Viņi dzīvi uztver kā dzīvi uz pabalstiem! Latvijā darbu atrod vien katrs trešais cilvēks ar invaliditāti 20
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī Latvijā pamazām aug nodarbināto invalīdu skaits, joprojām darbu atrast var tikai katra trešā persona ar invaliditāti. Kāda patlaban ir situācija? Vai pandēmijas laiks un attālinātais darbs situāciju nav sarežģījis?
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pieredze liecina, ka darbspējīgiem darba meklētājiem ar invaliditāti ir labs potenciāls, lai iekļautos darba tirgū, taču nodarbinātības iespējas ir atkarīgas no invaliditātes grupas un veida.
Vairākums cilvēku ar invaliditāti, saņemot viņiem nepieciešamo atbalstu un palīdzību, piemēram, pielāgojot darba vietu, ir spējīgi labi veikt savus profesionālos pienākumus.
Uzskaitē 8127 bezdarbnieki
Šā gada desmit mēnešos darbā iekārtojušies 3252 NVA reģistrētie bezdarbnieki ar invaliditāti jeb gandrīz katrs trešais no uzskaitē esošajiem. Salīdzinājumam – 2019. gada desmit mēnešos – 3522, bet 2020. gada desmit mēnešos – 2669. Covid-19 pandēmijas ietekme uz iekārtošanos darbā bija īpaši jūtama 2020. gadā, bet šogad situācija uzlabojoties. Šogad novembra sākumā NVA uzskaitē bija 8127 bezdarbnieki ar invaliditāti jeb 15% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita.
Šogad visvairāk bezdarbnieku ar invaliditāti NVA uzskaitē bija aprīļa beigās – 10 628 personas, bet, sākot ar maiju, skaits samazinās. Vairāk nekā puse (67%) no NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti ir vecumā virs piecdesmit gadiem. 44,3% reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti ir profesionālā izglītība, 26% – vispārējā vidējā izglītība, 16,7% – pamatizglītība, 10,9% – augstākā izglītība, 2% – nav pabeigta pamatizglītība.
Lai veicinātu darba devēju izpratni par personu ar invaliditāti vajadzībām, NVA filiālēs darba devējiem tiek rīkotas konsultācijas par bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanu. NVA mājaslapā ir pieejams arī katalogs darba devējiem par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem.
Nevar atrast darbiniekus
Aptaujājot darba devējus un invalīdus pārstāvošās organizācijas, nākas secināt, ka parādījušās jaunas tendences – kā teic Latvijas Nedzirdīgo savienības valdes priekšsēdētājs Edgars Vorslovs, tagad darba devēji vairāk meklējot darbiniekus, nevis nestrādājošie meklējot darbu. Tomēr ir grūtības sameklēt cilvēkus, kas vēlas strādāt.
Šim viedoklim piekrīt arī SIA “OWA” valdes locekle Natālija Jermolajeva. “Mēs izsludinām vakances, bet, piemēram, šuvēja palīga amatam neatradām darbinieku ar invaliditāti. Nevaram atrast tos, kas grib pilnvērtīgi strādāt.”
Plaši izplatīti esot aizspriedumi, ka cilvēks ar invaliditāti strādā formāli, lai darba devējs varētu ievilkt ķeksīti, un ne visi gatavi strādāt nopietnu slodzi, ne visiem ir sapratne par darba ražīgumu. “Daudziem cilvēkiem ar invaliditāti nav izpratnes par to, kas ir darbs. Problēma ir tā, ka cilvēkus ar invaliditāti no bērnības daudzi vecāki neaudzina tā, ka viņam būs jāstrādā un jāapgādā sevi pilnībā. Viņi neuztver to, ka pašam jāstrādā, jāmaksā rēķini un sevi jāuztur. Viņi dzīvi uztver kā dzīvi uz pabalstiem. Manuprāt, Rīgā tiem pirmās un otrās grupas invalīdiem, kas ir maznodrošināti vai trūcīgie, ir tik liels atbalsts no sociālā dienesta, ka viņiem finansiāli nav izdevīgi strādāt. Tā ir ļoti liela problēma. Kaut arī darba devējs ir gatavs viņus ņemt darbā, viņi atsakās par labu pabalstam. Ir pietiekami daudz profesiju un amatu, kur viņi var strādāt, kas neprasa fizisku spēku,” problēmas iezīmē Natālija Jermolajeva.
