“Vinķele un Ērglis ir iemesls, kāpēc mums jābrauc prom!” Gruntmanis pamet Latviju, Viņķele nepaliek atbildi parādā 29
Teksasas universitātes “Southwestern” Medicīnas centra profesors Uģis Gruntmanis nolēmis pamest Latviju, norādot, ka aizbraukšanas iemesls ir veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesora un ārsta Andreja Ērgļa darbības, liecina Gruntmaņa ieraksts sociālajā vietnē “Facebook”.
“Vinķele un Ērglis ir iemesls, kāpēc mums jābrauc prom. Tie ir cilvēki, kas vārdos ir par reformām, bet darbos pret tām,” pauž Gruntmanis.
Viņš tostarp piebilst, ka “bijām pārcēlušies, un cerējām nekad vairs nebraukt prom, taču Vinķele kopā ar Ērgli izdarīja visu, lai tas nenotiktu”.
Gruntmaņa ieskatā, Veselības ministrijas rīkotajos konkursos apstiprināja tādus, par kuriem ir aizdomas par korupciju un ministrijas ierēdņus par atalgojumu 8000 eiro mēnesī, kamēr pašam Gruntmanis tā arī neizdevās tikt izraudzītam. “Līdz beidzot, kad viss Endokrinoloģijas centra kolektīvs uzrakstīja atbalsta vēstuli, konkursu vienkārši slēdza,” atklāj Gruntmanis.
“Ministrei ir vienalga, ka viens ārsts valsts slimnīcā un universitatē nopelna 280 000 eiro gadā, kamēr liela daļa jaunāko ārstu iztiek ar 1000 eiro mēnesī,” izteicās Gruntmanis.
Tāpat viņš norādījis, ka ministre mērķtiecīgi neiesaista Diasporas ārstu organizāciju nevienā jautājumā, pat tajos, kas skar diasporu.
“Uzskatu, ka tā nedrīkst strādāt – viņas darbību dēļ tik daudz mediķi neatgriezīsies akadēmiskā medicinā un nepretendēs uz amatiem,” pauda Gruntmanis. Tāpat, Gruntmaņa ieskatā, Diasporas likums tiek ieviests pārāk lēnu.
Jau iepriekš Gruntmanis un Viņķele vairākkārtīgi pauduši savstarpējās domstarpības sociālajā vietnē “Twitter”.
Viņķele savā oficiālajā blogā “vinkele.lv” pauda, ka, esot ministres amatā, ar Gruntmani kopš viņa ierašanās Latvijā 2019.gada vasarā ir tikusies divas reizes un vēl divas reizes – runājusi nozares pasākumos. Tāpat 2019.gada jūlijā uzaicināja Gruntmani uz sarunu Veselības ministrijā, lai uzklausītu viņa plānus pēc atgriešanās Latvijā.
Viņa norādīja, ka Gruntmanis ministri informēja par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nodokļu politikas ieteikumiem Latvijai, parunāja par slimnīcu tīklu un farmācijas un citiem nozares jautājumiem. Tobrīd Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) bija vakanta viena valdes locekļa vieta, jo amatu bija atstājis uz laiku ieceltais pienākumu izpildītājs.
Viņķele sacīja, ka pēc sarunas ar Veselības ministrijas valsts sekretāri, kura ir valsts kapitāldaļu turētāja šajā valsts kapitālsabiedrībā, nolēma vakanci piedāvāt Gruntmanim, atbilstoši likumam, paredzot, ka kapitāldaļu turētājs uz laiku līdz vienam gadam var iecelt valdes locekļa pienākumu izpildītāju.
“RAKUS ir lielākā Latvijas slimnīca ar sarežģītu daudzprofilu struktūru, vairāk kā 100 miljonu eiro gada budžetu, studentu apmācību un zinātnisko darbu. Valdes loceklis veselības aprūpes jautājumos tobrīd bija akūti nepieciešams.
Gruntmanim šķita ļoti piemērots kandidāts tik lielai un Latvijas veselības aprūpes sistēmā nozīmīgai slimnīcai, ņemot vērā viņa paša stāstīto par pieredzi ASV universitāšu slimnīcā,” sacīja veselības ministre.
Pēc ministres teiktā, Gruntmanis lūdza laiku pārdomām, ka arī ieteikumu parunāt ar kādu no universitāšu slimnīcu valdes vadītājiem, lai gūtu priekšstatu par valdes darbu. Viņķele ieteica sarunu ar RAKUS valdes priekšsēdētāju Imantu Paeglīti un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Valtu Ābolu.
Ar Gruntmani otro reizi klātienē satika pēc dažām nedēļām. Kā stāstīja Viņķele, viņš ministri informēja, ka nav ieinteresēts pieņemt piedāvājumu strādāt RAKUS valdē un minēja vairākus iemeslus kā “neesmu saskatījis dzirksteli RAKUS valdes priekšsēdētāja acīs”, “neesmu guvis pārliecību, ka citi valdes locekļi vēlas pārmaiņas, kas varētu būt pārāk grūti”, “nevēlos strādāt pilna laika darbu, jo man ir padomā turpināt projektus ASV” un “labāk vēlos būt Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcas (PSKUS) padomē”.
