Pareizs mēslojums labai vīnogu ražai 0
Ar ko labāk mēslot vīnogas ziedēšanas laikā, lai vairāk aizmestos ogas: ar minerālmēsliem, vircu, pelniem? Pagaidām neīstā miltrasa uz vīnogām vēl nav manīta. Kad vajadzētu augus apsmidzināt pret šo slimību un ar ko? A. BRIEDE
Vīndaris Edmunds Būmanis no Ķeguma stāsta, ka vīnogu piebarošanai šajā laikā no kompleksajiem minerālmēsliem var izvēlēties mēslojumu ar NPK attiecību, piemēram, 11-11-21 vai 12-11-18. Audzētājs pats savā vīna dārzā izmanto Polijā ražoto mēslojumu Florovit NPK 15-10-25, kas satur arī boru (0,025%), cinku (0,1%), dzelzi (0,17%), mangānu (0,1%), molibdēnu (0,005%), sēru (18%), varu (0,1%). Vienu ēdamkaroti mēslojuma sajauc ar 10 litriem ūdens. Papildus pievieno 1 ēdamkaroti kālija sulfāta, jo pēc ziedēšanas vīnogām var trūkt kālija. Šo maisījumu izsmidzina ar rokas smidzinātāju pa lapām (nedrīkst miglot uz ziedķekariem). Mēslo, tiklīdz vīnoga noziedējusi. Aptuveni pēc desmit dienām mēslošanu caur lapām vajadzētu atkārtot.
Labs mēslošanas līdzeklis ir kristalons, sarkanā krāsā, kur NPK ir 12-12-36. Ja vīnogām izmanto šo mēslojumu, tad kālija sulfāts nemaz nav jāpievieno. Turklāt kristalons satur arī šādus mikroelementus: boru (0,25%), varu (0,01%), dzelzi (0,07%; tiesa, vīnogām tas ir par maz), mangānu (0,04%), molibdēnu (0,004%), cinku (0,025%). Kristalonu ieteicams lietot kopā ar mikroelementu koncentrātu (abus mēslojumus var iegādāties SIA ‘’Bioefekts’’ veikalā Centrāltirgū, stādu nodalījumā), kurā ir 0,4% bora, 1,2% dzelzs, 1% vara, 1% mangāna, 1% cinka, 0,02% molibdēna. Šie skaitļi norāda, ka mikroelementu koncentrāts jālieto ļoti uzmanīgi, lai nepārdozētu. Mēslojot vīnogas, uz 10 l ūdens jāņem 1 ēdamkarote kristalona un 25 ml mikroelementu koncentrāta.
No vircas lietošanas šajā laikā noteikti jāizvairās, jo zaļā masa jau tāpat aug intensīvi. Ja nu vienīgi vīnoga iestādīta ļoti nabadzīgā augsnē un pavasari slāpekļa mēslojumu nav dabūjusi, tāpēc lapas izskatās pārmēru dzeltenas (nejaukt ar vairāku šķirņu pazīmi, kam lapas ir dzeltenīgākas, kā, piemēram, ‘Sukribei’, ‘Krasavec’) – tad var riskēt pabarot augus ar 1:10 atšķaidītu vircu.Arī pelnus veģetācijas laikā nedrīkst izmantot, bet tikai rudenī vai pavasarī.
Neīstās miltrasas attīstībai labvēlīgi apstākļi jau ir iestājušies. Pagaidām gan tās izplatību aizkavējis vēsais laiks. Tā kā drīz gaidāms slimības uzliesmojums, E. Būmanis iesaka veikt profilaktisko apstrādi ar 1–1,5% Bordo maisījumu. Jāsmidzina pa lapu apakšpusi, jo tur veidojas sēņotne. Pēc nedēļas apstrādi atkārto. Lai arī ziedēšanas laikā miglot nav vēlams, patlaban tas noteikti jādara. Smidzina, kad ir relatīvi mierīgs, nelīst lietus. Pirms tam noplūc visas inficētās lapas (tās sadedzina), tad miglo ar pretsēnīšu līdzekli. Ja Bordo maisījums jau ir par vāju un vairs nelīdz, jāizmanto ridomil gold, bet ne vēlāk par jūlija beigām.
Ja vīnogas apsēdušas laputis un pret tām cīnās ar bioloģiskiem līdzekļiem, piemēram, bacilonu, ķīmisko preparātu lietošana nav pieļaujama. Bordo maisījums šiem preparātiem nekaitē. Lietojot bacilonu, 0,5 l preparāta atšķaida ar 5 l ūdens un apsmidzina kaitēkļu bojātās lapas.
