Viņķeles “mantojums” – bīstams latviešu valodai augstskolās 13
Pagājis vairāk nekā pusgads, kopš Ilze Viņķele nolikusi parlamenta deputātes mandātu, tomēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kopā ar ekspertiem vēl turpina “cīnīties” ar viņas savulaik piedāvātajiem Augstskolu likuma grozījumiem, kuri jūtami vājinātu valsts valodas pozīcijas Latvijas augstākās izglītības iestādēs.
Būdama Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētāja, Viņķele Augstskolu likumā iesniedza priekšlikumus grozījumiem, kas lielākoties skar valsts valodas regulējumu. Būtiskākais no tiem paredzēja vispār izslēgt no likuma savulaik garās diskusijās tapušo 56. panta 3. daļu, kas paredz, ka valsts dibinātās augstskolās studiju programmas jāīsteno valsts valodā. Tas izsauca gan deputātu, gan pieaicināto ekspertu kritiku.
Kā šodien komisijā uzsvēra Valsts valodas komisijas pārstāve Ina Druviete, pašreizējais regulējums ļauj noteiktos gadījumos īstenot studiju programmas arī svešvalodās, bet vienlaikus neļauj pieteikt pārsteidzīgus lēmumus, kas apšaubāmu ekonomisko ieguvumu dēļ pakļautu riskam ļoti nozīmīgu valsts valodas politikas daļu. Šim viedoklim pievienojās arī Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš. “Izslēdzot šo likuma normu, valodas politika augstskolās tiktu atstāta pārāk lielai brīvībai vai pat anarhijai,” brīdināja Baltiņš.
Kritisks par savas kādreizējās partijas biedrenes piedāvājumu bija arī izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”). Viņš atgādināja, ka valodas regulējums Augstskolu likumā savulaik tika iestrādāts garu un rūpīgu diskusiju rezultātā, tādēļ tā izmešana no likuma būtu bezatbildīga rīcība.
Pēc šādiem valodas ekspertu un nozares politiskā vadītāja komentāriem deputātiem pat vairs nebija nekādu diskusiju – pret Viņķeles priekšlikumu vienbalsīgi balsoja visi klātesošie Izglītības komisijas locekļi, arī “Saskaņas” pārstāvji. Jau iepriekš tika noraidīts līdzīgs Viņķeles priekšlikums, kurš paredzēja augstskolām autonomas tiesības pašām lemt ne tikai par studiju formu un saturu, bet arī studiju īstenošanas valodu.
Sēdes laikā izglītības ministrs Šadurskis arī vērsa deputātu uzmanību, ka viņi iepriekš atbalstījuši citu Viņķeles priekšlikumu, kurš paredzēja, ka akadēmiskajos amatos ievēlētajām personālam pirmajos divos gados pēc ievēlēšanas nav piemērojama prasība zināt valsts valodu augstākajā līmenī.
“Es tomēr lūgtu komisiju vēlreiz izvērtēt šo normu. Akadēmiskie amati ir, sākot no asistenta līdz profesoram. Vai mums ir vajadzīgi asistenti, lektori, docenti, asociētie profesori, kas acīmredzot nav nekādi pasaules spīdekļi un vēl pie tam nerunā valsts valodā?” retoriski jautāja Šadurskis. Viņš ierosināja no valodas zināšanu prasības uz pirmajiem diviem gadiem atbrīvot tikai profesorus, jo tikai tāda līmeņa akadēmiķus ir vērts “par lielu naudu pirkt no ārzemēm”.
Uzklausot ministra argumentus, komisijas deputāti atkārtoti pārbalsoja minēto priekšlikumu un to noraidīja. Uz Augstskolu likuma skatīšanu trešajā lasījumā tikšot sagatavota redakcija, kas šo normu attiecinās tikai uz profesoriem, un arī paredzēs, kā rīkoties, ja divu gadu laikā šie viesprofesori nebūs apguvuši valsts valodu pietiekami augstā līmenī.
Jāpiebilst, ka ar mērķi kaut nedaudz līdzsvarot valodas pozīciju vājinošos grozījumus, Viņķele bija iesniegusi arī priekšlikumu, kurš uzliek augstskolām par uzdevumu savā darbībā izkopt un attīstīt ne tikai zinātni un mākslu, bet arī valsts valodu. Šis priekšlikums komisijā guva atbalstu.
Augstskolu likums grozījumiem tika atvērts pagājušā gada jūnijā ar mērķi veicināt augstākās izglītības kvalitāti, konkurētspēju un eksportspēju. Likumprojekts precizē augstākās izglītības iestāžu akreditācijas kārtību, viespasniedzēju piesaistīšanu, studiju programmu licencēšanu un citus jautājumus.
