Viņķele: Premjers veselības aprūpei spītīgi saka: “Rekur, jums, mīļie, 10 eiro, neko sev neatsakiet!” 48
Arī veselības nozares darbinieku profesionālās organizācijas un to biedri ir apņēmības pilni protestēt un pievienoties skolotāju protesta gājienam aprīlī, sacīja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. Viņa norādīja, ka trūcīgais finansējums pacientu aprūpei un zālēm, kā arī paredzētais niecīgais darba samaksas palielinājums no 1.aprīļa neko nemainīs veselības aprūpes nozarē, kas jau 30 gadus nesaņem pienācīgu finansējumu. “Tas pat nesedz inflāciju un nekādi mūs netuvina kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – un Eiropas vidējam līmenim,” pauda Aizsilniece.
Kā TV24 raidījumā “Kārtības rullis situāciju ilustrēja bijusī veselības ministre, tad “14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22. gads – Eiropas komisijas rekomendācijas Latvijai, runājot par sadaļu “Veselība”, ir tikai viena – “zems publiskais finansējums veselībai un augsti pašu pacientu līdzmaksājumi. Lai arī valdība ierosinājusi reformas veselības aprūpes sistēmā, zemais finansējums no publiskajiem resursiem neļauj uzlabot situāciju.”
Bijusī veselības ministre šo situāciju ilustrē skarbi: “Reformas ne reformas, mēs dzīvojam situācijā, kurā premjers spītīgi jau otro sasaukumu pēc kārtas veselības aprūpei mēģina pateikt: “Rekur, jums, mīļie, 10 eiro, neko sev neatsakiet!”
Arī mediķi pievienosies pedagogu protesta gājienam aprīlī
Līdz ar kopējo situāciju valstī veselības nozares darbinieku profesionālās organizācijas un to biedri esot apņēmības pilni protestēt, kā arī aicināt visu sabiedrību pievienoties cīņā par mūsdienīgu un pieejamu veselības aprūpi ikvienam cilvēkam.
Kā ziņots, ārstniecības personu vidējā darba samaksa no 2023.gada 1.aprīļa tiks palielināta par 120 eiro (bruto). Līdz ar to vidējā darba samaksa ārstiem pieaugs par 6,1%, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – par 10,1%, bet jaunākajam personālam – par 16,1%. Savukārt nozares darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas – atbalsta personālam -, vidējā darba samaksa tiks paaugstināta par 22,76 eiro.
Tāpat jau vēstīts, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome nolēmusi 24.aprīlī rīkot protesta akciju, kā arī sākt trīs dienu visas Latvijas pedagogu streiku. LIZDA nav apmierināta ar to, ka valdība nav pildījusi pedagogiem dotos solījumus, kā arī spēkā esošos normatīvos aktus.
Veselības nozarē noskaņojums ir depresīvs
Nepietiekamā finansējuma un lielās slodzes dēļ visā veselības nozarē noskaņojums ir diezgan depresīvs, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule. Cipule norādīja, ka cilvēki nozarē gaidīja miera iestāšanos pēc pandēmijas. Taču pašlaik redzams, ka esošās problēmas netiks atrisinātas. “Kopējā sajūta nav patīkama,” teica Cipule.
Viņa atgādināja, ka pandēmijas laikā mediķiem bija jāveic pārcilvēcisks darbs, taču pašlaik ir skaidrs, ka Covid-19 ietekme joprojām ir jūtama, piemēram, NMPD palielinājies izsaukumu skaits, slodze jūtama veselības sistēmas kopumā. Viņa norādīja, ka veselības sistēmas noslodze palielinājusies arī citās Eiropas valstīs.
Cipule prognozēja, ka vasarā būs jāsaskaras ar lielām problēmām, palielināsies mediķu skaits, kuri dodas prom no nozares, piemēram, dosies strādāt uz ārvalstīm, vai vienkārši “paņems pauzi”.
Pārsvarā cilvēki, kuri pameta NMPD, to darīja nepietiekama atalgojuma, izdegšanas dēļ. Tāpat NMPD darbiniekiem vairāk tiek novērotas veselības problēmas, kas, visticamāk, radušas arī lielās slodzes dēļ pandēmijas laikā, skaidroja Cipule.
