Viņķeles pirmie komentāri par mediķu protesta akcijām 0
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) saprot protestu pieteikušo mediķu sašutumu un objektīvo nepieciešamību palielināt atalgojumu, tā aģentūrai LETA uzsvēra pati ministre, piebilstot, ka gan domās, gan garā ir kopā ar viņiem.
Viņa atzina, ka jaunie mediķi ļoti precīzi norādīja, ka visvairāk sāp tas, ka algu paaugstinājums mediķiem Saeimā ir solīts, zinot, ka to nevarēs izpildīt. “Es šādus solījumus nedodu un iesaku to nedarīt arī kolēģiem politiķiem,” teica ministre.
Viņķele uzsvēra, ka tiesiskā valstī ir akceptējamas jebkuras viedokļu un protesta paušanas formas, jo tās aktualizē tēmu un signalizē par cilvēku gatavību iestāties par savām tiesībām.
“Es saprotu nozares cilvēku sašutumu, un gan domās, gan garā esmu kopā ar kolēģiem, kuri ir vienojušies par protesta akcijām,” teica ministre.
Viņķele piebilda, ka nākamajā gadā valsts budžetā veselības nozarē atalgojumam ir plānoti papildu 42 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā citām nozarēm, bet tas nav pietiekami. Lai izpildītu Saeimas apstiprinātā likuma normas, pietrūkst 78 miljonu eiro.
“Ja Saeimā nenotiks brīnums un netiks rasti trūkstošie 78 miljoni eiro, tad ministrijai būs jāvienojas kopā ar nozares pārstāvjiem, kā godīgāk sadalīt papildu 42 miljonus eiro,” sacīja ministre, uzsverot, ka skaidrība būs tad, kad Saeima nobalsos par valsts budžeta likumprojektu otrajā lasījumā.
Līdz tam notikšot konsultācijas par sliktāko scenāriju. Tomēr, kā sacīja ministre, jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka atalgojums tiks paaugstināts neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, stacionāros strādājošajiem, kā arī tik palielināta kapitācijas nauda ģimenes ārstiem. “Bet tas nenozīmē, ka arī citiem nevajag,” skaidroja veselības ministre, norādot, ka iepriekš minētās ir prioritārās grupas.
Kā ziņots, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome otrdien nolēma rīkot plašas protesta akcijas.
LVSADA norādījusi, ka nevar samierināties ar nepietiekamo finansējumu veselības nozarē nākamā gada budžeta projektā, tādēļ rīkos plašas daudzpakāpju protesta akcijas, paredzot brīdinājumu streiku, ielu gājienu un piketa apvienošanu ar pieteikuma sniegšanu Satversmes tiesā.
LVSADA padomes locekļi pauda viedokli, ka valdība nespēj rīkoties ilgtermiņā, tādējādi ir apdraudēta iedzīvotāju veselības aprūpe jau tuvākajos gados.
Kā uzsvēra arodbiedrība, veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka veselības aprūpei valsts finansējumam 2020.gadā ir jāsasniedz vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču valdības 11.oktobrī apstiprinātais likums “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam” projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 1,2 miljardi eiro, kas veido tikai 3,3% no prognozētā IKP.
Atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir bijuši tie paši 1,2 miljardi eiro, kas veidoja 3,87% no IKP, norāda arodbiedrība.
“Atbilstoši veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozares darbiniekiem nākamgad bija jāpārsniedz 100 miljoni eiro, tomēr budžetā ir paredzēti tikai aptuveni 43 miljoni eiro,” neapmierināta ir arodbiedrība.
Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.
