“Manhetenas projektu” izspiegoja četri padomju aģenti 0
Amerikāņu vēsturnieki, pētot ASV Federālā izmeklēšanas biroja nesen atslepenotos dokumentus, atklājuši, ka līdz ar trim jau zināmajiem padomju spiegiem, kas darbojās Losalamosas kodolpētniecības laboratorijā, kur tika izstrādāts “Manhetenas projekts”, bija arī ceturtais – Oskars Seborers, kura vārds līdz šim nebija publiskots.
ASV drošībnieki turpina rakt
ASV veica pasaulē pirmo atombumbas izmēģinājumu 1945. gada 16. jūlijā poligonā Ņūmeksikas štatā. Tikai 49 mēnešus vēlāk 1949. gada augustā Padomju Savienība uzspridzināja gandrīz identisku kodolieroci poligonā Vidusāzijā, un Vašingtonas kodolieroču monopols bija beidzies. Kā Maskavai izdevās tik ātri izveidot kodolieroci, ilgu laiku mulsināja ASV zinātniekus, drošībniekus un vēsturniekus.
Jau pirms vairākiem gadu desmitiem tika atmaskoti trīs padomju spiegi. Tagad kļuvis zināms ceturtais Maskavas aģents Oskars Seborers, kurš arī strādāja Losalamosas laboratorijā.
Lai gan pētniecības ēkas slēpa augsti žogi un apkārtni pārraudzīja bruņoti sargi, Seborers un viņa domubiedri pamanījās nodot informāciju par ASV kodolieroci Maskavas aģentiem.
FIB atklāja viņa spiegošanu un bēgšanu, taču šī informācija netika publiskota 70 gadus. Kā atzīmē laikraksts “The New York Times”, ASV drošībnieki no Federālā izmeklēšanas biroja un Centrālās izlūkošanas pārvaldes joprojām apkopo liecības par Seborera veiktajām kodolnoslēpumu zādzībām.
Seborers saņem padomju ordeni
Oskars Seborers dzimis 1921. gadā Ņujorkā no Polijas iebraukušu ebreju ģimenē. Ieguvis inženiertehnisku izglītību Ņujorkas pilsētas koledžā, viņš no 1944. līdz 1946. gadam strādāja Losalamosas kodolpētniecības laboratorijā un iesaistījās padomju spiegu lokā ASV kodolnoslēpumu zagšanā. 1945. gadā Seborers darbojās pētnieku grupā, kas pārraudzīja pirmā kodolsprādziena “seismoloģiskos efektus”.
Seboreram un vairākiem viņa ģimenes locekļiem 1951. gadā izdevās aizbēgt uz Padomju Savienību, kur viņš saņēma militāru apbalvojumu un ar segvārdu Smits nodzīvoja līdz savai nāvei 2015. gadā. Gandrīz 60 Maskavā nodzīvotajos gados Oskars esot pievērsies inženierzinātnēm, bet viņa brālis Stjuarts tulkojis tehniskos tekstus.
Amerikāņu vēsturnieki, kas FIB arhīvā pētījuši viņa dzīves gaitas, atklājuši, ka Seborera bērēs piedalījies arī Krievijas izlūkdienesta darbinieks.
Krievijas izlūkdienesta KGB arhīvā ir informācija, ka “Manhetenas projekta” izspiegošanā ASV darbojušies trīs padomju aģenti, veidojot tā dēvēto “Radinieku grupu”. Trīs šīs grupas locekļi – “Radinieks”, “Krusttēvs” un “Atradums” – bija brāļi. Atslepenotie FIB dokumenti liecina, ka Oskara Seborera segvārds bijis “Atradums”, un tieši viņš esot nodevis Maskavai “atombumbas formulu”.
Pētot atslepenotos FIB arhīvus par ASV Komunistiskās partijas darbību, amerikāņu vēsturnieki atraduši atsauces uz Seboreriem, un kodolpuzles daļas nostājušās savās vietās: Oskars bijis “Atradums”, Stjuarts – “Krusttēvs” un viņu vecākais brālis Makss – “Radinieks”. FIB arhīvā ir vēl neatslepenoti dokumenti par spiegu darbību “Manhetenas projektā”, tāpēc pētniekiem vēl darba būs gana, raksta “NYT”. Maskavā joprojām dzīvojot Seborera vecākais brālis Stjuarts, taču, žurnālistiem zvanot pa viņa katalogā norādīto tālruni, neviens nav atbildējis, atzīmē Izraēlas mediji.
Spiegi palīdz veikt kodolizrāvienu
Hārvarda universitātes aukstā kara vēstures pētnieks Marks Krāmers uzskata, ka atslepenotie arhīvu dokumenti liecina, cik plaša bija “Manhetenas projekta” izspiegošana, kas palīdzēja Krievijai veikt kodolizrāvienu 1949. gadā.
Viņaprāt, spiegu iegūtā informācija palīdzēja Krievijas zinātniekiem izraudzīties pareizo virzienu un izvairīties no sānceļiem.
Pārējo trīs Losalamosas spiegu vārdi ir labi zināmi. Fiziķis Klauss Fuhss tika arestēts jau pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākumā drīz pēc tam, kad Maskava veica pirmo kodolsprādzienu. Viņa liecība noveda pie otra spiega, Deivida Grīnglāsa, aizturēšanas.
Trešā spiega vārds netika publiskots līdz 1995. gadam, kad bijušais Losalamosas laboratorijas fiziķis Teodors Hols jau bija pārcēlies dzīvot uz Britāniju un netika tiesāts par spiegošanu. Ceturtā spiega meklējumos amerikāņu vēsturnieki atklājuši, ka Oskars Seborers 1942. gadā iestājies ASV armijā un nosūtīts uz Oukridžas pētniecības kompleksu Tenesī štatā, kur atradās “Manhetenas projekta” galvenā mītne. 1944. gadā viņš tika pārcelts uz Losalamosas laboratoriju.
1955. gadā FIB uzzināja, ka Seborers aizbēdzis uz Padomju Savienību, bet paturēja šo faktu slepenībā, jo informācija bija iegūta no FIB ziņotājiem ASV Komunistiskās partijas aprindās. Amerikāņu vēsturnieki atzīmē, ka tikai padomju izlūkdienestu arhīvos varētu noskaidrot, vai Seborers darbojies valsts drošības komitejā (KGB) vai militārajā izlūkdienestā (GRU).
