Viņi nebija muļķi: atklāj patieso iemeslu, kāpēc ziemeļkorejiešus tik steidzami aizvāca no frontes 64
Ziemeļkorejas armijas vienības Kurskas apgabalā cietušas ievērojamus zaudējumus, galvenokārt novecojušās kaujas taktikas un Krievijas artilērijas atbalsta trūkuma dēļ, ziņo britu laikraksts “The Times”.
Izdevums norāda, ka Ziemeļkorejas karavīri demonstrēja augstu sagatavotības un motivācijas līmeni.
Turklāt lielākā daļa Ziemeļkorejas kontingenta sastāvēja no jauniem un enerģiskiem vīriešiem, kas kontrastēja ar trīs gadus ilgajā karā nogurušajiem Krievijas un Ukrainas karavīriem.
“Arī krievi ir noguruši, tāpat kā mēs; viņi karo galvenokārt ar mobilizētajiem karavīriem. Parasti, kad Krievijas trieciengrupai uzbrūk ar bezpilota lidaparātiem, tā atkāpjas un skrien uz patvērumu. Ziemeļkorejieši turpina virzīties uz priekšu,” žurnālistiem skaidroja Ukrainas Bruņoto spēku 80. desanta triecienbrigādes rotas komandieris kapteinis Nikolajs Strigunovs.
Vēl viens Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs – majors Antons no 95. desanta triecienbrigādes – pastāstīja, ka Ziemeļkorejas vienības stundām ilgi neatlaidīgi uzbrukušas Ukrainas aizsardzības pozīcijām, demonstrējot precizitāti un operativitāti kaujas laukā.
Pēc viņa vārdiem, Ziemeļkorejas karavīri šāva precīzi, pārvietojās ātri, sniedza palīdzību ievainotajiem un atteicās padoties pat pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka viņi ir zaudējuši kauju.
Antons uzsvēra, ka tajā situācijā Ukrainas Bruņotajiem spēkiem nāca par labu tas, ka korejiešiem nebija Krievijas artilērijas, triecienbezpilota lidaparātu un tanku atbalsta, kas būtiski vājināja viņu uzbrukuma potenciālu.
Savukārt Ukrainas Bruņoto spēku 80. desantnieku brigādes kapteinis Beļajevs atklāja, ka viena bezpilota lidaparāta uzbrukuma laikā tika nogalināti vismaz 40 Ziemeļkorejas armijas karavīri.
Ar vienu triecienu tik daudz nogalināto ir ievērojams zaudējums, kas būtiski ietekmē pretinieka kaujas spējas un morāli.
Pēc viņa teiktā, Ziemeļkorejas spēki nebija traki vai stulbi – viņi vienkārši paļāvās uz novecojušu kaujas taktiku, kas neņēma vērā mūsdienu realitāti, īpaši izlūkošanas un triecienbezpilota lidaparātu klātbūtni.
Korejieši pārvietojās veseliem bataljoniem ciešā formējumā, lai gan ukraiņi un krievi jau sen bija sapratuši, ka šādas lielas kājnieku grupas ir viegli pamanāmas ar bezpilota lidaparātiem un mūsdienu kaujas apstākļos kļūst par viegliem mērķiem. Šī iemesla dēļ viņu zaudējumi bija īpaši smagi.
Galu galā, saprotot situācijas realitāti, Ziemeļkorejas vienības pēkšņi pazuda no kaujas lauka.
“Pēc brīža viņi saprata, ka šis karš nav tāds, kā viņiem bija stāstīts, un kaut kur pazuda. Mēs vairs neredzam viņus kaujas laukā. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, viņi no šejienes tika aizvesti pavisam prom, un uz ļoti ilgu laiku,” norādīja kapteinis Beļajevs.
