“Viņiem ir advokātu aizmugure, par kādu es pat sapņot nevaru!” Darbavieta nelikumīgi sagrauj Baltkrievijas pilsones gadiem veidoto dzīvi Latvijā 338
Aļesja Fedulova ir baltkrieviete, kura pēdējos deviņus gadus dzīvojusi Latvijā. Šeit viņa ieguva augstāko izglītību Stokholmas Ekonomikas augstskolā, kam sekoja maģistra grāds Latvijas Universitātē. Šeit viņa kāpa pa savām karjeras kāpnēm, piecus gadus strādājot SEB bankā dažādos departamentos. Aļesja gaidīja 2024. gada septembri, kad viņa būtu tiesīga saņemt pastāvīgu uzturēšanās atļauju jau uz pieciem gadiem. Viņa bija tikai viena soļa attālumā no dzīvokļa iegādes, domājot par savu nākotni mūsu zemē. Bet sekoja šoks – vienā acumirklī visa dzīve, ko viņa tik mērķtiecīgi šeit būvēja pa vienam ķieģelītim, netaisnīgi sabruka. Kāpēc netaisnīgi? Jo kārtējo reizi apliecinājās – papīrs pāri cilvēkam, neiedziļināšanās lietas būtībā pāri cilvēciskumam.
Trieciens sekoja šī gada 10.aprīlī. Aļesjai, kā Baltkrievijas pilsonei, katru gadu Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē (PMLP) jāiesniedz dokumenti termiņuzturēšanās atļaujas atjaunošanai.
Aļesja stāsta, ka vienmēr ļoti atbildīgi piegājusi dokumentu iesniegšanai PMLP, un pa šiem deviņiem gadiem katru reizi iznākums bijis pozitīvs. Uz to viņa cerēja arī šogad. Taču, Krievijas karš Ukrainā būtiski ietekmējis šo procesu, jo nākušas klāt jaunas prasības, kuras viņa pilnībā izprata un pieņēma.
“Pirmo reizi šo gadu laikā man vajadzēja savākt trīs reizes vairāk dokumentu un paskaidrojumu gan par mani, gan par visu manu ģimeni. Vienu no pieprasītajiem dokumentiem par manu vecāku darbavietu pirms 20 gadiem nebija iespējams iegūt, bet es iesniedzu PMLP rakstiskus paskaidrojumus par visu, ko mēs zinājām.”
Šī gada 10.aprīlī Aļesja bija devusies divu dienu darba komandējumā uz Stokholmu. Atrodoties konferencē, viņa saņēma e-pastu no PMLP ar paziņojumu, ka viņi nepieņem formātu, kādā Aļesja izskaidro situāciju ar pieprasīto dokumentu, tāpēc dokuments netiek pieņemts. Respektīvi – viņi vēlējās, lai skaidrojums būtu uzrakstīts oficiālāk ar Aļesjas parakstu. Bet šajā vietā svarīgi piebilst, ka paziņojums bija informatīva rakstura un ka Aļesjai bija tiesības mēneša laikā situāciju labot.
“Pie pirmās izdevības es zvanīju PMLP, lai noskaidrotu sīkāk, kas tieši noticis. Viņi man paskaidroja, kā rīkoties, lai problēmu novērstu – kādā formātā jāiesniedz paskaidrojums. Tajā brīdī sapratu, ka nekas traks nav noticis, man ir iespēja un laiks visu izlabot. Man nebija nekādu pretenziju pret migrācijas pārvaldi, tā bija daļa no normāla darba procesa. Līdzko es būtu atgriezusies Rīgā, pieprasītais dokuments tiktu izlabots.”
Diemžēl tā nenotika. Viņai netika dota iespēja un laiks sakārtot nepieciešamo, jo, kopš gados jaunā sieviete pabeigusi studijas Latvijā, viņas uzturēšanās atļauja bija piesaistīta darbavietai. Ko tas nozīmē? Ka visi e-pasti, ko Aļesja saņēma no PMLP, tika sūtīti arī SEB personāldaļai.
