Viņķelei vairākas alternatīvas veselības aprūpes grozu sistēmai 0
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) apsver vairākas iespējamās alternatīvas līdz galam vēl neieviestajai veselības aprūpes pakalpojumu divu grozu sistēmai, intervijā aģentūrai LETA norādīja Viņķele.
Ministre skaidroja, ka lēmums par sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanu par vienu procentpunktu ir saglabājams, tomēr tas, ministres ieskatā, būtu jāattiecina arī uz citiem legālās nodarbinātības veidiem, tostarp mikrouzņēmuma režīmā strādājošajiem, patenta maksājumu veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem.
Viņķele sacīja, ka nesen pieņemtajam Veselības aprūpes finansēšanas likumam “gadījās ķibele”, proti, daļa cilvēku, kuri ir legāli nodarbināti nonāca “mistiskajā nodokļu nemaksātāju kategorijā”. Tomēr ministre uzskata, ka tiem, kurus Latvijas valsts uzskata par legāli nodarbinātiem, jābūt pieejamai pilnai veselības aprūpei.
Pēc Viņķeles paustā, līdz 1.jūlijam jābūt izlabotam vai pārrakstītam Veselības aprūpes finansēšanas likumam, un jau tagad pārrunāti vairāki iespējamie scenāriji, kas tiks piedāvāti sabiedrībai, valdībai un Saeimai.
Ministre sacīja, ka februārī notiek aktīvas diskusijas Veselības ministrijas (VM) iekšienē, kā arī ar Nacionālo veselības dienestu, partneriem un ekspertiem. Vēlākais līdz aprīlim valdībai tiks piedāvāta koncepcija, par kuru izšķirties.
Viņķele norādīja, ka gan sarunās ar ekspertiem, gan ministrijas darbiniekiem tapis skaidrs, ka nekur, kā vien politiķu galvās, nav bijusi doma par divu grozu izveidi, no kuriem viens pienāktos vieniem un otrs citiem Latvijas iedzīvotājiem.
Tā kā, viņasprāt, šāda kārtība ir nepareiza un nehumāna, turklāt sabiedrībā un mediķu vidū tā rada lielu neskaidrību, ministre ar augstu varbūtību varot teikt, ka pārliecinās kolēģus atteikties no divu grozu pieejas.
Vienlaikus Viņķele negrasās likumu atcelt. “Tur ir dažas labas lietas. Piemēram, ka Latvijas valsts apņemas palielināt veselības aprūpei pieejamo finansējumu. Tur ir iestrādāts arī regulējums, ka pieaug atalgojuma fonds mediķiem. Tās visas ir labas lietas,” skaidroja ministre.
Viņa ir pārliecināta, ka izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā atvērs arī diskusiju par vairākiem nodokļu režīmiem. “Piemēram, gadiem tiek runāts, ka mikrouzņēmumu nodoklis sākotnējo ieceri nav sasniedzis. Tas vienkārši ir kļuvis par legālo nodokļu “optimizēšanas” veidu. Ir cilvēki, kuri šo nodokļu režīmu izmanto godprātīgi, bet ir uzņēmumi, kuri savus darbiniekus spiestā kārtā pārreģistrē uz mikrouzņēmumiem. Savukārt sociālā aizsardzība ar šādu nodokļa likmi cilvēkiem ir ļoti zema,” sacīja Viņķele.
Jau ziņots, ka tuvāko mēnešu laikā veselības ministre solījusi nākt klajā ar jaunu piedāvājumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem.
Ministre iepriekš intervijā Latvijas Radio atgādināja, ka līdz 1.jūlijam ir atlikta iepriekšējās ministres laikā izstrādātās valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana, kas paredz pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Viņķele uzsvēra, ka tagad VM uzdevums ir ātri, tie varētu būt pāris mēneši, tikt skaidrībā, ko sabiedrībai un Saeimai piedāvāt tā vietā.
Ministre esot lūgusi VM “izvilkt” sākotnējos variantus Veselības aprūpes finansēšanas likumam. Pēc viņas teiktā, tie sākotnēji esot balstījušies uz viena groza sistēmu.
Visiem Latvijas rezidentiem pienākas veselības aprūpe, kas ir finansēta no valsts budžeta, uzsvēra ministre, precīzu piedāvājumu solot pēc pāris mēnešiem. “Gribu teikt, ka uzlabojums pilnīgi noteikti mūs tuvinās taisnīgākai universālai veselības aprūpei,” viņa norādīja.
Valdība savā deklarācijā apņēmusies panākt tiesības visiem laikus saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, vienlaikus nodrošinot, ka visi taisnīgi piedalās veselības aprūpes sistēmas finansēšanā.