Viņķele stāstīja, ka bija lūgusi Gruntmani novērtēt to, ka darbs RAKUS valdē dotu iespēju papildināt papildināt pašam savu CV ar lielas slimnīcas vadības pieredzi, kuras viņam vēl nebija, kā arī iespēja apliecināt un uzsākt vērienīgās reformas, par kurām viņš bija stāstījis.
Tāpat viņam norādīja, ka Stradiņa slimnīcas padomes kandidāti atlasi veiks profesionāla personāla atlases kompānija (“Amrop”) un ministre nekādā veidā nevarēs un arī nedrīkstēs ietekmēt atlases un konkursa norisi un rezultātus par labu viņam vai kādam citam kandidātam.
Gruntmanis ministrei esot atbildējis, ka to apzinoties un esot gatavs piedalīties konkursā. Viņu interesējot specifiski tikai Stradiņa slimnīca.
Kā stāstīja Viņķele, konkurss uz Stradiņa slimnīcas padomi tika izsludināts, spēcīgu kandidātu interese bija liela, tos vērtēja konkursa komisija un atlases rezultātus veselības ministre uzzināja pēc tam, kad tā tika veikta. Visu triju slimnīcu padomēs konkursa komisija raudzījās tieši starptautiskas pieredzes slimnīcu vadībā. Tādēļ arī konkurss bija starptautisks, un padome atlasīja speciālistus no Baltijas valstīm, kā arī Somijas ar liela uzņēmuma vadības pieredzi kā vienu no galvenajiem kvalifikācijas kritērijiem.
Viņa sacīja, ka tika izsludināts arī konkurss uz Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu, jo tajā ilgstoši bija strādājusi pienākumu izpildītāja. “Arī šajā konkursā saskaņā ar likumu ministrei ir aizliegts ietekmēt vai noteikt atlases un vērtējuma procesu. Arī šajā konkursā viena no būtiskākajām pretendenta kvalifikācijas prasībām bija liela uzņēmuma vadības pieredze.
Konkurence uz šo darbu kandidātu skaita ziņā bija mazāka nekā uz padomi, un kandidātu rezultāti bija samērā tuvi,” skaidroja politiķe.
“Gruntmanis, komentējot konkursu ir uzsvēris, ka ierēdņi likuši viņam apliecināt prasmi sarunāties angliski un tas bijis nejēdzīgi un pazemojoši. Konkursa komisijas locekļi, savukārt, atceras, ka viņi Gruntmanim īpaši uzsvēruši, ka likumā ir noteikta prasība konkursa komisijai pārliecināties par pretendenta svešvalodas zināšanām un pat atvainojušies, ka viņiem ir jāpārliecinās par Gruntmaņa izcilajām angļu valodas zināšanām,” atklāja ministre.
Viņķele pauda, ka Gruntmanis abos konkursos – gan uz Stradiņa slimnīcas valdi, gan padomi, tika atlasīts uz pēdējo kārtu, līdz ar to viņa kandidatūra tika augsti novērtēta un netika “atstumta”. Informācija, tieši kādos aspektos Gruntmanis atpalika no konkursa uzvarētājiem, ir pieejama komisijai un pretendentam, ja vien viņš to vēlētos noskaidrot. Pēc ministres stāstītā, Gruntmanis iespēju uzzināt savu vērtējumu izmantoja, un līdz ar to ir labi informēts par komisijas novērtējumu konkrētām nolikumā prasītajām pieredzēm un prasmēm.
Viņa sacīja, ka Gruntmanim šķiet, ka Stradiņa slimnīcas Endokrinoloģijas centra vadītāja amata vietu jaunais valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš ir likvidējis, lai tikai neieceltu tajā Gruntmani.
Taču Endokrinoloģijas centra vadītāja štata vietu likvidēja 2020.gada 9.februārī, pirms Muciņa stāšanās amatā.
“Savā darbā Veselības ministrijā es esmu virzījusi valdībā būtiskus jautājumus, kuri atvieglo prasības diasporā esošajiem mediķiem, kuri vēlas pārcelties uz Latviju, varētu te turpināt savu profesionālo darbu.
Novērtēju Gruntmaņa iniciatīvas un darbu, šo jautājumu aktualizēšanā un risinājumu meklēšanā. Es esmu par pasaules pieredzi Latvijā, taču vienlaikus par sava darba principu uzskatu stingri ievērot likumu, kurš aizliedz ministram politiski ietekmēt konkursu gaitu un rezultātus.
Neuzskatu par iespējamu atgriezties pie prakses, ka amatiem, kuros kandidāti jāizrauga konkursā, tos izvēlas pēc “pareizo” cilvēku principa,” sacīja ministre.
