Meklējiet domēs 63
Visai rosīgs pēc 1990. gada izvērties Alekseja Vidavska mūžs. 1992. gada vasarā viņš bija to AP deputātu skaitā, kam par darbību, kas vērsta pret Latvijas valsti, atņēma deputāta mandātu. Dažus gadus nostrādājis par AS “Dauteks” direktora vietnieku komercjautājumos, viņš tika ievēlēts Daugavpils domē un laikā no 1994. līdz 2001. gadam šajā no politiskā un nacionālā viedokļa sarežģītajā pilsētā ieņēma domes priekšsēdētāja amatu. Pēc tam Vidavski divas reizes no 2002. līdz 2010. gadam ievēlēja Saeimā. Viņš pārstāvēja “PCTVL”, vēlāk “Saskaņas centru”, bet turpmāk balotēties atteicās. Daugavpilī Vidavskis joprojām ir populārs, par ko liecina 2015. gadā viņam piešķirtais Goda daugavpilieša tituls. Intervijās bijušais mērs pozitīvi izsakās par Latvijas iestāšanos ES, kā vienu no Latvijas neatkarības ieguvumiem minot izteikšanās un ceļošanas brīvību. Tomēr šoreiz visi mēģinājumi ar viņu sazināties cieta sakāvi, jo Daugavpils domē norādītais telefons izrādījās “nepieejams”. Zinātāji teic, ka Vidavskis klusi dzīvojot Daugavpils novada Višķos.
Latvijas neatkarību neatbalstošo AP deputātu vārdi arī pēc 1991. gada ir samērā bieži sastopami Saeimas un īpaši pašvaldību deputātu rindās, tikai jau kā “PCTVL” un tai līdzīgo, vēlāk “Saskaņas centra” un visbeidzot “Saskaņas” pārstāvju statusā. Piemēram, Rēzeknes rajonā dzimušais Minskas milicijas augstākās skolas absolvents Martijans Bekasovs ir bijis Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) un “PCTVL” deputāts piecus Saeimas sasaukumus un tikai 2010. gadā paziņoja, ka uz 10. Saeimu vairs nekandidēs. Tiesa, tajā Saeimā “PCTVL” nemaz neiekļuva.
No Latgales vecticībniekiem nākušais, agrākais civilās aviācijas inženieris mehāniķis Ivans Ivanovs 90. gados piedalījās LSP dibināšanā, bet pēdējos gados nostabilizējies “Saskaņā” un Rīgas domē, kur deputāta statusā šobrīd strādā Sociālo jautājumu komitejā un Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā. Dainis Īvāns teic, ka šī persona, vismaz agrāk, nedz runājusi, nedz sapratusi latviski un bijis taisni jābrīnās, ko viņš parlamentāriešu rindās dara. Rīgas domē “Gods kalpot Rīgai” sastāvā strādā arī raksta sākumā minētais Mihails Gavrilovs. Kā ļoti nepatīkamu personību Īvāns atceras Sergeju Zaļetajevu, kurš padomju iekārtu no tribīnes aizstāvējis “spiedzošā balsī”. Sen kā likvidētās avīzes “Panorama Latvii” darbinieks, fiziķis Zaļetajevs 2001. gadā tika ievēlēts Rīgas domē no “PCTVL” saraksta, bet tad pārorientējās uz “Saskaņu”. 2012. gadā viņš atkāpās no RD Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja amata it kā veselības problēmu dēļ, taču tas notika pēc tam, kad KNAB bija sācis kriminālprocesu par saimnieciska un finansiāla rakstura pārkāpumiem viņa vadītajā AS “Ceļu pārvalde”, kur RD bija akcionārs.
Iepriekšējā sasaukuma Rīgas pašvaldībā partijas “Saskaņa” deputātu rindās bija Oļegs Ščipcovs, kā transporta jautājumu speciālists strādājot Rīgas domes Satiksmes departamenta Rīgas Transporta sabiedriskās padomes sastāvā. Pirms dažiem gadiem Ščipcovs presē taisnojās, ka nebalsojis par neatkarību, jo negribējis, ka Latvijā saimnieko “starptautiskās korporācijas”, bet tā tomēr esot sanācis. Savukārt Tālavam Jundzim uz šo pašu jautājumu minētais kungs atteicis, ka “Līdztiesība” gan bijusi par neatkarību, “tikai citādā veidā un ceļā”. Par politiku tāpat nav aizmirsis agrākais Rīgas HES priekšnieks Mihails Rogaļs (Rogals). Viņš turpināja darbu “Latvenergo” sistēmā. 2010. gadā kandidēja uz 10. Saeimu no “Saskaņas centra”, bet 2013. gadā pašvaldību vēlēšanās iekļuva Salaspils domē kā vienīgais no partijas “Alternative”. Kad piezvanu, Rogaļs teic: “Esmu jau visu to aizmirsis.” Viņš ir nevaļīgs, bet vienojamies, ka parunāsim nākamajā dienā. Diemžēl nākamajā dienā Rogaļa kungs uz manu zvanu vairs neatbild.