Natālija pati ir cilvēks ar īpašām vajadzībām, turklāt viņas vadītais uzņēmums darbojas kā sociālais uzņēmums: “Tā ir mūsu sociālā misija, un tas ir veids, kā varam sabiedrībai darīt labu, lai parādītu, ka cilvēki ar invaliditāti var iegūt izglītību, vadīt projektus.”
Rada jaunas darba vietas
Kāda ir valsts atbalsta politika invalīdu nodarbināšanai? Ar NVA atbalstu darba meklētāji invalīdi var saņemt karjeras konsultācijas, palīdzību darba meklēšanā, reģionālās mobilitātes atbalstu, piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, bezdarbnieki ar invaliditāti var iesaistīties profesionālajā apmācībā, neformālās izglītības programmu apguvē, atbalsta pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, strādāt subsidētajās darba vietās, veikt algotos pagaidu sabiedriskos darbus un piedalīties citos atbalsta pasākumos.
Tāpat pie darba devējiem tiek veidotas subsidētās darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti. Katram pasākumā iesaistītajam bezdarbniekam tiek nodrošināts kvalificēts darba vadītājs. Strādājot subsidētajā darba vietā, bezdarbnieks ar invaliditāti var saņemt ergoterapeita, surdotulka un atbalsta personas pakalpojumus, NVA apmaksā arī darba vietu pielāgošanu konkrētā bezdarbnieka vajadzībām.
Darba devēji, nodarbinot bezdarbnieku ar invaliditāti subsidētajā darba vietā, no NVA saņem dotācijas bezdarbnieka darba algai un darba vadītāja atlīdzībai. Darba devēji saņem arī vienreizēju dotāciju obligāto veselības pārbaužu izmaksām un vienreizēju dotāciju iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, lai darba vietu pielāgotu bezdarbniekam ar invaliditāti.
Šogad NVA sadarbībā ar darba devējiem izveidoja 316 subsidētās darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti.
Viedokļi
Lielākajai daļai – mazkvalificētās profesijas
Edgars Vorslovs, Latvijas Nedzirdīgo savienības valdes priekšsēdētājs: “Mūsdienās nodarbinātības situācija cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem būtiski uzlabojusies salīdzinājumā ar laiku pirms 5–10 gadiem. Lai sameklētu darbu, daudz kas atkarīgs no pašas personas un darba devēja savstarpējās ķīmijas un sapratnes. Kopumā – visi, kas vēlas strādāt, darbu ir atraduši, bet tie, kas atbilstoši savām vēlmēm nevarēja atrast darbu Latvijā, aizbraukuši uz ārzemēm.
Pēdējos gados uzņēmēji izrādījuši interesi pieņemt darbā nedzirdīgos, bet reāli mēs nevaram atrast tādus, kas nestrādā. Šāda pieredze attiecas uz Rīgas un Pierīgas klientiem. Savukārt laukos situācija ir diezgan dramatiska.
Pozitīvi, ka daudzi biedri no citām LNS biedrībām ir nodarbināti Rīgā. Liels skaits ir no Rēzeknes, Liepājas un arī citām biedrībām. Daļa nedzirdīgo darbu meklē ar zīmju valodas tulka, sociālā darbinieka palīdzību vai patstāvīgi publicē savus CV attiecīgās interneta mājaslapās.
Pieejamais profesiju klāsts pēdējos gados ir paplašinājies, tomēr lielākajai daļai klientu ir mazkvalificētās profesijas.
Reizēm problēma ir arī tāda, ka nedzirdīgais atbilstoši savai iegūtajai izglītībai nevar atrast darbu, jo darba devēji reizēm uzskata, ka nedzirdīgais nevarēs šo konkrēto darbu paveikt, un nedod pat iespēju pamēģināt. Liela nozīme ir arī atalgojumam. Protams, daudzi vēlas lielāku atalgojumu savā profesijā. Ne vienmēr kādam izdodas prasīt darba devējam lielāku algu.
Problēma atrast darbu ir klientiem ar garīgās attīstības traucējumiem, alkoholiķiem, bijušajiem cietumniekiem un “ilgstošajiem bezdarbniekiem”.
