Viņķele: Ja skaitļi iet uz augšu, uzreiz viens no pirmajiem risinājumiem ir aizvērt bārus un krogus 33
Papildināts plkst.16.25.
Turpinot novērot epidemioloģisko rādītāju pasliktināšanos un ieviešot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, ar esošo Covid-19 regulējumu varētu nepietikt, līdz ar to vienā brīdī būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, aģentūrai LETA skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
“Tas, ko saka juristi, ir, ka oranžajā fāzē jau ar Covid-19 regulējumu nepietiek. Vienā brīdī, acīmredzot, ir jāiet atkal uz ārkārtējo situāciju,” sacīja ministre.
Tas, kurā momentā būtu nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju, būtu atkarīgs no ierobežojumu plašuma, jo Ministru kabinetam, neizsludinot ārkārtējo situāciju, ir noteikti ierobežojumi, “cik daudz tas var uzlikt” attiecībā uz cilvēku pārvietošanas brīvību, lai tas neietu pretrunā ar Satversmi, skaidroja ministre.
Epidemioloģiskie kritēriji, pēc kuru sasniegšanas tiktu spriests par papildu ierobežojumiem, ir saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 gadījumiem. Par papildu ierobežojumiem tiktu lemts, ja tas par 50% pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju.
Tāpat viens no kritērijiem ir, ka stacionēto Covid-19 slimnieku skaits sasniedz 80% no slimnīcu kapacitātes. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Ļoti augsts risks iestātos, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.
“Pie tam tas, ko uzsver arī eksperti, ir, ka katrs rādītājs pats par sevi, ja tas tiek sasniegts, vēl nenozīmē, ka ir jāieslēdz ārkārtējā situācija, tas drīzāk tiktu vērtēts kombinācijā,” skaidroja ministre.
Kā vēstīts, ministri otrdien pieņēma Veselības ministrijas piedāvāto stratēģiju Covid-19 apkarošanā. Tā paredz četras riska kategorijas, no kurām pirmā ir viszemākā un ceturtā visaugstākā. Šobrīd esam trešajā riska kategorijā, skaidroja premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Plānā, kurā skaidrota ierobežojumu ieviešana pie konkrētiem saslimstības rādītājiem, ir izvirzīti jau iepriekšminētie trīs kritēriji, kas vainu atsevišķi vai arī kombinācijā ar citiem noved pie ceturtās riska kategorijas jeb ļoti augsta riska situācijas.
Plānots, ka, Latvijai nonākot augstākajā no četrām riska kategorijām, līdz ar citiem ierobežojumiem darbotos tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, slēgtu izklaides vietas un tiktu ierobežoti veselības aprūpes pakalpojumi.
Plānā gan skaidrots, ka katrai riska pakāpei rekomendētie pasākumi netiek ieviesti vienlaicīgi, bet pakāpeniski, vadoties pēc faktoriem, kas ir vadošie konkrētajā situācijā.
Tiek norādīts, ka jebkura darbība jebkurā fāzē var tikt papildus ierobežota vai apturēta reģiona vai valsts mērogā, ja tiek konstatēta sakarība ar Covid-19 izplatības riskiem.
Tāpat tiek uzsvērts, ka plānā ir norādīti maksimālie risinājumi katrā riska fāzē, pirms šo risinājumu ieviešanas var tikt ieviesti starprisinājumi atbilstoši katras nozares plānotajiem pasākumiem.
Ja skaitļi turpinās iet uz augšu
Ja Covid-19 epidemioloģiskie rādītāji Latvijā turpinās pasliktināties, nākamie ierobežojošie soļi no valdības puses būtu pieļaujamā cilvēku pulcēšanās skaita samazināšana, sabiedriskās ēdināšanas vietu un neklātienes mācību ierobežošana, sacīja Viņķele.
“Mēs neesam nekur citur, kur pārējās Eiropas valstis. Ierobežojumi pamatā attiecas uz visu, kas samazina cilvēku būšanu vienkopus un pulcēšanos,” skaidroja ministre un piebilda, ka, situācijai pasliktinoties, starp pirmajiem ierobežojošajiem pasākumiem būtu samazināt pieļaujamo cilvēku skaitu gan publiskos, gan privātos pasākumos.
Tāpat jauni ierobežojumi “pilnīgi noteikti attiektos uz sabiedrisko ēdināšanu”, klāstīja politiķe. “Ja skaitļi iet uz augšu, uzreiz viens no pirmajiem risinājumiem ir aizvērt bārus un krogus,” izteicās Viņķele.
Pēc viņas paustā, šādā situācijā arī tiktu lemts par plašāku attālināto mācīšanos skolās.
Kā ziņots, minētie ierobežojumi ir atrunāti arī otrdien valdībā atbalstītajā Veselības ministrijas plānā, kurā skaidrota ierobežojumu ieviešana pie konkrētiem saslimstības rādītājiem. Tas paredz četras riska kategorijas, no kurām pirmā ir viszemākā un ceturtā visaugstākā. Šobrīd valdība valstij ir noteikusi trešo riska kategoriju.
Plānā ir izvirzīti trīs faktori, kas kombinācijā ar citiem noved pie ceturtās riska kategorijas jeb ļoti augsta riska situācijas.
Viens no šiem faktoriem ir Covid-19 hospitalizēto pacientu skaits. Tam sasniedzot 80% no slimnīcu kapacitātes, atkarībā no citiem rādītājiem, varētu nokļūt ceturtajā riska kategorijā. Tāpat viens no faktoriem ir, ja saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju par 50% pārsniegtu vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Augsts riska situācijas iestāšanos varētu vērtēt, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.
Plāns paredz, ka šādā situācijā nāktos kopā ar iepriekš minētajiem ierobežojumiem noteikt stingrāku cilvēku pulcēšanās limitu gan iekštelpās, gan ārtelpās. Tāpat šādā situācijā nenotiktu nedz publiski, nedz privāti pasākumi, ar izņēmumu attiecībā uz bērēm. Kultūras jomā notiktu tikai grāmatu izsniegšana bibliotēkās, kamēr pārējie pasākumi būtu atcelti.
Sabiedriskās ēdināšanas vietās ēdienu izsniegtu tikai līdzņemšanai, savukārt darbavietās, papildu tām, kurās patlaban jau ir spēkā šāda prasība, būtu jāvalkā mutes un deguna aizsegi. Darbību pārtrauktu ne tikai bāri vai šāda tipa iestādes, bet arī aktīvās izklaides vietas, piemēram, baseini un piedzīvojumu takas.
Sasniedzot minēto riska līmeni, pirmskolās darbotos dežūrgrupas, kamēr 1. līdz 6.klasēm izglītības process notiktu tikai vienas klases apmēros un daļēji attālinātā formātā. Skolēni 7. līdz 12.klasē mācītos attālināti, savukārt speciālo izglītības iestāžu darbs tiktu organizēts atbilstoši pašvaldības lēmumam. Profesionālās un augstākās izglītības audzēkņiem mācības notiktu daļēji attālināti.
Plānā norādīts, ka minētie pasākumi kopā ar vēl virkni citu netiktu ieviesti vienlaicīgi, bet gan pakāpeniski, vadoties pēc faktoriem, kas ir vadošie konkrētajā situācijā.
