Viņķele liks visiem maksāt 5
Veselības ministres Ilzes Viņķeles (“Attīstībai/Par”) valdībai piedāvātie priekšlikumi izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā nav noraidīti, bet par tiem, kā sacīja premjers Krišjānis Kariņš, tiek atklātas publiskās debates.
Veselības ministre centās pārliecināt ministrus, ka ar veselības aprūpes finansēšanas modeļa pārskatīšanu nevajadzētu kavēties. Viņķele uzskata, ka ir jāpaplašina to personu loks, kuras ir pakļautas obligātajai veselības apdrošināšanai, un arī tām būtu jāmaksā 1% sociālās apdrošināšanas iemaksu.
Ministres piedāvājums valdībai
Veselības aprūpes finansēšanas likums tika pieņemts 2017. gada nogalē, un tajā iekļāva divu tā saukto medicīnas pakalpojumu grozu principu – neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek nodrošināta visiem neatkarīgi no tā, vai ir maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet pie pilnā jeb daudz plašākā groza tiek tikai tie, kuri ir maksājuši pieminētās iemaksas, kā arī 21 iedzīvotāju grupa, kuru apdrošinājusi valsts.
Jau 2017. gadā tika par vienu procentpunktu palielinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un nauda novirzīta veselības aprūpes finansēšanai.
Šim modelim bija jāstājas spēkā no 2019. gada 1. janvāra, bet tas nenotika datu bāzu nepilnību dēļ, tāpēc Saeima jauninājuma ieviešanu atlika uz pusgadu – līdz 1. jūlijam.
Viņķele ministriem skaidroja, ka valstī ir virkne darba ņēmēju, kuri arī iemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet par kuriem šīs iemaksas netiek veiktas vispārējā režīmā.
Tie ir autoratlīdzību saņēmēji, patentmaksas maksātāji, sezonas laukstrādnieki, pašnodarbinātie, kuru ienākumi nesasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu minimālo apmēru. Viņķele uzskata, ka šāds dalījums, kas paredz atšķirīgu pieeju veselības apdrošināšanai, nav uzskatāms par objektīvu un samērīgu. Veselības apdrošināšanai nav pakļauti arī mikrouzņēmumu darbinieki, kā arī tie cilvēki, kas veic saimniecisko darbību, bet nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Veselības ministre nāca klajā ar priekšlikumu valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pakļaut visus valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējus, par vienu procentpunktu palielinot šīs iemaksas arī tiem darba ņēmējiem, par kuriem šīs iemaksas netiek veiktas vispārējā režīmā, kā arī mikrouzņēmumu darbiniekiem. Viņķele piedāvā valsts apdrošināto sarakstā iekļaut arī 3. grupas invalīdus.
Analizējot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datu bāzē iekļautos datus, šobrīd “pamata grozu” varētu saņemt 400 981 persona. Ministre norādīja, ka nākotnē varētu būt ļoti daudz cilvēku, kuriem būtu ierobežota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. To Latvijai norādījusi arī Eiropas Komisija.
Aicina revidēt arī nodokļu maksāšanas režīmus
Veselības aprūpes finansēšanas likumā ietverta iespēja tiem, kas nav maksājuši sociālo nodokli, pievienoties valsts obligātajai veselības apdrošināšanai brīvprātīgi, veicot noteikta apjoma iemaksu. No 2018. gada septembra, kad varēja sākt maksāt šo iemaksu, līdz šim brīdim veselības aprūpes budžets papildināts par 918 377 eiro, bet šogad ministrija bija prognozējusi no brīvprātīgajām iemaksām saņemt 5 510 415 eiro, kas, visticamāk, nav reāli.
Lai ieviestu šos priekšlikumus, ir nepieciešams veikt grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kā arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Mikrouzņēmuma likumā vismaz līdz 1. jūlijam, paredzot pārejas periodu līdz 2020. gada 1. janvārim, norādījusi Veselības ministrija.
Ministru prezidents Kariņš sacīja, ka idejiski viņš nav pret taisnīguma un vienlīdzības ieviešanu un, iespējams, ka “šīs vajadzības varētu apmierināt paātrināti”, tomēr jāņemot vērā, ka valdība grozījumus nodokļu sistēmā ir solījusi ne ātrāk kā 2021. gadā.
Premjerministrs pozitīvi novērtēja to, ka Viņķele atver ministriem acis uz netaisnību veselības aprūpē, bet likuma grozīšanu nevajadzētu veikt atrauti no citiem gaidāmajiem pārkārtojumiem valstī – teritoriālās reformas, skolu skaita samazinājuma utt. Turklāt neesot zināms, vai nākotnē pastāvēs mikrouzņēmumi un citi uzņēmējdarbības veidi, kurus pieminēja veselības ministre. “Šodien nekādus lēmumus nepieņemam, bet publiski atklājam debates par izmaiņām nodokļos,” sacīja Kariņš.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā vienotība”) sacīja, ka nevienā valstī neesot tāda mikrouzņēmuma nodokļa kā Latvijā. “Latvijā tiek menedžēti septiņi nodokļu maksāšanas režīmi, kamēr citās valstīs tikai divi vai trīs,” skaidroja finanšu ministrs. Viņš atgādināja, ka pirms Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšanas bijusi liela diskusija par 1% nodokļa palielinājumu mikrouzņēmumos strādājošajiem un ka pret to kategoriski iebildušas nevalstiskās organizācijas.
Arī Viņķele uzskata, ka nodokļu maksāšanas režīmi ir jārevidē un vaicā: kāpēc to nedarīt tagad?