Neiedziļinoties lietas būtībā, neņemot vērā, ka Aļesjai ir tiesības pārsūdzēt lēmumu un izlabot dokumentu, neuzskatot par vajadzīgu sazināties ar darbinieci, kura visu nostrādāto laiku bijusi ļoti lojāla, pildījusi un darījusi darba pienākumus pēc labākās sirdsapziņas, un pat – pārkāpjot likumu pantus, SEB tajā pašā mirklī, kad saņēma e-pastu no PMLP, Aļesju atlaida no darba.
Tā kā uzturēšanās atļauja bija piesaistīta darbavietai – nav darba, nav uzturēšanās atļaujas. Pēc tam, kad SEB izsūtīja paziņojumu par darba attiecību pārtraukšanu, PMLP nekas neatlika, kā sūtīt Baltkrievijas pilsonei nākamo ziņu, ka no 10.aprīļa Latvijas dokumenti ir anulēti.
Kad runājam un Aļesja stāsta pārdzīvoto, viņas miklās acis pasaka vairāk kā vārdi. Pāris stundu laikā viņa piedzīvoja vienu triecienu pēc otra.
“Iedomājieties to sajūtu, es tikko biju visu noskaidrojusi no PMLP, kā atrisināt situāciju, bet pēc brīža saņemu ziņu, ka esmu atlaista. Un tas viss darba konferences laikā. Uzreiz gāju runāt ar savu tiešo menedžeri, es strādāju Stokholmas komandā. Prasīju, vai viņa ir par to informēta un kas vispār notiek. Viņa neko nezināja… Pēc desmit minūtēm, kad menedžere bija veikusi attiecīgos zvanus, viņa atgriezās pie manis ar vārdiem – ļoti žēl, bet neko nevar darīt, tev nekavējoties jāatdod savs darba dators un nekavējoties jāpamet SEB ēka…
Es nevaru saprast, kā ir iespējams atlaist cilvēku, ar viņu nesazvanoties un visu nepārbaudot. Ja šis zvans no SEB personāldaļas būtu noticis, es atkārtoti būtu sazinājusies ar PMLP un turpinājusi strādāt kā iepriekš. Un kā ir iespējams atlaist jau ar tās pašas dienas datumu – 10.aprīli – ja visa šī situācija norisinājās tikai pusdienlaikā, man pusi dienas pildot savus darba pienākumus, strādājot!”
Menedžere no SEB biroja Rīgā saņēma informāciju, ka viņiem, pamatojoties uz PMLP e-pastu, esot bijis nekavējoties jārīkojas. Aļesju pārņēma šoks.
“Esmu pārliecināta, ka diemžēl neuzmanīgi izlasot informāciju no PMLP, viņi to interpretēja kā tūlītēju aicinājumu rīkoties. Es atkal sazinājos ar migrācijas pārvaldi pēc palīdzības, jo nezināju, ko darīt – biju Zviedrijā bez derīgiem dokumentiem. Migrācijas pārvalde man teica, ka no savas puses informēja, ka ir dots laiks, lai iesniegtu dokumentu pareizā formātā, taču viņi nevar iejaukties situācijā, kad darba devējs izlemj rīkoties nelabvēlīgi pret savu darbinieku. Viņi paskaidroja, ka SEB nebija pienākuma nekavējoties izbeigt manas darba attiecības, bet tā kā tas bija noticis, viņi vairs nevarēja man palīdzēt.”
Sazinoties ar PMLP arī mēs, LA.LV, saņēmām atbildi, ka jautājums par darbavietas rīcību nav viņu kompetencē. Ievērojot personu datu aizsardzību, viņi nesniedza arī plašāku komentāru par Aļesjas situāciju no sava skatupunkta. Vien norādīja, ka “ja persona nevar dabūt dokumentus no savas valsts, tad Pārvaldei jāsniedz detalizēts paskaidrojums, kāpēc tas nav iespējams.”
