Kā izvēlēties labu stādu 0
Vīnogas uz lauka var stādīt, kad beigušās salnas, jo siltumnīcā audzētajiem stādiem jau ir zaļas lapas, un tās var apsalt. Sena dārznieku gudrība māca, ka īstais laiks vīnogu stādīšanai ir tad, kad noziedējušas ābeles.
Ieteicams pirkt stādu, kas audzēts lielā podā. Tam sakņu sistēma ir attīstījusies, labāk veidosies virszemes daļas, vīnoga veiksmīgi ieaugs.
Labam stādam ir koksnaina celma daļa un divi spēcīgi dzinumi. Vienu gan ieteicams tūliņ saīsināt, lai veidojas otrs, kas labāk nobriedīs un pārziemos.
Pietiktu arī ar vienu dzinumu, bet otrs parasti ir rezervei, gadījumā ja viens nolūst vai gliemis to apēd. Ja ir daudz dzinumu, saņem dūšu un pārējos izlauž.
! Pirmo ražu no vīnkoka var gaidīt aptuveni pēc trim gadiem. Ja vieta šķiet nepiemērota, var pārstādīt pirmos 2–3 gadus. Vēlāk nav vērts – tad labāk pirkt jaunu.
UZZIŅA
Vīnogas nenoasiņo
Latvijā daudziem dārzamīļiem ir aplams, iesīkstējies princips, ka vīnogas pavasarī nedrīkst aiztikt, jo tās sulos un noasiņos. Edgars Zihmanis skaidro, ka pie tādas dogmas turas tikai latvieši. Piemēram, Krievijā ir pat teiciens Vīnoga raud, vīnkopis priecājas. Ja sulo, tātad vīnkoks ir dzīvs. Speciālists uzskata: nav labi, ka sula tek gar stumbru, jo tajā var attīstīties pelējuma sēne, kas inficē ogas. Ja bīstas no sulošanas, bet vecos dzinumus nepieciešams apgriezt, pagaida, līdz dzinumi izstiepušies apmēram 5 cm gari. Tad vīnoga vairs nesulos. Lielāko tiesu vajag apgriezt jau rudenī, jo prāvo augumu arī grūti ieziemot. Pavasarī izlauž pumpurus, regulējot dzinumu skaitu. Šādas brūcītes sulo pavisam nedaudz un ātri aizdzīst.