“Vīnkalnu” saimnieks Krustpils pusē par plūdiem dzirdējis daudz muļķību 2
“Vīnkalnu” saimnieks Andris Felss Krustpils pagastā pirms divām nedēļām, 2.martā, vēlā vakarstundā atriezās mājās un kopā ar savu līdzbraucēju automašīnā klausījās radio. Tur tika stāstīts, ka pie Zeļķu tilta no krastiem izgājusi Daugava. “Ja ziņa tiek atspoguļota kā fakts un reāli nekā no tā, par ko tiek runāts, dzīvē nav, tā ir sabiedrības dezorientācija,” viņš kritiski novērtēja dzirdēto.
“Pirms pāris gadiem vispār kuriozu piedzīvoju. Stāvu 400 metrus no Zeļķu tilta, skatos – Daugava tukša. Vietām atsevišķi ledus gabali peld. Man mašīnai durvis vaļā, pa radio lasa ziņas, ka pie Zeļķu tilta izveidojies sastrēgums. Gandrīz no smiekliem uz tīruma nomiru. Zvanu pagasta priekšniecei, saku: man tikko stāsta, ka man jau kājas mirkst. Mēģinājām noskaidrot, kas par lietu. Tā arī neviens nesapratām, kur šī informācija tiek ņemta,” atceras A. Felss, kurš iepriekš strādājis pašvaldībā, bet tagad apsaimnieko zemi.
Par pavasara palu draudiem Daugavas krasta apdzīvotajās vietās viņš dzirdot daudz muļķību, visas pat esot grūti komentēt. “Visiem gribas pieminēt Zeļķu tiltu, bet reālais plūdu iemesls tas bija ’80.gados, kad ledus aizsprostu dzina pa Daugavu mākslīgi uz priekšu. Iedzina tiltā, uzkāpa ūdens līdz bezizmēra augstumam, slīka pilsēta. Bet tagad visa ledus grūstīšanās un štopēšanās notiek dažus kilometrus augstāk, netālu no manas dzīvesvietas, bet visi tikai stāsta, ka uzreiz pie tilta,” pauž A. Felss, kura māja atrodas dažu kilometru attālumā no Zeļķiem.
Viņš spriež, ka neko lielu, lai izvairītos no sablīvējumiem, darīt šodien nevarot. Lielākais – cilvēkus apziņot. Viņaprāt, upe pati atrisina savas problēmas. Runāšanas un manevru šodien esot vairāk nekā reālās jēgas. “Neteiktu, ka netiek objektīvi ziņots, bet nevajadzētu ziņot to, kā nav. Tiesa, cilvēku izpratne ir atšķirīga, – kaimiņš ir plūdus pārlaidis, uz krāsns sēdēdams, viņam tas viss liksies pupu mizas, bet, kas ierauga pirmoreiz un nav piedzīvojis, tam tas liekas šausmīgi,” vienlaikus atzina A. Felss.
LVĢMC neveic ziņu analīzi vai auditu
Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) norāda, ka Daugavā – pie Zeļķu tilta un teritorijā starp Pļaviņām un Jēkabpili – jau kopš 21. februāra pārsniegts palienes applūšanas līmenis. Cik draudīgi informācija izskan medijos, speciālisti neanalizē. “Mēs koncentrējamies uz LVĢMC datu apstrādi un situāciju analīzi, lai sabiedrībai varētu sniegt aktuālāko informāciju par situāciju Latvijā. Aktuālo informāciju var iegūt mūsu mājas lapā,” atbild centra sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Pelēķe, piedāvājot salīdzināt upes krasta līnijas vasarā un pavasarī ledus iešanas laikā.
LVĢMC informāciju izmanto ziņu aģentūra LETA, kuras sagatavotās ziņas pamatā dzirdamas radio. “Piemēram, 5. martā bija rakstīts, ka Daugavā pie Zeļķiem pārsniegts bīstami augsts ūdens līmenis, savukārt jau 28.februārī tur bija rakstīts, ka Daugavā pie Zeļķiem pārsniegts palieņu applūšanas līmenis,” citē laika ziņu veidotājs Jānis Trallis, stāstot, ka katrai novērojumu stacijai ir noteikts palieņu applūšanas līmenis un bīstamais jeb plūdu līmenis. Zeļķu stacijā palieņu applūšanas līmenis pagājušajā nedēļā bija pārsniegts par aptuveni diviem metriem, bet tas nenozīmējot, ka applūst mājas vai ceļi, jo vietām ir kaut kas sacelts palieņu pļavās, piemēram, pie Ogres pilsētas un Daugavpils novadā.
Normas, kad upe izkāpj no krastiem, novecojušas?
Skaidrojums par situāciju, kad saduras izpratnes par draudiem pavasara palu laikā, ir Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktoram Tomam Bricim. Līdzīgi kā it viss pasaulē, arī upju gultne, krasti un pat reljefs un vide ap upēm mainās, viņš uzsver. Vairumā gadījumu ziņas par ūdens līmeni, pie kura upe izkāpj no krastiem, sāk applūst pļavas, apsaimniekotas vai apdzīvotas teritorijas, esot ievāktas padomju laikos un novecojušas.
“Tā tas ir ne tikai pie Zeļķiem, bet arī citur, tostarp arī Pļaviņām, kur pie pašreizējās plūdu atzīmes – 11,10 metri virs novērojumu stacijas nulles atzīmes, nekādi plūdi nesākas, par ko pats pārliecinājos pagājušajā piektdienā. Uzbērums upes krastā ir mainīts pēc iepriekšējiem plūdiem, nu jau vairākus gadus ir arī neliels aizsargmūris. Kas par to ir atbildīgs, es neņemos spriest,” saka T. Bricis. Arī pašvaldības neesot naskas uz jaunākās informācijas apkopošanu par applūstošajām teritorijām šajos laikos.
“Neņemos gan spriest, vai pašvaldībām tas būtu jādara, bet skaidrs, ka gan pašvaldības, gan LVĢMC ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā, un šī nu gan ir iestāde, kuras spēkos ir šo lietu sakārtot,” uzskata pazīstamais televīzijas laika ziņu veidotājs.
