Viņķele valdības ārkārtas sēdē: Valstij parāds mediķiem būs jāatlīdzina 0
Valstij parāds medicīnas darbiniekiem būs jāatlīdzina, piektdien ārkārtas valdības sēdē, komentējot panākto kompromisu par nākamā gada budžetu, sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Politiķe atgādināja, ka veselības nozare iepriekš bija saņēmusi vairākus nozīmīgus solījumus, tostarp par medicīnas darbinieku atalgojuma celšanu.
“Patlaban virzot budžeta projektu, kas ir smagu sarunu gaitā tapis kompromiss, tas pēc noklusējuma tapis, apzinoties, ka varam neievērot likumu un Saeimas apsolījumu par mediķu algām. Apzinoties, ka valdību veido piecas partijas, es varētu kaut uz galvas stāvēt, atgādinot, ka saistoši ir tiesiski lēmumi, taču, ja vairākums to neatbalsta, tad ir kompromiss,” teica Viņķele, uzsverot, ka valstij “parāds” mediķiem būs jāatlīdzina.
Politiķe mudināja turpmāk “ārkārtīgi rūpīgi” izturēties ne tikai pret partiju apsolījumiem, bet arī to, kas tiek iestrādāts likumā.
Jauno ārstu pārstāvis Kārlis Rācenis atgādināja, ka pirms trīs gadiem nozare bija krīzē, jo “nebija citu ceļu kā vai nu braukt prom, vai iet runāt par atalgojuma palielināšanu”. “Minimums, pie kā mēs nonācām, bija 20%. Notika vēlēšanas, partijas solīja pat dubultot kāpinājumu. Sapratām, ka solījumi netiks pildīti, bet cerējām, ka vismaz 20% tiks sagaidīti,” norādīja Rācenis.
Mediķu pārstāvis uzsvēra, ka jauno ārstu atalgojums Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, nav konkurētspējīgs. “Mēs nezinām, ko tālāk darīt, jo finansējums, kas solīts, nav piešķirts. Mēs nevaram ar to būt mierā,” teica Rācenis.
Viņķele akcentēja, ka reizēm pievilti solījumi sāp un demotivē vairāk nekā nedoti solījumi. “Mēs esam situācijā, kurā esam apsolījuši ļoti konkrētu skaitli, kam cilvēki ir noticējuši. Varbūt tāpēc emocijas ir tik sakāpinātas,” uzsvēra politiķe.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sacīja, ka projekts, kā uzlabot situāciju veselības jomā, izstrādāts laikā, kad “debesīs nebija mākoņu”, kad valstij bija straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums. Šogad plānotais pieaugums samazināts, un šāda situācija varētu būt arī nākamajos gados. “Vērtējot ekonomisko attīstību, esam samazinājuši budžeta ieņēmumu plānu par 200 miljoniem eiro. Tas nav tāpēc, ka kāds negrib un sēž uz naudas lādes,” teica Reirs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atsaucoties uz sāktajām reformām, skaidroja, ka valsts ir kā milzīgs kuģis, kā stūri valdība nu ir pilnībā pagriezusi. “Kamēr kuģis samainīs kursu, paies laiks,” pauda politiķis.
Vienlaikus premjers uzsvēra, ka Viņķele ir darījusi visu, lai pārdalāmā nauda mediķu algām būtu lielāka, taču ir nepieciešams ne tikai ielikt sistēmā vairāk naudas, bet vajag sistēmu arī sakārtot.
Uz valdības sēdi bija ieradusies arī medicīnas māsu pārstāve. Viņa uzsvēra, ka medicīnas darbinieki labāk kā neviens cits redz, kāda patiesā ir sabiedrības veselība, kā arī to, kādai būtu jābūt Latvijas valstij.
“Ja cilvēkam nav labas veselības, cilvēkus neinteresēs nekas. Gadiem veselības nozare ir bijusi prioritāte, bet cik tālu mēs esam nonākuši šajā prioritātē? Vai jūs esat tik drosmīgi pieņemt kompromisa budžetu uz savas tautas rēķina?” pauda medicīnas māsu pārstāve.
Veselības ministrijas prioritātēm, tostarp ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai, nākamajā gadā paredzēti 50 miljoni eiro.
LETA jau ziņoja, ka kopumā Veselības ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai veselības nozarē nākamā gada budžetā būtu nepieciešami 279 miljoni eiro, tostarp 119,7 miljoni nepieciešami, lai īstenotu likumā noteiktās saistības pret ārstniecības personām viņu atalgojuma palielinājumam.
Viņķele iepriekš atzina, ka mediķu atalgojums nākamgad, visticamāk, netiks palielināts solītajā apmērā jeb par 20%, kā tas ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
