Viņiem neizdevās sasniegt neko! Marks Feigins par to, ka Krievija opozīcija ir galēji neveiksmīga 22
“Krievija opozīcija ir galēji neveiksmīga,” tādu viedokli sarunā ar žurnālistu Armandu Puči TV24 speciālizlaidumā pauda Kremļa opozicionārs, tiesību aizstāvis, Youtube kanāla “Feigin Live” izveidotājs Marks Feigins.
Paskaidro nedaudz par demokrātijas augsni, un to, kas Krieviju gaida – it kā.
– Kopumā Krievijas opozīcija ir galēji neveiksmīga.
Viņi sev līdzi aiznesa visus strīdus uz ārzemēm. Tur turpina “risināt attiecības” iekšēji. Viņiem nav nekādas skaidras programmas.
Pastāv maz cerību, ka tieši viņi kļūs par kādu pārmaiņu, Krievijas izmainīšanas mēģinājumu katalizatoru. Tas nesanāca Krievijā, ar lielu varbūtību neizdosies arī ārzemēs.
Krievijas politiskās migrācijas vēsture vispār ir neveiksmīga. Vienīgais veiksmīgais politemigrants bija Ļeņins. Saprotams, ka tas nav labākais piemērs, bet tas ir fakts.
Nedomāju un nesaistu organizētas opozīcijas struktūras, pirmkārt, emigrācijā ar pārmaiņu cerībām.
Domāju, ka notiks uzplaiksnījums, kam nebūs izteiktas politiskas nokrāsas un preferences. Šis sprādziens nesīs sev līdzi pilnīgi jaunus spēkus, kurus mēs šobrīd vēl neredzam. Nav teikts, ka tie būs tiešām vērsti uz demokrātijas veidošanu, Krievijas izmainīšanu tieši šajā virzienā, tas nav garantēts. Tas nav nekādā veidā garantēts.
Neredzam pazīmes, ka šādiem spēkiem būtu kaut mazākā popularitāte Krievijā. Taču pats sabrukuma fakts – kā fizisks process. Tas var radīt lielu sprādzienu, kura rezultātā radās laiks, telpa utt., kā tas ir fizikā. Arī šeit radīsies kas jauns. Iespējams, labāks nekā esošais Krievijas stāvoklis. Šie spēki jāmeklē Krievijas iekšienē nevis ārzemēs.
– Tad politiskā emigrācija ir kā mākslīgs veidojums? Viņi paši ir ilūzijās?
– Gan viens, gan otrs. Bet, pirmkārt, tā ir bezpalīdzība. Viņi veido pretkara komitejas. Esam nonākuši līdz stadijai, kad var sākties kodolkarš.
Varbūt jāveido kara komitejas? Varbūt jārada spēki, kuri, izmantojot situāciju ar spēku gāzīs varu Krievijā?
Šī vara neaizies brīvprātīgi. Tā neaizies ar vēlēšanām vai kādā citā veidā. Šī ilūzija ir jāatstāj uz visiem laikiem. Tas ir otršķirīgi, kas un kā…
Tas taču tiešām ir pienākums, ja paziņo, ka Putinu var gāzt tikai ar spēku. Taču nevar – citādāk nevar. Tas, vismaz, sev ir jāatzīst.
– Ja tāds ceļš, tad tas pats arī ar naudu. Kā nauda tā ir? Fondu, oligarhu? Oligarhu vidū ir nesaskaņas? Kā tas tagad attīstās?
– Tas pagaidām eksistē sevī, iekšienē. Nav nekādas atklātās telpas. Ir kaut kāda nauda, protams, kādi neapmierinātie var sponsorēt atsevišķus projektus.
Piemēram, tos, kuri attīstās Baltijas valstīs, Viļņā. Bet tiem nav perspektīvas, jo naudas nepietiek. Nauda ir ļoti svarīga. Politika un revolūcija nevar sākties bez naudas. Tomēr svarīgs ir vēl kas – jābūt vēlmei pēc šīm pašām pārmaiņām. Jābūt izpratnei, ka tās nenāks tikai ar naudu.
Tā aizstāv sevi tieši bruņotā veidā. Ar represijām, sodīšanu, vardarbību, agresiju. Viņi neizmanto tiem pašiem ārpus Krievijas esošajiem liberāļiem saprotamus rīkus, tāpēc tas ir strupceļš.