Turpinot Aļesjas piedzīvoto, viņa atklāj, kādus iespējamos variantus PMLP piedāvāja, atrodoties Zviedrijā bez derīgiem dokumentiem: “Man bija divas iespējas – vērsties Baltkrievijas vēstniecībā Zviedrijā un pieprasīt deportāciju, kas nozīmētu zaudēt jebkādu iespēju atgriezties Rīgā, neatgūstot visas – pa deviņiem gadiem iegūtās mantas, jo pašlaik Baltkrievijā es nevarētu saņemt vīzu, vai otrs variants – mēģināt nelegāli atgriezties Rīgā…”
Viņai nebija vairs, ko zaudēt. Aļesja nolēma riskēt un doties atpakaļ uz Rīgu ar kuģi no Stokholmas uz Tallinu, kas dodas ceļā tikai divas reizes nedēļā. Viņai paveicās, ka tieši nākamajā dienā, 11.aprīlī, kuģim bija reiss. Vēl vairāk viņai paveicās, ka neviens neskenēja viņas dokumentus. Aļesjai tikšana uz Rīgu prasīja divas dienas, ievērojami nevajadzīgus ceļa izdevumus un ievērojamu stresu, pārdzīvojumu par notikušo.
“Šīs divas dienas Stokholmā bija pilnīgs murgs – es biju bez kontaktiem, interneta, dokumentiem. Viss, kas bija jārisina manam darba devējam, man bija jārisina pašai – biļetes, ēdiens, transports uz visiem galamērķiem pilsētā. Man paveicās, ka man bija pietiekami daudz līdzekļu, lai segtu visus šos neparedzētos tēriņus.
Vienīgais, uz ko es cerēju, bija nokļūt Rīgā, paņemt svarīgākās mantas, naudu un uzreiz doties uz Baltkrieviju. Protams, uz robežas man bija problēmas, jo tehniski es jau bez dokumentiem nelegāli izbraucu no ES. Pagāja laiks, kamēr to atrisināju un parakstīju papīru par šo pārkāpumu, bet par laimi, es nokļuvu mājās.”
Kā jau minējām, septembrī Aļesja bija iecerējusi saņemt pastāvīgo uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem. “Notikušais atnesa man finansiāli lielus zaudējumus, bet morāli…,” Aļesjas acīs sariešas asaras. Uzreiz atgriežoties pēc darba komandējuma, viņai bija paredzēts noslēgt hipotekāro kredītu dzīvesvietas iegādei Rīgā. Visu jaunās sievietes dzīvi izjauca viena kļūdaina SEB rīcība.
Papildus tam, ka šī situācija ir klaji netaisnīga un bez empātijas no SEB puses, jau iepriekš minējām, ka notikušais ir arī būtisks likumu pantu pārkāpums.
Aļesja, tiekot atpakaļ uz Rīgu, uzreiz vērsās pēc juridiskas palīdzības. “Ir acīmredzams, ka manā gadījumā tika pārkāpti vairāki likumi. Pirmkārt, PMLP vēstule bija tikai informatīva un nebija juridiski saistoša, tāpēc SEB nebija tiesību uz tās pamata nekavējoties rīkoties. Man tika dots mēnesis laika izlabot dokumenta formātu, bet SEB atņēma man iespēju risināt šo jautājumu.
Otrkārt, SEB uzteica man darbu, pamatojoties uz Darba likuma 115. panta piekto daļu, tomēr šis pamatojums bija kļūdains, jo man bija visas nepieciešamās likumīgās tiesības turpināt darbu. (Red. piezīme – Darba likuma 115. panta piektā daļa nosaka, ka “Darba devējs nekavējoties izbeidz darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, ja darbinieka nodarbināšana atbilstoši likumam ir aizliegta un nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā.)
Treškārt, saskaņā ar manu darba līgumu izrietēja, ka “ja jebkāda iemesla dēļ Darba līguma darbības laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atsakās Darbiniekam pagarināt nodarbinātības termiņu Latvijas Republikā, šis Darba līgums uzskatāms par izbeigtu vienlaikus ar Darbiniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām.” SEB izbeidza manu darba līgumu pirms dokumenta derīguma termiņa beigām, tādējādi pārkāpjot arī savstarpējo līgumu.
