“Viņiem ir visas iespējas kļūt vēl labākiem nekā brāļiem Šiciem!” Botam un Plūmei prognozē daudzsološu nākotni 1
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viņiem ir visas iespējas kļūt vēl labākiem nekā brāļiem Šiciem – pēc straujās ielaušanās kamaniņu sporta elitē Mārtiņa Bota un Roberta Plūmes divniekam tiek prognozēta daudzsološa nākotne.
Bērnības draugi
Junioru konkurencē Bots un Plūme ne reizi nebija kāpuši uz pjedestāla (ja neskaita stafetes sacensības), bet pieaugušo līmenī debijas sezonā izcīnīja Eiropas čempionāta bronzu un uzvaru Pasaules kausa posmā. Salīdzinoši Andris un Juris Šici pēc pirmās vietas gāja 16 gadus.
Mārtiņš un Roberts viens otru zina jau no bērnu dienām – abi nāk no Ropažiem, vienu gadu kopā gājuši dārziņā. Roberts kopš 1. klases trenējies volejbolā, pēcāk pamēģinājis arī futbolu, basketbolu, regbiju, sporta dejas, ielu dejas. Sirds palikusi pie kamaniņām, jo 14, 15 gadu vecumā izvērtējis iespējas profesionālajā sportā – kur būs iespēja kāpt pa karjeras kāpnēm.
Sapratis, ka kamaniņās tas ir reālāk, un 8. klasē uzsācis mācības Murjāņu Sporta ģimnāzijā. Viņš pasauca uz kamaniņu sporta treniņiem Mārtiņu, kurš arī trenējies volejbolā, ielu dejās. Abi salikti vienā ekipāžā. Pēc netikšanas uz 2016. gada Lillehammeres Jaunatnes olimpiskajām spēlēm ekipāža uz sezonu pašķīrusies.
“Divnieks ar to ir specifisks un interesants – ir sportisti, kam jau sākumā viss iet no rokas, bet citiem vairāk jāpastrādā, nepieciešama pacietība. Mums bija otrais gadījums, kad vajadzēja vienam otru sajust,” norāda Roberts Plūme.
Debija Pasaules kausos izdevās pārsteidzoši sekmīga. “Sezona bija laba. Tagad jau emocijas norimušās, neesam pa mākoņiem, lai gan arī sezonas laikā īsti nebijām. Visam pamatā ir smags darbs, vasarā daudz vairāk strādājām, uzlabojām tehniku, un viss salikās kopā labos rezultātos,” teic Mārtiņš Bots.
Viens no atslēgas momentiem bijis tas, ka pēc iepriekšējās sezonas Roberts mērķtiecīgi centies nomest svaru, un jau līdz sagatavošanās posma sākumam paveicis milzu darbu – no 86 uz 73 kilogramiem. Viņš ir apakšējais braucējs, kuram tradicionāli jābūt mazākam, tas ļauj variēt ar izsvarojumiem, un redzams, ka šobrīd kamanas iet ātrāk. Starts no tā nav cietis.
“Interesējos, lasīju un studēju, veselīgi ēdu, un iepatikās. Sapratu, cik tas ir svarīgi profesionālam sportistam. Tagad arī pats visu laiku gatavoju,” atzīst Roberts.
Mārtiņam šī pavasara uzdevums ir tieši pretējs – dabūt svaru klāt: “Cenšos, bet līdz galam neizdodas. Šogad pieiešu tam nopietnāk – jāsabalansē ēdiens, vairāk ogļhidrātu, lai tauki uzkrājas, vasarā tas jāpārvērš muskuļu masā.”
Olimpiskais mērķis
“Laiks rādīs, bet es ticu, ka varam,” vaicāts, vai piekrīt uzskatam, ka var sasniegt brāļu Šicu augstumus, spriež Roberts. “Mērķis šobrīd ir olimpiskās spēles. Pie labas sakritības un liela darba – arī medaļas. Mūsu trumpis ir starts, spēka īpašības un fiziskā sagatavotība, arī jaunības trakums, neatlaidība. Šici mums bijis kā paraugs, cilvēki, uz kuriem jau no pirmās dienas skatījāmies. Viņu pieredze, attieksme pret darbu – daudz ko varam mācīties.”
“Viņi ir jauni un talantīgi sportisti. Pagājušajā sezonā izbrauca pilnu sezonu ar izlasi, startējot Nāciju kausā, iegūstot pieredzi, iepazina virtuvi, un tas deva rezultātu šogad. Jauni, ātri startā, un redzam, ka Latvijas tehnika ir konkurētspējīga,” jauno duetu vērtē Andris Šics.
Juris piebilst, ka brāļiem karjeras sākumposmā, lai gan Latvijā kamaniņu sporta tradīcijas ir senas, tehnikas arsenāls ne tuvu nebija tādā līmenī: “Pirmsākumos viss tika kaut kur pirkts, tad treneris Jānis Liepa sacīja, ka pašiem jāsāk darīt, mēs bijām celmlauži. Es būtu gribējis, lai mums ir tā, kā viņiem tagad – nāc ar savu talantu un ir pasaules līmeņa tehnika.”
Mārtiņš Bots neslēpj, ka šī sezona mainīja skatu uz karjeru – labs grūdiens, lai strādātu vēl cītīgāk un tiktu uz olimpiskajām spēlēm. Tur startēs tikai divas ekipāžas no vienas valsts, Latvijai šobrīd ir pat četras. “Ir pārliecība, ka varam izcīnīt vietu komandā un, kas zina, forši nostartēt arī Pekinā,” viņš saka.
No tā, ka daudzi jau nākamajā sezonā gaidīs turpinājumu un vēl labākus rezultātus, viņi nebaidās – jāizmanto šī enerģija ikdienas treniņos. Roberts uzskata, ka psiholoģiski viņi ir spēcīgi: “Visiem ir mandrāža, ar to ir jāstrādā, un man šķiet, ka esam atraduši diezgan veiksmīgus veidus, kā tikt galā.
Sanktmoricā pēc pirmā brauciena bijām līderi un pārsteidzoši mierīgi, pēdējais posms, nolēmām izbaudīt. Siguldā bija lielāks stress, Eiropas čempionāta bronzu vērtēju augstāk, jo tas kotējas augstāk nekā Pasaules kausa posms.”
Pārsteidza sevi un citus
MĀRTIŅŠ BOTS – dzimis 1999. gada 12. maijā
ROBERTS PLŪME – dzimis 2000. gada 6. martā
2020./2021. gada sezonā Eiropas čempionātā Siguldā izcīnīja trešo vietu, uzvarēja Pasaules kausa noslēguma posmā Sanktmoricā. Sezonas kopvērtējumā – astotā vieta. Bronza pasaules U-23 čempionāta ieskaitē.
Liels potenciāls
Atis Strenga, Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents: “Bots un Plūme ir labi puikas, foršs raksturs, treniņos attieksme ideāla. Vēl vajag laiku un pieredzi, lai kā tumsā brauktu.
Nebūtu brīnums, ja viņi Eiropas čempionātā Siguldā uzvarētu, jo Ziemassvētkos treniņos brauca pat ātrāk nekā Šici. Viņiem ir visas iespējas būt tādiem kā brāļiem un vēl labākiem, bet jāskatās, kāda ir tehnika, veselība. Kā Kristeram Aparjodam – viens kritiens un esi ārā no ierindas.”
