Viņķelis gatavs cīkstēties ar Ušakovu 0
Kaut gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sacījusi, ka uz Rīgas mēra amatu no “Vienotības” neviens tā īsti neraujas, tomēr tas nenozīmē, ka partijā nav izskanējuši piedāvājumi atsevišķām personām tomēr apsvērt iespēju kandidēt šajā augstajā vietējās varas amatā. Pēteris Viņķelis (attēlā) ir viena no tām.
Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes padomnieka, kā arī premjera Valda Dombrovska ārštata padomnieka Eiropas Savienības lietās Viņķeļa vārds arvien biežāk politiskajās aizkulisēs sāka izskanēt pēc tam, kad no kandidēšanas atteicās finanšu ministrs Andris Vilks un aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Arī labklājības ministre Ilze Viņķele man neslēpa, ka viņai piedāvāta šī iespēja, bet, viņasprāt, tas nebūtu nopietni, jo Viņķele nepilna gada laikā ir sākusi visnotaļ sarežģītas reformas Labklājības ministrijā un mešanos uz citu pusi uzskata par nekonsekventu rīcību. Tad zustu ticība viņai kā politiķei. Skaidrs, ka ministru maiņa nebūtu prāta darbs valdības stabilitātes vārdā.
P. Viņķelis lūdza nepārspīlēt viņa lomu gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, jo vispirms tiekot domāts par stipru deputātu kandidātu komandu. Kas būšot tās priekšplānā, tas patlaban neesot galvenais jautājums.
Taču Viņķelis neslēpa, ka ar viņu runāts par kandidēšanu Rīgas domes priekšsēdētāja amatam, viņš būtu ar mieru, bet sīkāka un pamatīgāka izvērtēšana vēl sekošot. Arī S. Kalniete uzsvēra, ka vēlēšanās parati dominē divi tipi – vai nu spēcīga komanda, vai liela zvaigzne.
“Vienotība” liekot uz komandu, kura būtu spējīga arī Rīgas mērogā realizēt to, ko partija patlaban īsteno Latvijas mērogā. Četrpadsmitajā septembrī notikšot “Vienotības” domes sēde, kur spriedīs par kandidātu izvirzīšanu nākamā gada jūlijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, bet septembra beigās vai oktobra sākumā tiks rīkota “Vienotības” konference, kur notiks jau konkrētāka saruna gan par kandidātiem, gan arī partijas pašvaldību vēlēšanu programmu. Viņķelis sacīja, ka pašvaldību vēlēšanu programma Rīgai nedrīkst būt tikai “Vienotības” programma – tai jābūt rīdzinieku programmai. Viņa prātu nodarbina arī jautājums, kā labēji centriskajai partijai piesaistīt kreisi centrisko vēlētāju. “Ja būs laba etniskā, sociālā un ekonomiskā programma, tad radīsies arī potenciāla krieviskā vēlētāja auditorija, ko uzrunāt un kas ieklausīsies. Tad jau redzēsim, vai labējo partiju sadarbība notiks apvienotā saraksta vai savstarpējas vienošanās formā,” sacīja Viņķelis.
Skaidrs, ka politiskie oponenti pirms pašvaldību vēlēšanām no kandidātu skapjiem vilks ārā lielākus vai mazākus skeletus. Viņķelim droši vien neies garām atgādinājums par notikumiem Repšes laikā, kad viņš vadīja premjera E. Repšes biroju un bija spiests šo amatu atstāt, jo 2003. gada sākumā Saeimas deputāti saņēma anonīmus ziņojumus par to, ka P. Viņķelis ir Krievijas specdienestu aģents. Lietu pētīja Satversmes aizsardzības birojs, Ģenerālprokuratūra ierosināja krimināllietu par goda un cieņas aizskaršanu, bet pārbaudes rezultāti netika publiskoti, arī ziņu izplatītājs netika atrasts.
E. Repše, kurš nesen izveidoja biedrību “Latvijas attīstībai”, atceras, ka, būdams valdības vadītājs, džentlmeniski vienojies ar Viņķeli par amata atstāšanu. Repšem esot zināmi iemesli, tie bijuši gan privāti, gan ar valsts drošību saistīti, taču sīkākus skaidrojumus viņš nesniedza, jo valsts drošības lietas nav izpaužamas.
Repše Viņķeli raksturoja kā erudītu un inteliģentu cilvēku un atzina, ka viņam pašam ir jāizvērtē riski, kas saistīti ar kandidēšanu uz augstu amatu pašvaldību vēlēšanās.
Bet Viņķelis norādīja, ka šis ir nevis viņa, bet drošības iestāžu jautājums.
