Nepietiekami laba, lai mīlētu, pietiekami laba, lai sodītu 0
Līdzīgi tam, kā parasts (ģenitālais) seksuālais kontakts var notikt bez personiskām attiecībām starp partneriem, piemēram, ja mīlējas par naudu, – tā arī mazohistu sesija var būt bezpersoniska, un tad tā līdzinās minētajiem pakalpojumiem. Taču reizēm partneri dzīvo kopā un pat noslēdz laulību, kas no ārienes ne ar ko neatšķiras no laulāto attiecībām. Un tāpat kā citiem pāriem, sekss var būt vai nebūt daļa no kopdzīves.
Jauns pāris, 32 gadus vecais Boriss un 26 gadus vecā Zoja dzīvo vienā dzīvoklī pusotru gadu un kaimiņu acīm ir parasta ģimene. Tikai nedaudzi tuvi draugi zina viņu attiecību būtību. “Boriss ir mans kungs,” stāsta Zoja. “Reizēm viņš man pavēl mīlēties ar kādu no malas. Pēc tam es viņam visu atstāstu.” Zoja uzskata, ka viņu saikne ir daudz spēcīgāka par jebkuru romantisko mīlu. Tajā ir uzticēšanās un pateicība. Mēs labi zinām savas īpašās vajadzības, mēs tās atzīstam un esam pateicīgi tam, kurš prot tās apmierināt.”
Ar seksu vai bez mazohisms ir saistīts ar seksualitāti pašā ķermeniskākajā izpausmē. “Ģimenē bērnu var arī nesodīt fiziski, taču vecāki vai citi pieaugušie atvasei iedveš, ka seksualitāte ir kaut kas, par ko jākaunas, no kā jāvairās; viņš turpina just, ka viņa seksuālie impulsi ir kaut kas tāds, par ko pelnīts sods,” skaidro seksoloģe. Sāpes un pazemojums, ko cilvēks pats izvēlas un ko gūst mazohistiskās attiecībās, kļūst par soda apsteigšanu, tā ir sava veida indulgence, kuru iegūstot, mazohists atļauj sev gūt baudu.
“Var mīlēties vai nemīlēties, taču nedrīkst nenodarboties ar savu seksualitāti,” būtību paspilgtina Irīna Panjokova. “Tā ir neatņemama un svarīga cilvēka personības daļa, tāpēc, to atgrūžot, ir grūti sevi sajust pilnībā.” Mazohistiskās attiecībās cilvēks ļauj savām atgrūstajām personības daļām pievienoties un veidot savu vienoto veselumu, tādējādi izjūtot lielu atvieglojumu, sajūsmu.
Pateicoties pakļautības sajūtai mazohistiskās attiecībās, cilvēkam šķiet, ka no viņa pilnībā tiek noņemta atbildība par savu uzvedību, jūtām un pat par to, kā viņš izskatās. “Man reizēm ir licies, ka esmu nepietiekami laipna vai skaista,” min Jana, “taču, ja esmu nepietiekami laba mīlestībai, tad jebkurā gadījumā esmu pietiekami slikta, lai mani sodītu.”
Avots: psychologies.ru
