ir izžuvušas tik daudz, ka līdzinās piparu graudiņiem. Uzpūšot vējam, sausā augsne veido putekļu mākoni.
Lauksaimnieks arī norādīja, ka nesenais lietus, kas bija pirmais vairāk nekā 40 dienu laikā, nav devis nekādu labumu. Apkārtējie lauki tāpat ir izdeguši, bet kukurūzas un sojas sējumi nokaltuši.
“Viss ir sauss,” teica Pucovskis, apsekojot savu zemi. “Es nezinu, kā mēs to pārdosim. “Serbija, tāpat kā lielākā daļa Balkānu, piedzīvoja līdz šim karstāko vasaru, ko izraisīja vairākkārtēji karstuma viļņi, kuru laikā temperatūra pārsniedza 40 grādus pēc Celsija.”
Lauksaimniecība veido aptuveni 6 % no Serbijas IKP. Provizoriskie ražotāju dati liecina, ka Serbijas kukurūzas raža var samazināties par aptuveni 20 %.
Viena no problēmām ir piekļuve ūdenim. Statistikas biroja dati liecina, ka Serbijā, kur vēsturiski ir bijis daudz nokrišņu, apūdeņo tikai 1,4 % lauksaimniecības zemes.
Kā norāda serbu lauksaimniecības analītiķis Branislavs Gulans – lai sasniegtu pasaules vidējo rādītāju, kas ir 17 % apūdeņotas lauksaimniecības zemes, būtu vajadzīgi simtiem miljonu eiro.
Gulans prognozē, ka šogad sausuma dēļ lauksaimniecība zaudēs aptuveni 500 miljonus eiro.
Raksts sagatavots pēc Reuters publicētā materiāla.
