“Viņi noklusēja patiesību”. Bijušais britu premjers neizslēdz otru referendumu par breksitu 0
Lielbritānijas bijušais premjerministrs Deivids Kamerons atvainojies par sašķeltību, ko izraisījis viņa savulaik ierosinātais referendums par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Sestdien publicētā intervijā laikrakstam “The Times” Kamerons atzinis, ka “katru dienu” domājot par breksita referenduma, kuru viņš kā toreizējais Lielbritānijas premjerministrs ierosināja 2016.gadā, un “līdz izmisumam” bažījoties par to, kas notiks tālāk.
“Katru dienu es domāju par to, par referendumu un to, ka mēs zaudējām, un sekām un lietām, ko varēja darīt citādāk, un es līdz izmisumam bažījos par to, kas notiks tālāk,” vaļsirdīgi teicis Kamerons, kurš nākamajā nedēļā klajā laidīs memuārus “For the Record” (“Zināšanai”).
“Es pilnībā negaidīju jūtu spēku, kāds uzvirmoja gan referenduma laikā, gan pēc tā, un man ir patiešām žēl, ka gados pēc tā man ir jāredz valsts, ko es mīlu, ciešam no tādas neskaidrības un sašķeltības” viņš atzina.
Vienlaikus viņš neatkāpās no sava lēmuma rīkot referendumu, sakot, ka tas bija nepieciešams un neizbēgams, jo cilvēkiem bija jādod iespēja paust savu viedokli par britu politikā tik nozīmīgu jautājumu.
Kamerons, kurš atbalsta Lielbritānijas palikšanu ES, no amata atkāpās dienu pēc 2016.gadā notikušā referenduma.
52 gadus vecais politiķis intervijā kritizēja bijušos sabiedrotos Borisu Džonsonu, kurš tagad kļuvis par Lielbritānijas premjeru, un Maiklu Govu, kurš vadīja kampaņu izstāšanās atbalstam.
Kamerons uzstāja, ka kampaņas pirms referenduma laikā viņi “noklusēja patiesību”.
Intervijā viņš neizslēdza iespēju, ka varētu notikt otrs referendums par breksitu.
“Es nesaku, ka tāds būs vai tādam vajadzētu būt. Es tikai saku, ka pašlaik neko nevar izslēgt, jo ir jāatrod veids kā atbloķēt strupceļu,” teicis bijušais britu Konservatīvās partijas līderis.
Lielbritānijas politikā iestājusies paralīze, jo politiķi nespēj vienoties, kā īstenot valsts izstāšanos no ES pēc referenduma, kurā 52% dalībnieku atbalstīja breksitu. Saistībā ar strupceļu pēdējo nedēļu laikā pieaug aicinājumi rīkot jaunu referendumu.
Pašlaik noteikts, ka Lielbritānija no ES izstāsies 31.oktobrī. Džonsons, kurš amatā stājās jūlijā, solījis, ka tas notiks neatkarīgi no tā, vai būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem.
Opozīcijas partijas un ES atbalstošie politiķi valdošajā Konservatīvajā partijā šomēnes kopīgi iesniedza likumprojektu, kas aizliedz bezvienošanās breksitu un uzliek par pienākumu Džonsonam vērsties pie ES ar lūgumu par izstāšanās termiņa pagarinājumu, ja līdz 31.oktobrim neizdodas panākt vienošanos.
Galvenais klupšanas akmens sarunās ar ES ir par Īrijas robežu, kas pēc breksita būs vienīgā Lielbritānijas sauszemes robeža ar bloku. Atvērtā robeža pašlaik nenoliedzami ir saistīta ar trauslo Ziemeļīrijas miera līgumu, tādēļ daudzi iebilst pret stingras robežkontroles atjaunošanu uz šīs robežas.
