“Viņi nodrukāja svešu grāmatu!” Latviešu tulkotājs palīdz Džonatanam Litelam atklāt “uzlabojumus” krievu izdevumā 0
Šogad Krievijas izdevniecībā “Ad Marginem” iznāca Džonata Litela slavenā un daudzkārt godalgotā romāna “Labvēlīgās” atkārtots izdevums, kuru pavadīja skandāls – izrādījās, ka pirmajā tulkojumā uz krievu valodu veikti daudzi īsinājumi.
Kopumā īsinājumu, kas varēja būt gan tikai viena teikuma, gan veselas rindkopas garumā, bija 600, un tos atklāja latviešu tulkotājs Dens Dimiņš (atgādināšu, viņš par šī romāna tulkojumu latviešu valodā saņēma Literatūras gada balvu).
Intervijā interneta žurnālam “Gorky.media” Džonatans Litels atzīst, ka bez Dena nebūtu pat nojautis par īsinājumiem: “[Aleksandrs] Ivanovs (izdevniecības “Ad Marginem” galvenais redaktors – L.K.-Š) apgalvoja, ka ar tulkojumu viss kārtībā, iztulkots ļoti literāri un ļoti atbilstoši krievu tradīcijai. Es viņam uzticējos. Bet pēc tam – tas bija 2016. gadā, – manu grāmatu pārtulkoja latviski.
Mans latviešu tulkotājs, viņu sauc Dens Dimiņš, ir spožs poliglots, viņš runā, nezinu, astoņās, deviņās, varbūt desmit valodās.
Un, kad viņš tulkoja grāmatu, protams, strādāja ar franču oriģinālu, bet skatījās arī angļu, vācu un krievu tulkojumus, lai salīdzinātu un atrastu risinājumus, kurus izmantojuši citi tulkotāji. Pēc dažiem darba mēnešiem viņš man uzrakstīja: “Džonatan, vai tu pats zini, cik fragmentu pazuduši tavā krievu tulkojumā?” Es atbildēju, ka man nav ne jausmas, biju ļoti sarūgtināts un lūdzu, lai atsūta man detaļas.”
Dens aizsūtījis rakstniekam Excel failu ar precīzi atzīmētām izņemtajām vietām, un rakstnieks sadusmojies.
Izdevniecībā vispirms nolieguši, ka īsinājumi izdarīti, taču pēc tabulas pārsūtīšanas bijuši spiesti atzīt, ka tas tiešām noticis. Tā vietā, lai atvainotos, izdevniecības galvenais redaktors paziņojis, ka īsinājumu dēļ romāns kļuvis daudz labāks un kļuvis slavens Krievijā.
“Atbildēju, ka man nav svarīgi, vai esmu pazīstams Krievijā vai ne, jo tā vienkārši vairs nav mana grāmata,” intervijā atceras rakstnieks.
Kad ar izdevniecību beidzies līgums, un Aleksandrs Ivanovs vēlējies to pagarināt, Litels pieprasījis, lai atkārtotajā izdevumā tiktu publicēts viss oriģinālais romāna teksts. Tā redaktūru Džonatans Litels uzticējis Denam Dimiņam: “Viņam es uzticos – kaut arī viņam krievu valoda nav dzimtā, taču viņš uzaudzis PSRS un ir arī viskvalificētākais profesionālis no visiem, kurus es pazīstu.”
Dena aizņemtības dēļ romāna pārizdošana ievilkusies, taču Litels nav bijis mierā, iekams latviešu tulkotājs pēc maketa pārlasīšanas atzinis, ka viss izgrieztais alikts vietā.
“Krievija ir manai sirdij ļoti tuva, un “Labvēlīgo” tulkojums šajā valodā man ļoti svarīgs,” uzsver Džonatans Litels, paužot skumjas sarūgtinājumu, ka viņa lasītājiem Krievijā desmit gadus bijis jāsamierinās ar nepilnīgu romāna tulkojumu.
