Uldis Šmits: Vai Eiropas Parlaments nav diezgan panaiva iestāde? 0
Mazsvarīgi notikumi nereti palīdz izgaismot būtiskas tendences. Piemēram, tas, ka Eiropas Parlamenta deputāts Emeriks Šoprads piesaista par stažieri Parīzē studējošo Kremļa preses sekretāra Dmitrija Peskova meitu Jeļizavetu Peskovu, no gluži formāla viedokļa varbūt arī ir, kā bildis pats Peskovs, normāla prakse.
Parlamenta pārstāvis atzina – vienīgais kritērijs stažiera algošanai esot viņa pilngadība un atbilstība mītnes zemē pieņemtajiem uzturēšanās noteikumiem.
EP ir demokrātiska, atvērta un tādējādi diezgan panaiva iestāde, kur mēdz apgrozīties pat visādi dīvaiņi, tāpēc atbildīgie dienesti laikam nesaskatīja iemeslus, lai liegtu Šoprada kungam ņemt savā komandā minēto censoni. Kura turklāt jau krietni labi iejutusies Parīzes un Briseles dzīves ritmā, par ko klāsta “Instagram” publiskotajās bildītēs.
Ja neskaitām Eiropas amatpersonām piemītošo labticību, šis īsais stāsts tomēr atsedz vēl vismaz pāris visnotaļ izplatītas parādības.
Pirmām kārtām Kremļa diezgan cieši novītos sakarus ar noteiktām Rietumu politiskajām aprindām.
Šoprads savulaik bija Marinas Lepēnas ārlietu padomnieks un pagājušajās Eiroparlamanta vēlēšanās tika izvirzīts par Nacionālās frontes, tagadējās Nacionālās apvienības, saraksta pirmo numuru vienā no Francijas vēlēšanu apgabaliem.
Partija kopumā guva izcilus panākumus, tāpēc ir ļoti kupli pārstāvēta Eiroparlamentā. Taču drīz vien ģeopolitikas speciālistam radās nesaskaņas ar Marinu, viņš pameta partijas rindas un kļuva par neatkarīgo deputātu, bet pērn pievienojās politiskajai grupai “Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa” (sākotnēji tās galvenā figūra bija breksita ideologs Naidžels Farāžs, un tajā pabijusi arī EP deputāte no Latvijas Iveta Grigule).
Šoprads ir cilvēks ar plašiem un reizēm mīklainiem sakariem. Pirms dažiem gadiem viņš iesaistījās tā sauktajā “Air Cocaine” lietā iejaukto un apsūdzēto franču privātās lidmašīnas pilotu slepenā izvešanā no Dominikānas Republikas, lai izpestītu tos no soda. Arī politisko norišu interpretācijas jomā viņa uzskati dažkārt šķiet sazvērestības teoriju iespaidoti, nu kaut vai pieņēmums, ka 11. septembra atentātus varētu būt izprovocējuši ēnā esošie Amerikas varas sviru īstenie darbinātāji.
Savukārt Šoprada aizstāvētā reālpolitika parasti pilnībā saskan ar oficiālās Maskavas nostādnēm. Tāpēc 2014. gada martā viņš piedalījās Krimas “referenduma” novērošanā pēc beļģu neonacista Lika Mišela vadītās “nevalstiskās organizācijas” – saucas “Eurasian Observatory for Democracy and Elections” – uzaicinājuma un komentēja šo pasākumu “Russia Today” tiešajā ēterā. (Krimu toreiz apmeklēja arī Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs.)
Iespējams, Šoprada sniegtie pakalpojumi Kremļa propagandas kanāliem sekmēja viņa pazīšanos ar Putina preses sekretāru, kuram bieži nākas izteikties par dažādiem sižetiem. Un apgalvot: Kremlis nekādā veidā neietekmē sabiedrisko raidorganizāciju produkcijas saturu.
Nesen Peskovs to sacīja par propagandista Dmitrija Kiseļova raidījumā “Vesti ņedeļi” uz kartes demonstrētajiem potenciālajiem Krievijas militāristu raidīto virsskaņas raķešu aizokeāna mērķiem. Daži eksperti vēlāk norādīja, ka Kiseļova par mērķi nolūkotā ASV gaisa spēku bāze Kalifornijā vairs nepastāv.
Toties Austrumu krastā apmetušies daudzi no Krievijas izceļojušie, tajā skaitā Kalifornijas Silīcija ielejā strādājošie talanti. Pērn Putins varbūtējā kodolkara upurus iedalīja divās kategorijās – “mēs kā mocekļi”, kuri nokļūs paradīzē, un “viņi”, proti, eventuālie agresori, kuri “vienkārši nosprāgs”, bet neprecizēja, kāds liktenis piemeklēs miljoniem Rietumos dzīvojošo tautiešu.
Kiseļova iedvesmas avots šoreiz gan bija valsts galvas nesenā uzruna Federālajā sapulcē, kur tika pavēstīts, ka “Krievija būs spiesta” radīt jaunus ieročus un tos vērst ne tikai pret “teritorijām, no kurām mums nāk tiešs apdraudējums”, bet arī pret tām, “kur atrodas lēmumu pieņemšanas centri”. Cik zināms, abu veidu “teritorijas” ir tiklab ASV, kā Eiropā, kuras šantažēšanai acīmredzot bija veltīts jau pieminētais Putina runas fragments.
Grūti spriest, ciktāl tam visam tic paši Krievijas TV nodarbinātie smadzeņu skalotāji. Viņu vadīto raidījumu pastāvīgais viesis Žirinovskis jau kuro gadu izplūst apcerēs par dažādu Eiropas galvaspilsētu nomētāšanu ar atombumbām. Tas tomēr nav traucējis Kiseļova amatbrāļiem – kanāla “Rossija” profesionālajiem Rietumu lamātājiem – iepirkt Itālijā villas vai pat iegūt Apvienotās Karalistes pilsonību.
Nerunājot par oligarhiem, kuri iegādājušies Rietumeiropā nekustamos īpašumus lielos apmēros, glabā tur naudu, ar vērienu izklaidējas un, kas pats zīmīgākais, sūta skoloties savus bērnus. Gluži kā Peskovs, kam jāsamierinās, ka viņa atvase studē tieslietas bīstamajā Parīzē, bet praktizējas Eiroparlamentā. Netālu no NATO galvenās mītnes.
Ko padarīsi, Eiropa ir nepilnīga, toties iekārota. Skat, to pilnveidot gatavi dodies arī Rīgas pilsētas pieredzējušie saimnieki…
