Bedri rok un nerok 0
Pastāv uzskats, ka stādot vīnogulājam jārok pamatīga, 0,7–1 m dziļa un plata bedre, tajā jāber komposts, satrūdējuši kūtsmēsli, kūdra, melnzeme, grants, sīki žagariņi. Dārzā, kur audzē mātesaugus, Gatis tā arī dara, taču ar bedres rakšanu reizēm jāuzmanās. Ja šādu bedri izveido cietā māla zemē, padziļinājumā vienmēr var satecēt ūdens, bet vīnogām tas nav pieļaujams.
Vīnogulājam, kas iestādīts ielabotajā bedrē, turpmākās dzīves laikā nekādu papildmēslojumu nedod. Iestāda, aplaista – un viss! Daudzi netic, ka tādu ražu un ķekarus var izaudzēt bez piebarošanas, tomēr saimnieks pārliecinājies, ka var gan. Dažas dārzā aug un lieliski ražo jau kopš 1985. gada.
Veidojot vīnogu lauku, pirms tam saimnieks atjaunoja meliorācijas sistēmu, nomērdēja nezāles, uzara, nokultivēja un iestādīja augus. Divi gadi pagājuši, un var teikt, ka vīnogas auglīgajā mālā jūtas un aug labi. Augsni neielaboja un nekādu mēslojumu nedeva.
Audzētājs atzīst, ka dažviet vīnogas tomēr neaug. Pūlies, kā gribi, – iznīkst. Taču reizēm pārstāda metru tālāk, un stāds jūtas lieliski. Viņš spriež, ka tā varētu izpausties āderu iedarbība un pret tām cīnīties nevar. Arī mazdārziņos vienīgais vīnogulājs varbūt iznīkst nevis kopšanas, bet gan nepareizas vietas dēļ, tāpēc to der iestādīt citur.
Par labāko vietu tradicionāli uzskata to, kur pavasara saulē visātrāk izkūst sniegs. Dienvidu pusei jābūt atklātai, ziemeļu – piesegtai. Gatis secina, ka vietas meklējumos reizēm iznāk arī pretrunas. Piemēram, vīnogulāju labsajūtai vajag aizvēju, bet bezvējā augi vairāk slimo.
Slimības nīdēt nevilcinās
Šogad daudzos vīnogu dārzos plosījās īstā miltrasa. Dažām uzņēmīgākām šķirnēm arī Gata dārzā var manīt slimības pazīmes, bet kopumā ražu izdevies pasargāt. Profilaksei saimnieks augus divas reizes sezonā smidzina ar līdzekli Topāzs: pirmoreiz pavasarī, kad sāk mosties pumpuri, otrreiz lapiņu plaukšanas sākumā. Pret neīsto miltrasu pirms un pēc ziedēšanas miglo ar līdzekli Ridomil Gold. Pret miltrasām noder arī miglošana ar atšķaidītu vircu, bet spēcīgas invāzijas gadā tas nepalīdz.
Jūlija beigās audzētājs pamanījis, ka sākas miltrasa, un paguvis stādījumu vēlreiz nomiglot ar Topāzu (pēc tam vismaz mēnesi ogas nevar ēst), taču nācis vēl viens slimības vilnis. Ko darīt? Miglojis ar 10% dzeramās sodas šķīdumu ūdenī, un tas izrādījies labs.
Kad īstās miltrasas pazīmes – plankumi uz lapām un ogas iešķeļas līdz kauliņam (tā ir galvenā atšķirība no neīstās miltrasas) – jau pilnībā parādījušās, ražu vairs nevar glābt.
Pret neīsto miltrasu un citām sēņu izraisītām slimībām tie, kas atbalsta zaļo dārzniecību, var smidzināt ar Bordo šķīdumu līdzīgi kā augļu kokus.
