“Viņi tur tamborē un ada!” Dizains un tehnoloģijas – mācību priekšmets, kura saturs vecākiem rada jautājumus
0
“Manam bērnam skolā ir mācību priekšmets, kura nosaukums ir Dizains un tehnoloģijas, taču saturā nemanu neko no dizaina un tehnoloģijām. Viņi tur tamborē un ada, kaut ko darīja arī ar koku, cik atceros. Šis mūsdienu jauniešiem ir tik noderīgs (pēc nosaukuma) mācību priekšmets, taču realitātē saturs neatbilst “formai”,” tā mums raksta kāda 6.klases skolēna mamma, lūdzot noskaidrot, kāda ir izglītības ekspertu ideja, kas ietverta šajā mācību priekšmetā.
Skolnieka mamma arī vaicā, vai šī mācību priekšmeta saturs varētu būt katra pedagoga interpretācijā?
Lai noskaidrotu atbildi, sazinājāmies ar Valsts izglītības attīstības aģentūras ekspertiem, kuri sniedza izsmeļošu skaidrojumu, ko publicējam turpinājumā.
Mācību priekšmeta “Dizains un tehnoloģijas” ideja ir veidot skolēna izpratni par to, kā top cilvēkiem noderīgi dizaina risinājumi – produkti, pakalpojumi, informācijas un vides risinājumi.
Izstrādājumi top, dizaina procesā ietverot vairākus secīgus darbību soļus.
· Vajadzību un iespēju apzināšana. Lai radītu idejas, skolēns izpēta nepieciešamību pēc konkrēta izstrādājuma, apzinot savas un citu vajadzības. Skolēns apzinās savas spējas un pieejamos resursus (materiāli, tehnoloģijas, instrumenti, laiks), ko patērēs konkrētu darbību veikšanai.
· Ideju meklēšana un risinājuma izvēle. Skolēns iepazīst un praktiski izmanto dažādas ideju radīšanas stratēģijas, apsverot, vai šāds izstrādājums ir nepieciešams, vai tas būs ilgtspējīgs, vai tas būs aktuāls un vai tā izstrāde nepatērēs liekus materiālus, vai tirgū jau ir pieejami šādi vai līdzīgi risinājumi, kā arī izvērtē dažādas izstrādājumā izmantojamo materiālu un tehniku alternatīvas un pa-mato savu izvēli. Skolēns domā par inovatīviem materiāliem un ilgtspējīgu (otrreizēji pārstrādājamu) materiālu izmantošanu.
· Plānošana. Skolēns plāno sava risinājuma izstrādei nepieciešamos resursus un secīgi veicamos darba soļus, apgūst prasmi sekot līdz plānotajam darba izstrādes procesam.
· Izstrāde. Skolēns vispirms vingrinās, attīstot prasmi apstrādāt materiālu konkrētā teh-nikā, pēc tam izstrādā savu radošo darbu patstāvīgi, darbu veicot atbildīgi un ievērojot drošības no-sacījumus,
· Vērtēšana. Skolēns mācās novērtēt savas prasmes darba procesā. Skolēns mācās iz-vērtēt savu dizaina risinājumu pēc skaidri definētiem kritērijiem, agūst prasmi izstrādāt vērtēšanas kritērijus un sniegt klasesbiedriem atgriezenisko saiti par paveikto uzdevumu.
· Testēšana un pilnveide. Atbilstoši iepriekš noteiktām izstrādājuma īpašībām un pare-dzētajai funkcionalitātei skolēns plāno testēšanas procesu, veic to un analizē iegūtos rezultātus, lai noteiktu nepieciešamās izmaiņas, uzlabotu sava darba kvalitāti.
· Ieviešana. Skolēns dažādos veidos prezentē savu izstrādājumu un veikto darba pro-cesu. Mācās aprēķināt produkta cenu.
Līdz ar to – valsts pamatizglītības standartā nav noteikta konkrēta produkta izveide, piemēram, cimdu adīšana, pelītes tamborēšana, māla svilpavnieka pagatavošana vai koka karotes grebšana, bet prasme veikt noteiktos soļus līdz produkta izstrādei un prasme strādāt ar dažādiem materiāliem un izmantot dažādas tehnoloģijas un tehnikas šo priekšmetu izveidē.
Mācību priekšmeta “Dizains un tehnoloģijas” programma veidota tā, lai visi skolēni (gan zēni, gan meitenes) apgūtu plašu materiālu apstrādes loku, gūtu līdzvērtīgas un plašākas prasmes darbā ar dažādiem materiāliem un to apstrādes tehnoloģiju izmantošanu secīgi apgūtu dažādas tehnikas, veicinot izpratni par vienkāršu un kompleksu materiālu apstrādi ar dažādiem rokas un elektriskajiem instrumentiem un ierīcēm.
Tematiskie moduļi, kādos pedagogi īsteno mācību priekšmetu “Dizains un tehnoloģijas” ir “Papīra izstrādājumi”, “Veidošanas materiāli”, “Koks”, “Pārtika”, “Tekstils”, “Kompleksi materiāli”.
Pedagoga loma katra mācību priekšmeta īstenošanā ir būtiska. Turklāt mācību priekšmeta “Dizains un tehnoloģijas” gadījumā pedagogam ir plašas iespējas dažādi plānot darbu mācību priekšmeta apguvē. Pamatizglītības standartā ir definēti sasniedzamie rezultāti beidzot 3., 6., 9, klasi. Līdz ar to pedagogam ir iespēja radoši pieiet mācību priekšmeta īstenošanai. Tas atkarīgs no pedagogam un skolēniem pieejamiem instrumentiem, tehnoloģijām un materiāliem, kā arī, izvēlētajām tehnikām. Turklāt skolotājam arī jāņem vērā konkrētās klases skolēnu spējas un prasmes, kuras var atšķirties arī starp klasēm vienā skolā.
Piemēram, beidzot 3. klasi, lai radītu iecerēto lietu (dizaina risinājumu), skolēnam jāprot darboties ar vienkāršiem rokas instrumentiem (piemēram, lineālu, šķērēm, papīra nazi). Atbilstoši savai iecerei jāmāk izvēlēties un izmantot dažādus materiālus, piemēram, papīru, tekstilmateriālus, veidošanas materiālus, dabas materiālus un pārtikas produktus.
Beidzot 6. klasi, skolēnam jāprot veikt darbības ar vienkāršiem rokas un elektriskajiem instrumentiem, ierīcēm un iekārtām, jāizvēlas piemērotākos materiālus un tehnikas sava dizaina risinājuma izstrādei.
Beidzot 9. klasi, skolēnam jāprot veikt darbības ar rokas un elektriskajiem instrumentiem, ierīcēm, iekārtām un programmvadāmajām ierīcēm darbā ar dažādiem materiāliem. Jāizstrādā projekta darbs kurā tiek apvienotas 2-3 tehnikas, kuras apguvis iepriekšējos izglītības posmos.
Sākumskolas posmā (1.-3. klase) skolēns integrēti šajā mācību priekšmetā apgūst arī datoriku. Vidusskolas kursā skolēns turpina padziļināti attīstīt un pilnveidot pamatizglītībā apgūtās zināšanas un prasmes dizaina risinājumu izstrādē (modes, vides, interjera, produkta, pakalpojuma un digitālā dizaina jomās). Šajā kursā vidusskolēnam ir jāapgūst arī tiešsaistes komunikācijas rīku izmantošana, liela apjoma tekstu strukturēšana, liela apjoma datu apstrāde un vizualizācija informācijas dizaina risinājumu izstrāde, ko iespējams izmantot arī citos kursos.