Un visam vēl klāt, SEB mani atlaida laikā, kad es biju darba komandējumā, kas arī ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem, ka darbiniekam komandējuma laikā tiek saglabāta darba vieta.”
Likumi ir Aļesjas pusē, bet skaudrā atbilde uz jautājumu, kāpēc jaunā sieviete nevēlas cīnīties par savu taisnību un dzīvi, kuru viņa tik mērķtiecīgi veidoja Latvijā, nemaz nepārsteidz: “Jā, advokāts, izpētot visus dokumentus, komentēja, ka skaidri redzama netaisnība, bet tiesājoties es diemžēl finansiāli zaudētu vairāk nekā iegūtu. Viņš man tā arī teica – SEB ir advokātu un PR aizmugure, par kādu es pat sapņot nevaru, līdz ar to pat nav jēgas neko sākt.”
Kā apgalvo Aļesja, no SEB puses līdz šim brīdim nav sekojis neviens vārds. Aļesja uz to ļoti cerēja, viņa centās sazināties, sūtīja e-pastus, centās noskaidrot, vai pieļauta kāda cilvēciska kļūda, neuzmanība, kurai sekotu vismaz atvainošanās vārdi, jo tā ir cilvēka dzīve, kas tika izpostīta. Cilvēka, kurš ļoti mīlēja savu darbu, bet atpakaļ saņēma pilnīgi neko. Viņa zina, ka SEB pusē ziņas tika saņemtas un izlasītas…
Lai arī uz mūsu jautājumiem SEB pārstāvis lakoniski atbildēja, tiešas atbildes, kāpēc SEB neņēma vērā to, ka Baltkrievijas pilsonei ir dots laiks dokumentu sakārtot, nesekoja. Vēl vairāk, viņi apgalvo, ka ar Aļesju sazinājušies.
SEB pārstāvja komentārs: “SEB ciena un novērtē savus darbiniekus, un daudz uzmanības pievēršam iekļaujošas darba vides veidošanai. Šajā gadījumā esam saņēmuši PMLP lēmumu, ar kuru bijušajai darbiniecei tika atteikta uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā un atņemtas tiesības uz nodarbinātību. Šis lēmums ir spēkā no tā paziņošanas brīža un SEB Global Services biznesa pakalpojumu centra Rīgā pienākums bija bez kavēšanās pārtraukt darba attiecības. Izprotam, ka šī situācija ir radījusi neērtības bijušajai darbiniecei, un esam ar viņu sazinājušies, sniedzot nepieciešamo informāciju.”
SEB norādīja, ka ar Aļesju vairākkārt kontaktējusies viņas tiešā vadītāja, kā arī, ka bijusī darbiniece tikusies klātienē ar SEB pārstāvjiem, ierodoties birojā pēc mantām. Viņi arī esot maija mēnesī sūtījuši e-pastu, atbildot uz Aļesjas ziņu, taču bijusī darbiniece apgalvo pretējo.
“Mana tiešā vadītāja no Stokholmas nebija informēta un īsti zinoša par visu notiekošo. Pēc paziņojuma par atlaišanu es vairākkārt mēģināju sazināties ar Rīgas personālu un personāldaļas darbiniekiem, lai runātu par manu lietu, bet viņi visi mani ignorēja. Turklāt, kad pienāca laiks nodot darba inventāru un saņemt savas personīgās mantas, neviens no manas struktūrvienības nebija klāt. Tā vietā es paņēmu savas mantas apsardzes klātbūtnē bez jebkādām sarunām ar kādu.
Un e-pasta vēstule, kas it kā man nosūtīta maijā, neeksistē. Es vairākas reizes rūpīgi esmu pārbaudījusi savu iesūtni un varu apstiprināt, ka šāda e-pasta nav. Es nesaprotu, kāpēc SEB mēģina izvairīties no atbildības šajā lietā… Es no sirds ceru, ka šī situācija, kas notika ar mani, nevienam citam nekad nebūs jāpiedzīvo,” nosaka Aļesja.
