Viņķele optimistiska par koalīcijas atbalstu pensijas vecuma paaugstināšanai no 2014.gada 0
Viņķele otrdien pirms valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka lēmums paaugstināt pensijas vecumu no 2014., nevis 2016.gada nenesīs tūlītēju būtisku ietaupījumu, bet 10‒15 gadu laikā tam būs pietiekami būtisks efekts, jo pašlaik, pieaugot pensionāru skaitam un samazinoties dzimstībai, sociālā budžeta tēriņi pieaug arvien straujāk.
“Pensiju sistēma ir ilgtermiņa sistēma, un mums jau pašlaik ir jādomā par to, kā būs pēc 40 gadiem,” uzsvēra ministre.
Pensijas vecuma paaugstināšana notiks pakāpeniski – 2014. un 2015.gada 1.janvārī paaugstinot par trim mēnešiem, bet no 2016.gada ik gadu to paaugstinot par pusgadu, līdz 2020.gadā tiek sasniegts 65 gadu vecums.
Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, tas skars apmēram 50 tūkstošus cilvēku, kas dzimuši 1952.‒1957.gadā.
Viņķele norādīja, ka galvenais LM uzdevums līdz ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu būs noturēt darba tirgū pirmspensijas vecuma cilvēkus. LM sadarbībā ar citām ministrijām pašlaik strādā pie nodarbinātības pamatnostādnēm, kurās cilvēkiem pirmspensijas vecumā tikšot pievērsta īpaša uzmanība.
LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme pastāstīja, ka ministrijas rīcībā pašlaik ir resursi nodarbinātības veicināšanai, bet tie ir “diezgan izkliedēti”. Šo finansējumu plānots koncentrēt un izmantot efektīvāk.
Piemēram, sarunās ar lielajiem valsts uzņēmumiem LM cer panākt, ka darbiniekiem, kas konkrētā vecumā vairs nevar pildīt iepriekšējos pienākumus, tomēr tiek saglabāta darbavieta uzņēmumā, piedāvājot citu amatu.
Ministrija arī “klauvēs pie to strādājošo sirdsapziņas”, kuri nodokļus maksā tikai no minimālās algas un pārējo saņem aploksnē, sakot, ka vienalga pensiju nesaņems.
“Tie, kas oficiāli saņem tikai 200 latu mēnesī, sevi apdala. Pensionēšanās vecuma paaugstināšana dos šiem cilvēkiem, kas ilgstoši atradušies ēnu ekonomikā, iespēju vēl iegūt jaunu kapitālu, maksājot nodokļus,” teica LM valsts sekretāre.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien lems par izmaiņām iepriekš apstiprinātajā koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, kas skar arī termiņu, no kura Latvijā paaugstinās pensionēšanās vecumu.
Valdības komiteja pirms nedēļas atbalstīja koncepciju, tostarp pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada. Taču Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē 24.februārī netika panākta vienota nostāja par laiku, kad Latvijā paaugstināt pensionēšanās vecumu.
Tomēr, par spīti arodbiedrību iebildumiem, Labklājības ministrija savus plānus nemainīs un virzīs uz priekšu priekšlikumu par pensionēšanās vecuma palielināšanu no 2014.gada.
Iepriekšējā valdība bija atbalstījusi koncepciju, ka pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek celts no 2016.gada, kam bija piekrituši arī sociālie partneri ‒ arodbiedrības un pensionāri, kuri šo priekšlikumu jau uzskatīja par kompromisu. Darba devēji savukārt uzskata, ka pensionēšanās vecums ir jāpaaugstina vēl ātrāk ‒ jau nākamajā gadā.
Koncepcija paredz, ka pašreizējais pensionēšanās vecums 62 gadi tiks paaugstināts pakāpeniski, proti, 2014.gadā un 2015.gada 1.janvārī paaugstinot par trim mēnešiem, bet no 2016.gada ik gadu to paaugstinot par pusgadu, līdz 2020.gadā tiek sasniegts 65 gadu vecums.
Izmaiņas koncepcijā arī paredz, ka vienlaikus ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tiek celts pensionēšanās vecums priekšlaicīgajām pensijām ‒ 2014. un 2015.gadā paaugstinot par trim mēnešiem, bet no 2016.gada ik gadu to paaugstinot par pusgadu, līdz 2020.gadā tiek sasniegts 63 gadu vecums, kā arī paredzot noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.
Attiecībā uz minimālo apdrošināšanas stāžu noteikts, ka līdz ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada no minētā datuma tiek palielināts arī tiesību uz valsts vecuma pensiju iegūšanai nepieciešamais minimālais apdrošināšanas stāžs no 10 līdz 15 gadiem, bet no 2020.gada – līdz 20 gadiem.
Koncepcija paredz izdienas pensiju piešķiršanai nepieciešamā vecuma paaugstināšanu, paredzot izstrādāt vienotu izdienas pensiju likumu, kurā tostarp noteiktu pakāpeniski no 2014.gada paaugstināt izdienas pensijas vecumu un pārskatīt izdienas pensijas stāžu, nepieļaujot izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu.
Koncepcija sociālās sistēmas ilgtspējai arī paredz noteikt termiņu – 2014.gadu, kurā pārstrukturizējams piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avots no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.
