Visas šķirnes kādam īstās 0
Visas vīnogu šķirnes ir labas, tikai katrai savs izmantojums, izturības spēja, ziemcietība. Daļu šķirņu audzē vīna darīšanai, daļa ir galda vīnogas, kuru ogas paredzētas ēšanai. Tieši galda vīnogas parasti prasa rūpīgāku kopšanu un uzmanīšanu. Gatis šķirnes izvērtē arī pēc tā, cik labi pašas spēj tikt galā. Lai iegūtu skaistus ķekarus, ogas vajadzētu retināt, taču audzētājs uzskata, ka patiesi labas ir tās, kuras var iztikt bez retināšanas. Par vīnogu etalonu – skaists ķekars, gardas ogas, glītas lapas un laba izturība – viņš uzskata no tēva mantoto šķirni ‘Osobij’. Tieši tā iedvesmojusi viņu pievērsties vīnogu audzēšanai. Sak, ja jau tādas pie mums var izaugt, ir vērts mēģināt.
Vīnogām vainagu Gatis atstāj uz diviem, trim, četriem dzinumiem atkarībā no šķirnes un stāda īpašībām, arī atvēlētās vietas. Katru rudeni dzinumus nogriež līdz pirmajam spēcīgajam vertikālajam dzinumam, kas izaudzis tuvāk pie saknēm. Arī to saīsina līdz 8–12 pumpuriem. Ziemā gulda pie zemes, pavasarī ceļ augšā un virza horizontāli. Iesācējiem raksturīga ir kļūda virzīt vīnogas vienīgo dzinumu vertikāli. Ja vēlas apaudzēt lapeni, tas der, bet, ja vēlas ogas ēst, augs jānotur aizsniedzamā līmenī horizontāli. Galda vīnogu šķirnes vainagu un ražojošo daļu tur tuvāk zemei, lai ziemā labāk izturētu salu. Ja šķirne īpaši izturīga pret salu, to var veidot uz augstāka stumbra kā kociņu, lai kopjot nav mugura jāliec, ogas neaplīp ar zemi, ir labi apsauļotas un apvējotas.
Kā tikt pie stāda
Ja vēlas pavairot vīnogulāju savā dārzā, visvienkāršāk ir pieliekt dzinumu un apraust ar zemi. Tas apsakņosies, un būs jauni stādiņi. Vēl interesants variants – vīnogas dzinumam apliek mitras sūnas vai augsni, apņem ar polietilēna maisiņu un apsien augšā un apakšā. Šajā vietā dzinums sāks veidot saknes. Kad sakņu kamols jau manāms, dzinumu nogriež – un stāds gatavs.
Pērkot stādus, Gatis iesaka uzmanīties. Vislabāk tos iegādāties pie audzētāja, kurš jau ilgstoši nodarbojas ar vīnogu pavairošanu, – jo lielākā podā iestādīts augs ar apjomīgāku sakņu sistēmu, jo labāk. Nereti pārdod knapi apsakņojušos spraudeņus, kas izdzen lielu zaļo masu, bet saknes vēl nav izveidojuši. Ja pārdod stādu tā sauktajās plēves patronās, der papētīt, vai sakne ir redzama. Sevišķi tas attiecas uz jaunajām, pieprasītajām šķirnēm, kas maksā dārgi.
Stādus labāk iegādāties pavasarī, nevis rudenī, jo vīnogulājiem piemērotākais laiks ir pavasaris. Patlaban var meklēt īsto stādīšanas vietu un sagatavot bedri.
Stādus var pasūtīt pie vīnogu audzētājiem gadskārtējās izstādēs, ko rīko rudeņos, taču šogad tas jau nokavēts. Turklāt izstādē var aplūkot tikai ogas. Vislabāk īstās šķirnes meklējumos doties ciemos pie paša audzētāja un augus apskatīt dabā.
