“Viņi nāk, lai rosinātu mītiņu, radikalizētu situāciju,” Gruzijas parlamenta deputāts kritizē Baltijas un Ziemeļvalstu plānoto vizīti 97
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže kopā ar Igaunijas ārlietu ministru Margusu Cahknu, Islandes ārlietu ministri Tordīsu Kolbrūnu Reikfordu Gilfadotiru un Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi trešdien, 15.maijā, darba vizītē apmeklēs Gruziju, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministri kopīgi tiksies ar Gruzijas prezidenti Salomi Zurabišvili, Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Šalvu Papuašvili, Gruzijas ārlietu ministru Iļju Darčiašvili, kā arī parlamenta opozīcijas partiju pārstāvjiem. Darba vizītē plānotas tikšanās arī ar Gruzijas valdības un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Vizītes laikā tiks pārrunāti aktuālie notikumi Gruzijā, tostarp Gruzijas parlamentā virzītais likumprojekts “Par ārvalstu ietekmes caurskatāmību”. Amatpersonas apspriedīs Gruzijas reformu procesu saistībā ar tās integrācijas Eiropas Savienībā gaitu, kas izriet no Gruzijas kā Eiropas Savienības kandidātvalsts saistībām, kā arī noturības stiprināšanu pret Krievijas radīto apdraudējumu.
Kā ziņots, Baltijas valstis un Ziemeļvalstis norāda, ka Gruzijas parlamentā virzītais “ārvalstu aģentu” likums nav savienojams ar Eiropas normām un vērtībām.
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, Baltijas valstis un Ziemeļvalstis kopīgā paziņojumā norāda, ka tās ir atbalstījušas Gruzijas demokrātisko un ekonomisko attīstību jau kopš tās neatkarības atjaunošanas.
Valstis akcentē, ka pērn decembrī piešķirot Gruzijai Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu, ES parādīja, ka atbalsta Gruzijas tautas centienus. Gruzijai tika skaidri iezīmēts ceļš, lai uzsāktu iestāšanās sarunas un vēlāk arī iestātos ES, tomēr nesen Gruzijas varasiestādes ir izvēlējušās virzību, kas vieš bažas par Gruzijas nākotni Eiropā un liek tai šķēršļus.
Paziņojumā skaidrots, ka likumprojekts “Par ārvalstu ietekmes caurskatāmību”, kas patlaban tiek izskatīts Gruzijas parlamentā, nav savienojams ar Eiropas normām un vērtībām. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ieskatā, ja likums tiktu pieņemts, to varētu izmantot, lai apklusinātu plašsaziņas līdzekļus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kurām ir būtiska nozīme, palīdzot Gruzijai virzībā uz dalību ES.
Savukārt parlamenta vairākuma deputāts Irakli Kadagišvili, saistībā ar ārlietu ministru vizīti, Gruzijas nacionālās televīzijas portālam “1tv.ge” norādījis:
“Tas ir kolektīvs uzbrukums Gruzijai kā neatkarīgai valstij. Viņi nāk, lai rosinātu mītiņu, radikalizētu situāciju un pat neuzskata par nepieciešamu iepriekš konsultēties ar valsti un saņemt iepriekšēju saskaņojumu,” uzskata deputāts.
Pēc Kadagišvili teiktā, “tāda ir viņu attieksme pret Gruziju un viņi domā, ka valstī jāorganizē krāsainās revolūcijas”.
“Katru gadu atceramies Žigimanta Paviloņa neobjektīvos izteikumus, nav svarīgi, vai tu pieņem likumu vai nē. Galvenais ir tas, ka viņu mērķis ir izveidot Gruzijā valdību, kas valsts intereses neizvirzīs pirmajā vietā,” sacīja Irakli Kadagišvili.
