– Jau stāstījāt, ka brīvprātīgie par ziedojumiem gādā militāro aprīkojumu, ko vēl viņi dara? 13
– Liela daļa jauniesaucamo aiziet uz fronti bez īpašām prasmēm, tāpēc brīvprātīgie uzņēmušies vākt līdzekļus, lai finansētu karavīru apmācību šaušanā. Satikām jaunu puisi Koļu, studējis arheoloģiju, bet, karam sākoties, sapratis, ka jāpalīdz ar pirmās palīdzības apmācību, jo daudzi ievainotie aiziet bojā arī tāpēc, ka neprot apturēt asiņošanu. Pa šo laiku viņš ap pieciem tūkstošiem karavīru iemācījis, kā izglābt sev dzīvību.
Sākumā nesapratu, kāpēc viņu armijā tik daudz mašīnu ar Latvijas, Lietuvas un citu valstu numuriem. Atkal jau brīvprātīgie – dabūjuši no ārzemēm lietotus auto un pa taisno – uz fronti. Pat helikopters ievainoto transportēšanai ir sagādāts ar viņu palīdzību.
Ukrainas armija nav apgādāta arī ar pašām elementārākajām lietām. Kāda sieviete, kura miera laikā bijusi pietiekami turīga uzņēmēja un kuru karavīri tagad sauc par ūdens karalieni, regulāri iepērk dzeramo ūdeni un ar fūri to ved uz fronti. Brīvprātīgo bataljons armijai gatavo sausās zupas vakuuma iepakojumā, jo arī pārtikas apgāde karavīriem ir slikta, dzirdēju, kā viņi stāstīja, ka mēnešiem ilgi gandrīz no griķiem vien dzīvojot. Dņepropetrovskā (zinu, ka arī Kijevā) sievietes pēc darba sanāk vietējā skolas zālē, lai gatavotu armijai maskēšanās tīklus. Viņas ir nokrāsojušas zaļā krāsā palagus, plēš tos strēmelēs un iepin tīklā. Man izdevās nofilmēt arī to, kā tīkli tiek atdoti karavīriem.
– Ko dara viņu valdība, kurai jārūpējas par savas armijas apgādi.
– Daudzi ukraiņi nav apmierināti ar pašreizējo valdību un gaida no tās vairāk ne tikai apgādes jautājumos, bet arī armijas lietas. Valdošā vara grib kontrolēt brīvprātīgo bataljonus, kuri nav tās pakļautībā. Valstī valda korupcija un domāšana padomiskā garā, austrumu daļā darbojas Krievijas propaganda, un valdība nemaz nerūpējas, lai tur ienāktu ukraiņu mediju kanāli. Līdz Eiropas Savienībai Ukrainai vēl tāls ceļš ejams, vispirms viņiem jātiek pašiem ar sevi galā un jāmainās.
– Vai ukraiņiem maz ir cerība nosargāt savu valsti?
– Ukraiņi jau ir sadevušies rokās, valstī audzis patriotisms. Biju klāt, kad piloti svinēja Ukrainas konstitūcijas dienu – tika teikti tādi tosti, ka visiem acīs bija asaras, lai gan pirms gada tādu dienu neviens pat nepamanīja.