Kā labās prakses piemērus varu nosaukt “Wolt”, “Bolt”, SAC “Mežciems”, Cēsu uzņēmumu SIA “A4A” .
Ir daudz stereotipu, no kā cieš mazaizsargātās sociālās grupas. Ir bailes no birokrātiskās atbildības, vai būs pareizi pielāgota darba vieta un vai nevar notikt kāds negadījums ar nedzirdīgu cilvēku. Darba devējiem ir bailes un neziņa, kā nedzirdīgo uzņems darba kolektīvs. Novērots, ka darba devēju komunikācija ar nedzirdīgiem darbiniekiem ir niecīga vai tās nav vispār.”
Natālija Jermolajeva, SIA “OWA” valdes locekle: “Tirdzniecības centrā “Domina” mums ir sava šūšanas darbnīca un veikals. Pirms gada sākām sadarbību ar NVA un pieņēmām darbā pārdevēju ratiņkrēslā. Veikals atrodas tirdzniecības centrā, kur pandēmijas laikā tas bija gan ciet, gan vaļā, bet mēs savai darbiniecei nodrošinājām darbu. Pēc pusgada meitene atrada darbu savā profesijā, un mēs ar sapratni izturējāmies pret viņas lēmumu.
Ar NVA palīdzību šajā projektā pieņēmām citu pārdevēju, kas turpināja šo darbu, taču viņa nebija vakcinējusies un negrasījās to darīt, tāpēc nevarējām turpināt sadarbību.
Tagad esam sameklējuši jaunu pārdevēju, jo neatsakāmies no idejas piedāvāt darbu cilvēkiem ar invaliditāti. Šis būs īpašs projekts, jo darbosies pusotru gadu. Jaunā darbiniece stāsies klientu apkalpošanas amatā, un tas viņai būs pirmais darbs pēc koledžas beigšanas. Viņai ir smaga invaliditāte un, visticamāk, darba vietu nāksies atbilstoši pielāgot un saskaņot ar atbildīgajām institūcijām. Mums pavisam ir deviņi darbinieki, no tiem pieci ir ar invaliditāti, drīz piepulcēsies vēl viens.”
Ivars Balodis, apvienības “Apeirons” valdes loceklis: “Mums zvana daudz cilvēku, kuri meklē darbu. Acīmredzot darba devēju atsaucība nav tik liela un uzņēmumiem ir lielāka iespēja tagad izvēlēties darbiniekus bez invaliditātes. Cilvēki ar invaliditāti vēlas strādāt pusslodzi, bet šādu iespēju kļūst aizvien mazāk. Kādreiz uz “Apeironu” zvanīja daudz darba devēju un meklēja potenciālos darbiniekus ar invaliditāti, bet tagad zvanu apjoms samazinājies uz pusi.
Trešās grupas invalīdiem atrast darbu ir vieglāk, ko nevar teikt par pirmās un otrās grupas invalīdiem. Daļai problēma ir valodas barjera, citi ilgi nav strādājuši un zaudētas iemaņas un prasmes. Vēl viena liela problēma – cilvēkiem ar invaliditāti ir ļoti zemas digitalizācijas prasmes, bieži vien viņi nemāk strādāt ar datoru vai jaunākajām tehnoloģijām. Mēs cenšamies attīstīt prakses vietas, bet pandēmijas laikā tas ir grūti. Esam mēģinājuši parakstīt vienošanos ar VARAM par šo prasmju attīstīšanu, bet pandēmijas laikā tas ātri nenotiek. Ir daudzi, kas kursus beiguši pirms pieciem gadiem, bet apgūtās prasmes ir pazaudētas un šī problēma jārisina.”
Valsts atbalsts invalīdu nodarbināšanai
NVA atbalsts nodarbinātības pasākumu ietvaros:
Dotācija bezdarbnieka darba algai
Dotācija bezdarbnieka darba vadītāja atlīdzībai
Dotācija darba vietas pielāgošanai
Apmaksāta veselības pārbaude
Dotācija darbinieka apmācībām
Surdotulka, asistenta, ergoterapeita pakalpojumi
Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra
Publikācijas tapušas sadarbībā ar Labklājības ministriju
