“Viņķele sapņo saldus sapnīšus, bet Pavļuts kustas kā dzīvsudrabs!” Egila Līcīša feļetons 20
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ievērojami publicisti raksturo situāciju valstī rūgtenā tonī un skābu seju – kā smagu pārbaudījumu visai sabiedrībai, kad cilvēki pašlaik skaitot pēdējos centus. Daudzi uzņēmumi atrodas mākslīgā komā, uzturot dzīvību, pievienoti valsts budžeta elpināmiem aparātiem un ar uzmundrinošām injekcijām.
Par spīti tam, par bēdubrāļiem nepaliekam, un optimisms tautā pamazām atgriežas. Tas saistīts ar rokādi veselības ministra postenī. Savu laiku nokalpojušo, ar tūkstoš siltiem pateicības vēlējumiem no amatvietas izvadīto Ilzi Viņķeli nomainījis jaunāka gadagājuma modelis, partijas kolēģis Daniels Pavļuts.
Arī dr. Zatlers atzīmēja, ka Viņķele pēdējā laikā izskatījusies stipri sagurusi, dzīves sagrauzta sieva, it kā Ilzei būtu iestājusies nopietna personiskā krīze. Tagad eksministre īsina laiku pelnītā atpūtā dzimtajā Rēzeknē, nodota apārstēšanā tētim dr. Vidiņam un sapņo saldus sapnīšus par atgriešanos aktīvajā politikā.
Savukārt Daniels, saņēmis norīkojumu, ieradies darbavietā dzirkstošs un putojošs, kā būtu dopingojies. Iepazinies ar esošajiem un vēl priekšā stāvošajiem grūtumiem pilsoņu masveida potēšanā, Pavļuts nedēļas laikā paguvis pagriezt iepriekš kā ledū iesalušo un neizkustināmo viedokli attiecībā uz priekšteci – kustības “Par” dibinātāju, krustmāti un granddāmu Viņķeli – par 180 grādiem.
No “izcilības veselības ministres amatvietā” līdz tam, ka premjeram tomēr bijušas pilnas tiesības pieprasīt Viņķeles demisiju. Tagad Pavļuts kustas kā dzīvsudrabs – kā savulaik aktīvi cīnīdamies par ebreju tiesībām saņemt kompensāciju – un martā ieslēgšot pilnu jaudu, vakcinējot iedzīvotāju miljonus.
Kamēr dzīvojam janvārī, vīruss lavās iekšā Latvijā pa slepenām ejām un izlien kā no pazemes, bojādams statistiku par inficētiem un uz slimnīcām aizvestiem. Tā kā aplipināto skaits nekrītas, izgaist arī pārējo valdības locekļu enerģija un apņēmība iet sīvā cīņā pret kovidu. Noklusušas bravūrīgās runas par to, ka naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis.
Liekas, premjers ar ministriem apvainojušies uz iedzīvotājiem kā totāli nepateicīgiem radījumiem par politiķu spējām sagādāt finansiālo nodrošinājumu. Milzīgs līdzekļu daudzums – 10 miljardi eiro – kā Eirosavienības septiņgades budžets un atveseļošanās fonda nauda steidz šurp pa zaļo koridoru.
Šim finansējumam jāpieplusē ievākums no nedisciplinētajiem pilsoņiem, kurus apliek ar bargām, pat 2000 eiro sodanaudām par epidemioloģisko noteikumu neievērošanu komandantstundas un izņēmuma situācijas apstākļos.
Lai gūst labu mācību par mājsēdes ignorēšanu! Kad neskaitāmi tūkstoši administratīvi sodīto likumpārkāpēju samaksās ragā, valsts makā sīkiem izdevumiem ieripos papildu miljards! Faktiski nauda kāps iekšā Latvijas mājā pa visiem logiem, nāks iekšā pa durvīm un ievelsies pat pa skursteni! Uz vienu ES kontā iemaksāto eirīti Latvijā atgriezīsies 3,6 eiro!
Bet katrs grasis, ko saņemsim, ir rokā rūpīgi apgrozāms un uz zoba pārbaudāms – pirms lemt par saprātīgu skanošā ieguldīšanu. Jau politikas profesore Kalniete, būdama ar labu atmiņu apveltīta, aizrādījusi, ka atjaunošanās fonda naudas saņēmumu nevajag pārvērst par “kampšanas orģijām”. Citi ekonomikas gudrinieki izteikušies, cik svarīgi naudu neizdot neefektīvos projektos un lai ieguldījumi nepiedzīvo bēdīgi slaveno G-24 kredītu sūro likteni, no kuriem neviens neatgriezās bankās pat ne kā gliemežvāku vampum virtenes.
Tādēļ valdība pastāvīgi domā par Latvijas tālākajiem plāniem un uzdevumiem. ES līdzekļi lielā mērā iezīmēti zaļināšanai – lai mūsu planēta globālā sasilšanā nepārvērstos par kosmosā lidojošu neapdzīvotu izdedžu kaudzi. Zaļais kurss nozīmē ēku renovēšanu vai dzelzceļa satiksmes artērijas ierīkošanu uz Eiropu.
Rīgā plāno stāvparku būvi, lai pilsētas viesi iebraukdami novieto auto un iesvempjas velosipēdam seglos, un dīzeļdzinēja autobusu nomaiņu pret elektropiedziņas un ūdeņraža publisko transportu. No bagātā Eiropas onkuļa naudām jāfinansē pasākumi veselības drošības politikā un jāinvestē valsts digitalizācijā.
Veseļošanās fonda atlikums jāizdala darbā izdegušajiem, kādiem nenoskārstiem luksusa mantu iepirkumiem ministriju vajadzībām, “vai eksistē dzīve pēc CoV-2” pētījumiem, literatūras un mākslas atbalstam.
Uzzinot par finansiālās palīdzības mērogu, nelūgtajam viesim vīrusam vajadzētu paķert naģeni no vadža un panikā laisties lapās. Tad, lai cik briesmīgi būtu klājies un cik šausmīgas lietas piedzīvotas, notikušo pandēmiju nākamgad, draugu lokā sēžot, atcerēsimies ar azartisku jautrību.
