“Viņi cīnījās līdz pēdējam…” Atjauninātie “Titānika” skenējumi atklāj traģēdijas pēdējos mirkļus 0
“Titānika” traģēdija ir viena no visslavenākajām un vispazīstamākajām katastrofām vēsturē. Šī kuģa nogrimšana 1912. gada 14. aprīlī laupīja vairāk nekā 1500 cilvēku dzīvības. Tomēr neskatoties uz daudzu gadu laikā iegūtajām liecībām un pētījumiem, joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu par kuģa pēdējām stundām un tā likteni. Jaunie attēli un pētījumi par “Titānika” vraku, kas tiek veikti, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, apstiprina notikušā liecinieku liecības, atklājot arī jaunus faktus par traģēdiju, vēsta Iflscience.
Lai atklātu vairāk par “Titānika” pēdējām stundām, pētnieki izmantojuši jaunas tehnoloģijas, kas ļāvušas iegūt detalizētus attēlus un veikt precīzus pētījumus. Viens no būtiskākajiem instrumentiem ir lidars, kas izmanto gaismas starus, lai izmērītu attālumus un iegūtu precīzus attēlus no kuģa vraka. Šīs tehnoloģija palīdzēja iegūti vairāk nekā 700 tūkstošus attēlu, kuri pēc tam tika apstrādāti, lai izveidotu precīzu “Titānika” 3D modeli.
Jaunākie skenējumi atklāj, ka aisberga trieciens radīja bojājumus vismaz sešiem “Titānika” necaurlaidīgajiem nodalījumiem. Šie nodalījumi bija veidoti tā, lai kuģis varētu palikt virs ūdens, pat ja daži no tiem tiktu bojāti. Kuģa stāvoklis paredzēja, ka tas varēs palikt uz ūdens, ja tiks bojāti ne vairāk kā četri nodalījumi. Tomēr aisberga trieciens radīja daudz lielākus bojājumus, kas apdraudēja kuģa stabilitāti un paātrināja tā nogrimšanu.
Jaunākie pētījumi apstiprina izdzīvojušo liecības, kas norāda, ka aisberga trieciens bija postošs, izraisot ledus fragmentu iekļūšanu kuģa iekšpusē, kas tikai pasliktināja situāciju.
Pētījumi arī apstiprina aculiecinieku liecības, ka “Titānika” inženieri, līdz kuģa pilnīgai nogrimšanai, centās darbināt kuģa dzinējus, lai nodrošinātu gaismu uz kuģa, lai palīdzētu pasažieriem un apkalpei evakuēties. Viņi bija gatavi palikt uz kuģa līdz pēdējam, līdz kuģis pilnīgi nogrima.
Jaunie atklājumi par “Titānika” vraku ne tikai papildina mūsu izpratni par traģēdijas apstākļiem, bet arī palīdz novērtēt kuģu drošību mūsdienās.
