Vīnogas sliņķiem un gardēžiem. Ciemos pie vīnogu audzētāja Gata Kužuma Bauskā 0
“Saldi lipīga sula tek gar pirkstiem, un var sasniegt daudzēšanas rekordus, ja esi ticis Latvijā audzētu vīnogu dārzā ražas laikā. Šogad gan tas ir pavēlu, taču siltais rudens ļāvis sagaidīt ogu ienākšanās laiku arī vīnogu audzētāja” GATA KUŽUMA dārzā Bauskā.
Gata Kužuma dārzā aug vairāk nekā 220 vīnogu šķirņu. Tās ir visur – pie pergolām mauriņa vidū, mājas un dārza būdiņu sienām, kokiem un kaimiņu sētas. Saimnieks pats brīnās, kā nelielā pilsētas dārziņā izdevies tik daudz ietilpināt. Turklāt paliek vieta sievas lepnumam – rožu kolekcijai. – Tas gan ir diskutējams jautājums, kura kultūra dārzā ir galvenā, – viņš joko. Šoruden rozēm vēlā ziedēšana ir vienlaikus ar ogu ienākšanās laiku. Skaisti!
Vīnogu audzēšanas un šķirņu kolekcionēšanas azartu Gatis Kužums pārņēmis no sava tēva, kurš agrāk sadarbojies ar vīnogu slaveno selekcionāru Paulu Sukatnieku. Tagad Gatis savukārt var dāvāt paša izaudzēto vīnogu stādus Sukatnieka muzejam, ko atjauno Sēlijā.
Vīnogu audzētāja sapnis ir izveidot galda vīnogu plantāciju, lai veikalos būtu ne tikai Latvijā audzētu vīnogu vīni, bet arī pašas ogas, bet līdz tam vēl tālu. Viens no iemesliem ir pašu pircēju zināšanu trūkums, jo, ja ogas ir skaistas, cilvēki netic, ka tās audzētas Latvijā, bet, ja ne visai glītas, nepērk, jo lielveikalos importa ir skaistākas.
Patlaban Gatis kopj mātesaugu un šķirņu demonstrējumu dārzu pie mājām un jaunizveidotu vīnogu plantāciju, kur aug gan vīna, gan deserta šķirnes.
Pie vīnogām zeķēs
Audzētājs ir lepns par savu veiksmīgi īstenoto ideju – izveidot tādu vīnogu stādījumu, lai tā kopšana neprasītu lielu darbu. Kā pats joko, slinkums jau ir galvenais dzinējspēks. Galvenā problēma – cīņa ar nezālēm. Vīnogu kājām jābūt plikām, lai saule tiek klāt. Lauku tāpēc vajag regulāri ravēt, rindstarpas kultivēt vai kaplēt. Veidojot plašāku stādījumu, saimnieks augsni noklājis ar ģeotekstilu, tā saukto zemeņu plēvi. Stādi izvietoti 1,5 m attālumā, ar 1,9 m platām rindstarpām. Segums ir 2,1 m plats, un ar to pietiek no rindas līdz rindai, izveidojot nelielu pārklājumu saskares vietās. Abpus stādam tas piestiprināts pie zemes ar saliektām metāla stieples skavām. Ja vajag, savienojuma vietu var atvērt, apkopt stādu vai pat iestādīt jaunu, ja kāds gājis bojā. Pa kādai nezālei jau izspraucas, taču tās viegli izraut. Audzētājs spriež, ka šāds segums papildus pasargā no puvēm, varbūt pat mazina miltrasas attīstību, jo auga lapas un ogas tieši nesaskaras ar augsni. Tumšais segums arī labi sakarst saulē un silda vīnogu saknes, līdz ar to veicinot agrāku veģetāciju, kas Latvijas īsajās vasarās ir gana svarīgi. Bīstamākas var izrādīties pavasara salnas. Taču kopumā ieguvums ir lielāks nekā iespējamie riski. Piemēram, var ietaupīt uz augsnes kultivēšanas rēķina, ir mazāks laika patēriņš, nevajag aicināt palīgā ravētājus. Šādu segumu viņš iesaka ne tikai lielām plantācijām, bet arī mazdārziņiem, kur audzē dažus vīnogulājus.
Augu stiprinājumiem konstrukcijas iegādātas Polijā, jo tur tās ir lētākas. Patlaban vīnogu lauka ierīkošanā ieguldīti aptuveni pieci tūkstoši eiro, neskaitot ap 1000 iestādīto stādu. Taču Gatim ir pārliecība, ka ieguldījums agri vai vēlu atmaksāsies.
Izdevumi varētu vēl palielināties, ja būs vajadzīgs žogs pret meža zvēriem (līdz šim izdevies sarunāt pamieru). Iespējams, ogām būs nepieciešams tīkls pret putniem, jo arī tie labu mantu pazīst. Taču tie ir nākotnes jautājumi, un darbs pats pasaka priekšā, jo nevienam citam Latvijā nav tik lielas pieredzes vīnogu audzēšanā.
