Monika Zīle: Atlaist Saeimu… Un tālāk?! 30
Nu jau sociālajos tīklos drusciņ pierimusi Saeimā nākamā gada budžeta apstiprināšanas izraisītā negāciju vētra. Deputātu simtniekam veltīja gan izsmalcināti sarkastiskus epitetus, gan tradicionāli prasti apsaukājās. Visu nokrāsu viedokļos dominēja divi jēdzieni – “viņi” un “mēs”: kā divas absolūti nošķirtas grupas un pirmā bezmaz atlidojusi no tāla zvaigznāja. Cauri skaļajām klaigām mēģināja izlauzties dažas lietišķi noskaņotas balsis, mudinot meklēt “viņu” un “mūsu” kopsaikni, taču bez acīmredzamām sekmēm. Atkal sarosījās parlamenta padzīšanas sludinātāji, un nemieru kārie bija gatavi sviest akmeņus Saeimas logos.
Kā jau pierasts, kvēlākie protesta gari maskējās ar segvārdiem. Debašu telpa murdēja, kūpēja un ņudzēja, un raibajā jezgā diemžēl pazuda loģiski un ievērības cienīgi domugraudi. Piemēram, Nacionālā botāniskā dārza (NBD) direktora Andreja Svilāna ieraksts, kuru titulētais biologs nosaucis par veltījumu bļāvējiem: “Atlaist Saeimu… atlaist Saeimu…Nu… Atlaist Saeimu. UN TĀLĀK?! Vienreiz jau atlaida. Un kas bija? Kur ņemsim tās kārtējās 100 svētās mesijas atbrīvotājas un viedās fejas, kas nolaidīsies no debesīm un visu sakārtos?” Viedokļa turpinājumā NBD vadītājs, nenoliedzot politiķu pieļautās kļūdas, mudināja uz argumentētu katras vērtēšanu, jo tikai tas palīdzēs uzlabot demokrātijas kvalitāti un liks valdībai rūpīgāk apsvērt lēmumus.
Kas attiecas uz “mesijām un fejām”, Jēkaba ielas namā netrūkst šo būtņu – pirms vēlēšanām tās mācējušas iedvest savam elektorātam, ka pēc apsēšanās Saeimas deputāta krēslā ikvienam balsi atdevušajam pasniegs gabalu laimes un pārticības pīrāga. Ja tagad rīkojas pretēji un šķēlē pieticīgo vēlētāja rausīti, tad vienkārši jāatceras vecajā anekdotē minētās atšķirības starp līgavu un sievu: laulātā draudzene nekad nesaņem brūtēšanās laikā apsolītos labumus…
Taču, pie nopietnības atgriežoties, jāteic: mūsu vēlētājs lielā mērā pats vainīgs, ka mandātu ieguvušais ļoti ātri aizmirst viņa politiskās takas bruģiera intereses un pat bezkaunīgi ignorē. Bet balsojušais tikai plāta rokas, anonīmi lamājas sociālajos tīklos un secina: kamēr pie mums neieviesīs mažoritāro vēlēšanas sistēmu, Saeimas deputātu atsaukt nav iespējams. Tas gan, tomēr nekas neliedz vēlētājiem pieprasīt konkrētas un pat regulāras atskaites no viņu atbalstītā saraksta Saeimā strādājošajiem deputātiem. Tautas kalpiem ir pienākums šai prasībai pakļauties un, ja kāds censtos izvairīties, pastāv frakcijas disciplīna un sviras politiskā spēka vadībā. Jautāsiet, kāpēc par politiķu lēmumiem sašutušie neizmanto iespēju pievilkt šo deputāta atbildības saitiņu? Domāju, dibināt vēlētāju apvienības vai citus veidojumus saiknei ar konkrētiem politiķiem cilvēkiem traucē negribēšana publiski atzīties simpātijās listei, kuras pārstāvji tagad izrādījušies mandāta necienīgi. Tāpēc daļa balsojušo, jau tūlīt pēc vēlēšanām juzdamās pievilta, uzvedas kā gadījuma pielūdzēja sadzirdīta un vienas nakts sakaros iesaistīta vecava, kura nikni apkaro netikumību, noklusēdama personīgo pieredzi. Vaļas brīdī pamēģiniet atrast kaut dažus par savulaik populāro Zīgerista veidojumu vai nesenajiem Zatlera reformistiem (viņus piedzemdēja 10. Saeimas atlaišana, ja kas…) balsojušos un secināsiet: acīmredzot šo partiju atbalstītāju lielais pulks tagad dzīvo uz citas planētas – starp mums vairs nav neviena paša.
