Viņķele uzskata, ka darījusi visu iespējamo 1
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) negrasās atsaukties mediķu arodbiedrības aicinājumam un atkāpties no amata, jo uzskata, ka ir darījusi visu iespējamo, cenšoties panākt lielāku budžeta finansējumu mediķu algu palielināšanai.
Ministre Latvijas Radio pastāstīja, ka protesta laikā ar mediķiem tikties nevarēšot, jo paralēli Saeimā tiks skatīts opozīcijas sagatavotais demisijas pieprasījums viņai.
Runājot par jauna mediķu atalgojuma modeļa izstrādi, politiķe uzsvēra, ka darbu šajā jomā sākusi pati Veselības ministrija (VM), nevis tas notiek pēc premjera iniciatīvas. Viņa domā, ka darbam šajā virzienā vajadzētu nest lielāku taisnīgumu un skaidrību, piemēram, par dažādām piemaksām, kas vienās ārstu specialitātēs ir, bet citās – nav.
Meklējot optimālo mediķu algu modeli, tikšot liktas kopā trīs datu bāzes, kuras līdz šim neviens neesot salīdzinājis, proti, informācija no slimnīcām, no Valsts ieņēmumu dienesta un no Nacionālā veselības dienesta.
Paralēli notiekot darbs pie slimnīcu “līmeņošanas”, un atklājies, ka atsevišķās reģionālajās slimnīcās pakalpojumi, kuru sniegšana tajās ir solīta, pacientiem tiek nodrošināti ļoti nosacīti, attiecīgi ministre domā, ka tur ir saskatāmas ietaupīšanas iespējas.
Kā ziņots, šodien plkst.11 pie Saeimas veselības aprūpes darbinieku protesta akcijā plāno piedalīties aptuveni 2000 iedzīvotāju, bet akcijas izskaņā Centrālajā vēlēšanu komisijā tiks iesniegts ierosinājums par Saeimas atlaišanu.
Akcija tiek rīkota, jo Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.
Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot nākamā gada prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām nākamajā gadā nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.
Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija “Viena diena bez ārstniecības personāla” nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan akcijā piedalījās aptuveni 4000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju, joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi.