“Viņi apstāsies tikai tur, kur dabūs pa purnu” – Helmanis ceļ trauksmi par virs lidostas novērotajiem droniem
63
Šonedēļ jau ziņojām, ka lidmašīnu nosēšanās trajektorijā konstatēta drona dēļ pirmdienas vakarā uz citām lidostām pārvirzītas trīs lidmašīnas, kurām bija ieplānots piezemēties Rīgas lidostā. Kādus secinājumu esam izdarījuši no šī notikuma?
TV3 raidījumā “900 sekundes” neilgi pēc šī notikuma viesojās Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs. Saskaņā ar viņa teikto CAA aizsardzības sistēmas neidentificēja attiecīgos dronus, jo tiem bija deaktivizēta funkcija, kas ļauj tos uztvert.
“Mūsu sistēmas balstās uz principa, ka pats drons raida signālu par sevi, un attiecīgi, ja iejaucas tā programmas nodrošinājumā un šo funkciju atslēdz, mūsu iekārtas tos arī neatpazīst,” viņš sacīja.
Šajā pašā raidījumā Mārim Gorodcovam tika jautāts, vai tika mēģināts dronus virs lidostas notriekt. Atbildē izskanēja, ka līdz tam nav nonācis, jo šādas tiesības ir tikai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), bet, kad viņi ieradās, šī “akcija bija beigusies”. CAA direktors arī teica, ka šobrīd tiek strādāts pie tā, lai arī Valsts policijai, ne tikai NBS būtu šādas tiesības.
Vai aizmirst un dzīvot tālāk?
Vai tiešām viss ir tik vienkārši? Droni bija, notriekt neizdevās, aizmirstam un dzīvojam tālāk? Zinot, ka uz Ukrainu regulāri dodas Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, kurš arī ikdienā daudz interesējas un runā par valsts drošības tēmu, sazinājāmies ar viņu, lūdzot dalīties atziņās par aktuālo situāciju drošības jomā saistībā ar droniem virs Latvijas.
“Mēs noteikti nedrīkstam to visu aizmirst un dzīvot tālāk. Pēc katras šādas darbības ir jāizdara secinājumi. Paskatāmies, kas notiek Ukrainā! Tur sit tieši pa stratēģisko infrastruktūru, un mūsu Rīgas lidosta skaitās viena no galvenajām Baltijas valstīs.
Tagad tur parādās droni. Ar kādu mērķi? Mēs tos nespējam noķert, nespējam notriekt. Es negribu lietot sazvērestības teorijas, bet ir skaidrs, ka mums ir jādemonstrē spēks, mums ir jādara viss, lai šīs provokācijas novērstu,” norāda Helmanis.
Viņš uzskata, ka šādos brīžos ir īpaši svarīgi nodemonstrēt, ka mēs to varam izdarīt, jo ienaidnieks apstāsies vien tad, ja mēs parādīsim, ka esam stipri un spējam sevi kā valsti aizstāvēt. Turklāt šobrīd esot svarīgi meklēt sabiedrotos – Lietuvu, Igauniju, Poliju – valstis, kas jau ir pieredzējušas Krievijas agresiju un zina, kā tā var izpausties.
Ko šobrīd darīt?
“Viņi apstāsies tikai tur, kur dabūs pa purnu. Visa šī tolerance pret mūsu neizdarībām un vājuma demonstrēšanu… Ir jākoncentrējas uz kopīgu darbu, uz valsts aizsardzību. Jāpārstāj visu laiku pļāpāt, jo tas ir vienīgais, ko mēs patiešām nemitīgi darām – dinamiski muldam,” skarbs izteikumos ir Ogres mērs.
Ko tieši darīt? Helmanis iesaka, pirmkārt, palielināt zemessargu skaitu. Otrkārt, sākt sargāt mūsu valsts stratēģiskos objektus, pielāgojot visas ierīces, kas var notriekt dronus, neapdraudot sabiedrību. Treškārt, esot jāpārskata transporta plūsma – skatoties Ukrainas pieredzi, redzams, ka pirms kara tur iebrauca daudz diversantu. Šobrīd starp Latviju un Krieviju joprojām kursē autobusi. Tas ir jāpārtrauc, lai pasargātu savu valsti.
Latvijas sabiedrībai, pēc Helmaņa domām, šobrīd ir svarīgi redzēt rīcību – ka mēs spējam apstādināt dronus, ka spējam provokācijas novērst pašā saknē:
“Mūsu problēma ir, ka Krievija mums atrodas ļoti tuvu. Ukraina ir salīdzinoši liela teritorija, bet mums ir vien pārsimt kilometru. Viss var notikt ļoti ātri, un mēs pagaidām tam neesam gatavi.”
Jāpiesaista Eiropas atbalsts
Droni ir jaunā realitātē, tas ir mūsdienu ierocis, ar kura palīdzību iespējams ne tikai karot, bet iegūt pašu svarīgāko – informāciju. Līdz ar to ir jāpiestrādā pie šīs jomas, vienlaikus neaizmirstot arī drošību uz zemes.
“Labs piemērs ir poļi, kuri šobrīd stiprina nopietnu robežu, strādā pie tā. No mūsu valsts ir vairāki deputāti Eiroparlamentā, viņiem būtu jācīnās, lai mūsu valstij tiktu piešķirta nauda ārējās robežas stiprināšanai, jo tā jau nav tikai mūsu robeža, tā ir visas Eiropas ārējā robeža. Ja šie deputāti panāks, ka mēs tam saņemam finansējumu, būs iemesls paslavēt,” uzskata Helmanis.
Rezumējot savu komentāru, viņš saka: “Lidostai pārlidoja drons, aizskrējām skatīties, kurā virzienā tas lido, bet itin neko nevarējām izdarīt. Ne mums prasmju, ne varēšanas, ne līdzekļu. Turpinām dinamiski muldēt bez pārliecības, ka kaut ko spējam arī izdarīt. Tikmēr izskan ziņas, ka zviedri masveidā pārdod Latvijā nopirktos mežus, investīcijas nenāk uz mūsu valsti, jo tā vairs netiek uztverta kā droša… Mums ir jāceļas kājās un jārīkojas!”
Dronu uzlidojumi ir tēma, kas aktuāla ne tikai Latvijā. Kā liecina LETA ziņa, šīs nedēļas sākumā arī Vācijas dienvidos virs militārās bāzes pamanīti vairāki droni, kuru izcelsme nav zināma, pirmdien paziņojušas Bavārijas varasiestādes. Izmeklētāji pavēstīja, ka neizslēdz spiegošanu, kas, iespējams, varētu būt saistīta ar karu Ukrainā.
Policijai par droniem virs Manhingas Gaisa spēku bāzes pie Ingolštates tika paziņots svētdienas vakarā. Kārtībsargi tur konstatēja līdz desmit droniem. Zināms, ka šajā militārajā lidlaukā “Airbus” izstrādā “Eurofighter” reaktīvās daudzuzdevumu iznīcinātājlidmašīnas, kas jau kopš 2009. gada piedalās Baltijas gaisa patrulēšanas misijā, vēsta ziņu aģentūra AFP.
Lai gan izmeklēšanā izmantots arī helikopters, personas, kas veica neatļautos lidojumus ar droniem, neizdevās atrast un identificēt.
Decembrī Bavārijā virs militārās drošības zonām tika konstatēti vairāki nelikumīgi dronu pārlidojumi. Varasiestādes pieļauj, ka droni tika izmantoti, lai fotografētu militāros objektus.
